Vilhelms Piterāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilhelms Piterāns
Vilhelms Piterāns
Personīgā informācija
Dzimis 1916. gada 8. jūlijā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Vitebskas guberņa, Ciblas pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 9. maijā (28 gadi)
Karogs: Padomju Savienība PSRS, LPSR, Liepāja
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Untersturmführer (leitnants)
SS-Obersturmführer.svg
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusts (I un II šķira)
Armijas goda sarakstu sprādze
Kājnieku trieciena nozīme
Tuvcīņas nozīme

Vilhelms Piterāns (1916-1945) bija Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējs, kā arī pirmais latvietis, kas vienlaicīgi apbalvots ar I un II šķiras Dzelzs krustu[1].

Pirmskara dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilhelms Piterāns dzimis Ciblas pagastā, 1936. gadā absolvējis Cesvaines ģimnāziju[2]. 1939. gadā beidzis instruktoru kursus Daugavpilī, Zemgales divīzijā, jau rudenī iestājies Latvijas kara skolā, taču pēc Latvijas okupācijas demobilizēts bez dienesta pakāpes piešķiršanas[1].

Otrajā pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Vācijas iebrukuma PSRS Piterāns kļūst par Drošības policijas un SD Einsatzgruppe Nord štāba darbinieku. 1942. gada rudenī pēc paša iniciatīvas tiek pārcelts uz latviešu policijas bataljoniem, 1942. gada 8. decembrī beidz vada komandieru kursus Bolderājā leitnanta dienesta pakāpē. 1943. gada vasarā nonāk 2. latviešu brigādes 43. pulkā Volhovas frontēm kā 2. rotas komandieris.[3]

1944. gada septembrī atkāpšanās kaujā Lubānas apkaimē ar savu rotu divas diennaktis atvaira ienaidnieka bataljona uzbrukumu, izrādot īpašu personisko drošsirdību, par ko kā pirmais latvietis tiek apbalvots uzreiz ar I un II Dzelzs krusta šķiru.[1]. 1945. gada 15. februārī Piterāns tiek apbalvots ar Armijas goda sarakstu sprādzi. Kara beigas sagaida Kurzemes cietoksnī. Pēc Vācijas kapitulācijas tiek sodīts ar nāvi 1945. gada 9. maijā Liepājā[3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 159. lpp
  2. Jaunākās ziņas, 1936. g. 4. jūl. 8. lpp
  3. 3,0 3,1 «FOTO - Latvijas Kara muzejs». Skatīts: 2013. gada 3. oktobris.