Viljams Herisons

Vikipēdijas lapa
Viljams Henrijs Harisons
9. ASV prezidents
Amatā
1841. gada 4. marts — 1841. gada 4. aprīlis
Viceprezidents (i) Džons Tailers
Priekštecis Martins Van Burens
Pēctecis Džons Tailers
ASV senators no Ohaio
Amatā
1825. gada 4. marts — 1828. gada 20. maijs
Priekštecis Ītans Allens Brauns
Pēctecis Džeikobs Bērnets
Indiānas teritorijas gubernators
Amatā
1801. gada 10. janvāris — 1812. gada 28. decembris
Priekštecis tika izveidots amats
Pēctecis Tomass Pozijs

Dzimšanas dati 1773. gada 9. februārī
Čārlzsitijas apgabals, Virdžīnijas kolonija, Britu Amerika
Miršanas dati 1841. gada 4. aprīlī (68 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Baltais nams, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija Demokrātu un republikāņu partija (1799–1828)
Vigu partija (1836–1841)
Dzīvesbiedrs(-e) Anna Harisone
Profesija militārpersona
Augstskola Pensilvānijas Universitāte
Paraksts

Viljams Henrijs Herisons (angļu: William Henry Harrison; dzimis 1773. gada 9. februārī, miris 1841. gada 4. aprīlī) bija Amerikas Savienoto Valstu valstsvīrs un militārpersona. Viņš no 1841. gada 4. marta līdz 4. aprīlim bija devītais ASV prezidents, pārstāvēja Vigu partiju. Prezidenta amatā bija vienu mēnesi, kas ir īsākais prezidentūras laiks no visiem ASV prezoidentiem. Viljams Herisons mira no plaušu karsoņa, kuru izraisīja saaukstēšanās inaugurācijas laikā. Viņš bija pirmais ASV prezidents, kas mira prezidentūras laikā, kas izraisīja konstitucionālo krīzi par pēctecību.

Viljams Herisons 1811. gadā ieguva slavu kā amerikāņu karavadonis Tripekano kaujā pret Amerikas indiāņiem. 1812. gadā nu jau kā ģenerālis veiksmīgi karoja pret britiem Britu—amerikāņu karā.

Viljams Herisons ir vectēvs divdesmit trešajam ASV prezidentam Bendžaminam Herisonam, kura prezidentūra bija no 1889. līdz 1893. gadam. Viljams Herisons ir pēdējais prezidents, kurš dzimis pirms ASV revolūcijas, kas beidzās 1783. gadā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viljams Henrijs Herisons ir dzimis 1773. gada 9. februārī Virdžīnijas kolonijā (mūsdienu Virdžīnijā), Čārlzsitijas apgabalā.

Viljams Herisons no 1801. gada 10. janvāra līdz 1812. gada 28. decembrim bija Indiānas teritorijas gubernators. 1811. gadā Viljams Herisons vadīja amerikāņu karaspēku Tripekano kaujā pret Amerikas indiāņiem. Ar šo kauju ieguva slavu. 1812. gadā nu jau kā ģenerālis veiksmīgi karoja pret britiem Britu—amerikāņu karā.

No 1825. gada 4. marta līdz 1828. gada 20. maijam bija ASV senators no Ohaio štata.

1836. gada ASV prezidenta vēlēšanās Viljams Herisons bija viens no prezidenta amata kandidātiem. Šajās vēlēšanās uzvarēja Martins Van Burens. Uz prezidenta krēslu Herisons kandidēja arī 1840. gada ASV prezidenta vēlēšanās, šoreiz tajās uzvarot un apsteidzot Martinu Van Burenu, kas kandidēja uz otro termiņu. 1841. gada 4. martā Viljams Herisons kļuva par ASV prezidentu. Viņš nomira 1841. gada 4. aprīlī, 68 gadu vecumā, būdams prezidenta amatā 31 dienu. Viņš saaukstējās inaugurācijas laikā un nomira no plaušu karsoņa. Tas ir īsākais prezidentūras laiks no visiem ASV prezidentiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]