Vilhelms Kristiāns Pantēnijs
| ||||||||||
Vilhelms Kristiāns Pantēnijs arī Pantēniuss (Wilhelm Christian Pantenius; 1806-1849) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists. Kalendāra "Veca un jauna laika grāmata" redaktors (1834-1848), laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1835–1849) un Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) Kurzemes direktors (1839-1849). Rakstnieka Teodora Hermaņa Pantēnija (1843-1915) tēvs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Zaļeniekos 1806. gada 7. martā draudzes mācītāja ģimenē. Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-1829), pēc tam strādāja par mājskolotāju, no 1834. gada rediģēja kalendāru “Veca un jauna laika grāmata”, bija arī vairāku latviešu grāmatu korektors.
1835. gadā Pantēniju ieņēma darbā par mācītāju Jelgavas Sv. Annas baznīcas latviešu draudzē un tajā pašā gadā viņš kļuva par “Latviešu Avīžu” redaktoru. Publicējās arī Rīgas laikrakstā “Tas Latviešu Draugs”. 1836. gadā viņš organizēja Jelgavas Latviešu lasīšanas biedrību, no 1839. gada bija Latviešu literārās biedrības Kurzemes direktors. Savā draudzē iekārtoja sešas skolas un lūgšanas namu Kalnciemā. 1840. gadā Latviešu literārajā biedrībā ierosināja sagatavot latviešu skolas grāmatas.[1]
Pantēnija apgādā iznāca vairākas latviešu grāmatas, arī A. Spāģa “Pārcēlējs” (1847).
Miris Jelgavā 1849. gada 20. jūlijā, apbedīts Baložu kapos.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Pirmais solis uz laimi" (1838) - "Latviešu Avīžu" rakstu apkopojums
- "Otrais solis uz laimi" (1840) - "Latviešu Avīžu" rakstu apkopojums
- "Pirmā Nieku grāmatiņa, kur nav nieki iekšā" (1846)
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rūdolfs Šulcs. "Vilhelms Pantenius, Jelgavas latviešu draudzes rīta mācītājs", Jelgavā 1850.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|