Vilki (folkloras kopa)

Vīru kopas "Vilki" ir latviešu folkloras mūzikas grupa, kuras repertuāra pamatā ir karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām[1].
Pirmsākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīru kopas "Vilki" pirmsākumi meklējami 1980. gadā Engurē, kur skolotājs Māris Ošs izveidoja folkloras kopu, kas nosaukta Jukuma Vācieša — Pirmā pasaules kara latviešu sarkano strēlnieku komandiera — vārds. Ansambļa nosaukums un darbības virziens neatbilda padomju okupācijas režīma ideoloģiskajām nostādnēm, tādēļ 1982. gadā Latvijas PSR Valsts drošības komiteja ierosināja pret Māri Ošu safabricētu krimināllietu, un viņu arestēja.[2]
Pēc šiem notikumiem "Engures folkloras ansambli, kas nosaukts par godu Jukumam Vācietim" reorganizēja. Daļa dalībnieku turpināja darbību jaunā sastāvā Bērtuļa Piziča, toreizējā Dailes teātra direktora, vadībā. 1987. gadā izveidoja folkloras grupu "Liepavots", kuras mērķis bija turpināt popularizēt latviešu karavīru kultūras mantojumu. 1992. gada 5. novembrī vīru kopa ieguva tagadējo nosaukumu — "Vilki".
Repertuārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pamatā ir karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Dziesmas repertuāram tiek meklētas E. Melngaiļa, A. Jurjāna, J. Vītoliņa, A. Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos, bet liela daļa Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku, brīvības cīņu, Otrā pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmas pierakstītas no šo cīņu dalībniekiem.[2]
Dalībnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopas sastāvā darbojas 6 vīri:
- Andris Balcers
- Edgars Lipors
- Uģis Treide
- Jānis Krūmiņš
- Raimonds Kundziņš
- Gundars Kalniņš[3]
Radošā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīru kopas darbības mērķis ir latviešu kultūras mantojuma popularizēšana un saglabāšana. Šī mērķa īstenošanai kopa regulāri uzstājas izglītības iestādēs un armijas vienībās. Skolās kopas dalībnieki stāsta par latviešu kultūras saknēm, seno karavīru apģērbu un bruņojumu, tradicionālajiem mūzikas instrumentiem, kā arī 20. gadsimta brīvības cīnītājiem. Starptautiskos festivālos un koncertos kopa demonstrē latviešu folkloras daudzveidīgo skanējumu, mūzikas instrumentu plašo klāstu un to izmantojumu tradicionālajās dziesmās, dejās, rotaļās un senajos rituālos, tādējādi veicinot Latvijas kultūras atpazīstamību ārpus valsts.[2]
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Dievs līdz' manim izdienēti"
- "Bunkurs 13"
- "Cīņai sveiks"
- "Jūras braucēju dziesmas"
- "Pulcējaties zem latviešu karogiem!"
- "Brīvības kareivji"
- "Latviešu leģions"
- "Mans bērī'ts kumeliņš"
- "Kroga dziesmas"
- "Aši, aši zīle dzied"
- "Uz priekšu, latvieši"
- "Dzelzīm dzimu"
- "Dzeloņdrātis"
- "Stobri jau karsti"[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «History | Vīru kopa "Vilki"». www.vilki.lv. Skatīts: 2025-11-27.
- 1 2 3 «"Vilku" vēsture | Vīru kopa "VILKI" | Gundars Kalniņš». www.vilki.lv. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «Kontakti | Vīru kopa "Vilki"». www.vilki.lv. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «1997.gadā | STOBRI JAU KARSTI | Gundars Kalniņš». www.vilki.lv. Skatīts: 2025-11-27.