Vilnis Titāns

Vikipēdijas lapa
Vilnis Titāns
Dzimis 1944. gada 26. jūlijā
Valsts karogs: Ostlande Limbaži, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2006. gada 10. jūnijā (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā
Slavenākie darbi "Tautasdziesma" (1978), "Austras koks"(1982), "Jumis", "Saules pulkstenis" (abi 1983), cikls "Ceļa stabiņi" (1985), triptihs "Leģenda par karu" (1987), Valpenes piramīda (1990)
Skolotāji Emīls Melderis

Vilnis Titāns (dzimis 1944. gada 26. jūlijā Limbažos, miris 2006. gada 10. jūnijā Rīgā) bija latviešu tēlnieks. Strādāja stājtēlniecībā, memoriālajā un monumentālajā tēlniecībā un medaļu mākslā. Darbi izpildīti galvenokārt granītā, arī bronzā un kokā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1944. gadā Limbažos mežsarga ģimenē. Mācījās Viļķenes pamatskolā, apmeklēja Latvijas Republikas arodbiedrību padomes Kultūras nama tēlniecības studiju (vad. L. Dzeguze) un LVMA vakara sagatavošanas kursus (1967). Studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, studijas beidza 1974. gadā ar diplomdarbu "Cilvēks un kosmoss" (vad. E. Melderis).

Strādāja par Carnikavas astoņgadīgās skolas zīmēšanas skolotāju (1974—1977), Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcijas (MMIAD), T. Zaļkalna memoriālā muzeja restauratoru (1977—1981), Mākslas fonda (MF) Tēlniecības nama izstāžu zāles vadītāju (1981—1985). Izstādēs piedalījās kopš 1977. gada. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada.[1]

Titāns darbojās Imanta Ziedoņa vadītajā dižkoku atbrīvotāju grupā (kopš 1977); Latvijas kultūrvēsturiskajās vietās un pie dižkokiem novietojis akmeņus ar iekaltām zīmēm un uzrakstiem, veidojis akmeņu krāvumus (K. Baronam veltītā vietvārdu zīme — Valpenes piramīda netālu no Dundagas. Aktīvi darbojās Kultūras fonda Daugavas programmas realizēšanā.

Miris 2006. gada 10. jūnijā, apbedīts Skultē. Dēli, Jānis Titāns — gleznotājs un Vilnis Titāns - ārsts.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Titāna tēlniecībai raksturīga konstruktīva stilistiskā ievirze. Daiļradi ietekmējusi arī tautas māksla un latvju raksti. Kompozīcijās izmantotas ģeometrizētas dabas formas, kas reizēm papildinātas ar tautas rakstiem. Darbiem dekorativitāti piešķir arī akmens virsmas kaluma faktūras, akmens un bronzas materiāla apvienojums.

Nozīmīgākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Tautasdziesma" (1978), "Austras koks" (1982), "Jumis", "Saules pulkstenis" (abi 1983), cikls "Ceļa stabiņi" (1985), triptihs "Leģenda par karu" (1987). Kultūras fonda Daugavas programmas ietvaros 1991. gadā izveidoja desmit granīta zīmes ("Robežkrogs" un "Dīriķupīte" Birzgalē, piemiņas akmens Daugavas plostniekiem Dunavā u.c.).

Projekta "Saules tilts pāri līcim" ietvaros izveidoja koka zīmi "Zilā Saule" Kolkā, granīta "Uguns zīmi" Roņu salā un granīta zīmi "Baltā saule" Ainažos (1996—1998). Pēc projekta "Latvija saules zīmē" uzstādīja četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos: "Austras koks" Pasienes pagastā, "Zaļais stars" Nīcas pagastā, "Baltās naktis" Ipiķu pagastā un "Saules puķe" Demenes pagastā (visas 1998 — 1999). Darinājis kapa pieminekļus (O. Rivaram — 1977, arhitektam M. Hristovam — 1985., abi Rīgā, Meža kapos, Neredzīgajam Indriķim Liepājas rajona Lažas pagasta kapos, 1988. u.c.) Veidoja pieminekli rakstniekam Sudrabu Edžum memoriālajā muzejā Siliņos Meņģelē (1986., arhitekts A. Vītols), komponistam, Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim, ko atklāja 1988. gada 17. septembrī komponista dzimtajā vietā Viļķenes ciema "Indriķos", dzejniekam Fricim Bārdam Pociema Rumbiņos (1989), kā arī piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem Cīravā (1989) un Rojā (1995). Izkala K. Zemdegas pieminekli "Koklētājs" Talsos (1996. gadā pēc 1939. gada modeļa, kopā ar dēlu J. Titānu, arhitekts A. Lācis).

Strādāja medaļu mākslā ("Arhitekts Andris Vītols", 1978[2]; "Jānis Pauļuks", 1983), darināja plaketes ("Tēlnieks Kārlis Baumanis", 1986). Veidoja dekoratīvo skulptūru — organiskās sintēzes molekulas modeli pie PSRS ZA Bioorganiskās ķīmijas institūta Maskavā (1984).

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personālizstādes Rīgā ("Krustceļā", 1992; 1998), Talsos (1996), Limbažos (1997). Piedalījies grupas izstādēs "Ceļā" (kopā ar dzejnieku J. Baltvilku, fotogrāfu G. Eniņu; kolhoza "Vaidava" prēmija, 1986), Rīgā, Vaidavā (abas 1985), Limbažos, Ventspilī (abas 1986); grupas izstāde Limbažos (1987, kopā ar A. Gulbi, , Z. Dz. Rapu, J. Rapu), Lēdurgā (1988, kopā ar J. Petraškeviču , S. Krastiņu), Kauņā (1989, kopā ar V. Mickeviču, J. A. Sīmani), Rīgā (1993, kopā ar J. Titānu un J. Titānu (1893 — 1952). Piedalījās starptautiskā tēlniecības simpozijā Plovdivā (1980, Bulgārijā), granīta tēlniecības simpozijā Rīgā (1986, "Raiņa motīvs", Tēlnieku parkā pie Mārupītes), starptautiskā koktēlnieku simpozijā "Rīga—Dzegužkalns" (1998, "Pilsētas saule"). Diploms tēlniecības kvadriennālē "Rīga—84" par parka skulptūru "Atklāsme" (1984).[3] Viļķenē veidojis piemiņas zīmi represijās cietušajiem viļķeniešiem (atklāja pēc tēlnieka nāves 2006. gada 23. augustā pie Viļķenes kultūras nama)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vilnis Titāns — (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-28. Skatīts: 2018-03-01.
  2. Medaļu māksla. Rīga : Liesma. 76.-77. lpp.
  3. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 3. sēj. Preses nams. 212. – 213. lpp.. lpp. ISBN 9789984003610.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Titāns, Vilnis. Krustceļā : Tēlniecība. — Rīga, 1992. — [32 lpp.] : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
  • Titāns, Vilnis. Latvija saules zīmē = Latvia in the sign of the sun [buklets]. — Rīga: Jāņa Sēta, [b. g.]. — 1 saloc. lp. : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
  • Titāns, Vilnis. Saules ceļā [buklets]. — [Latvija, b. i.], 1996. — 1 saloc. lp. : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
  • Vilnis Titāns. — Rīga: Galerija Daugava, [2011]. — 151 lpp.: il. — ISBN 9789984494173
  • Asere, Anda. Latvijai sava piramīda : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidoto Valpenes piramīdu] // Latvijas Vēstnesis. — 11.aug. (2006), 8.lpp.
  • Bahšteins, Raivis. Viļņa Titāna aiziešana pieder lielceļam // Rīgas Apriņķa Avīze. — 10.jūn. (2006), 8.lpp.
  • Briede, Vilhelmīne. Baltā saule — Ainažos : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens atklāšanu Ainažu jūrmalā] // Auseklis. — 27.jūn. (1998), 2.lpp.
  • Cēbere, Gundega. Vilnis Titāns 26.VII 1944 — 10.VI 2006. // Diena. — 15.jūn. (2006), 19.lpp.
  • Daiņa, Īrisa. Staiceles ainava kļūst bagātāka : [par 2. akmens tēlniecības simpoziju Staicelē (Limbažu raj.)] / tekstā stāsta mākslin. Vilnis Titāns // Auseklis. — 18.jūl. (2000), 5.lpp.
  • Daiņa, Īrisa. Tēvam zīmes, dēlam — vīzijas : [par Viļņa Titāna skulptūru un viņa dēla Jāņa Titāna gleznu izstādi Limbažu muzejā] // Auseklis. — 23. maijā (1998), 1.lpp. : fotogr.
  • Daiņa, Īrisa. Vilnim Titānam — jauns projekts : [par tēlnieka V. Titāna un viņa dēla gleznotāja Jāņa Titāna darbu izstādi Limbažu novadpētniecības muzejā] // Auseklis. — 28. maijs (1998), 5.lpp.
  • Eglīte Sandra. Saules zīmē: [V. Titāna dzīvesbiedres V. Titānes atmiņu stāsts] // Ievas Stāsti. Nr. 22 (2017, 10.nov.), 20. — 24. lpp. : ģīm., fotogr.
  • Guste, Baiba. Latvijas akmens dvēseles veidotājs tēlnieks Vilnis Titāns : [par tēlnieku V. Titānu (1944—2006) : sakarā ar 70.dz.d.] / Baiba Guste // Auseklis. — ISSN 1691—0141. — Nr.82 (2014, 25.jūl.), 3.lpp. : ģīm.
  • Jākobsone, Aira. No savas bērnības zemes — tālos mākslas ceļos : [par tēlnieka Viļņa Titāna viesošanos Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā] // Auseklis. — 17. maijs (2005), 2.lpp. : fotogr.
  • Medaļu māksla. Rīga: Liesma, 1987. — [par V. Titānu 76. — 77.lpp.]
  • Ozoliņa, Gunita. Akmens krāvumu autors — Vilnis Titāns : [par tēlnieka Viļņa Titāna darbiem] // Auseklis. — 20.jūn. (1998), 2.lpp.
  • Ozoliņa, Gunita. Vidzemes jūrmalā atklāj Balto sauli : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens atklāšanu Ainažos] // Diena. — 22.jūn. (1998), 1., 4.lpp.
  • Rupenheite, Ieva. Titāns un viņa koklētājs : [par Viļņa Titāna veidotā Kārļa Zemdegas pieminekļa "Koklētājs" atklāšanu Talsos] // Diena. — 19.nov. (1996), 16.lpp. : ģīm., fotogr.
  • Šaitere, Tekla. Improvizē akmenī : [sakarā ar tēln. V. Titāna 60. dz. d.] // Diena. — 26.jūl. (2004), 10.lpp.
  • Tamane, Regīna. Tapis vēstures atgādinātājs Viļķenes krustcelēs ; [sakarā ar tēlnieka Viļņa Titāna veidotā pieminekļa represētajiem viļķeniešiem atklāšanu]. — 26.aug. (2006), 1.lpp.
  • Vītola A. Atklāta tēlniekam Vilnim Titānam veltīta izstāde : [par piemiņas izstādi "Akmeņu plēsējs ar dzejnieka dvēseli" Skultes kultūras integrācijas centrā // Limbažu Novada Ziņas. — Nr.[1] (2014, 4.sept.), 5.lpp.
  • Zandere, Inese, 1958—. Divi pieminekļi Baumaņu Kārlim : [par komp. (1835—1905) veltītajiem pieminekļiem Limbažu kapsētā un Viļķenes "Indriķos" (Limbažu raj.)] / Inese Zandere ; Andra Krieviņa foto ; J.Kursīša fotoreprodukcija. — Saturā : "Dievs, svētī Latviju!" teksts un notis (faksimils) — Tekstu papildina J.Kursīša fotoreprodukcija "Baumaņu Kārlis" un Andra Krieviņa foto ar parakstiem "Limbaži kapsētā, Baumaņu Kārļa atdusas vietā, pie G.Šķiltera veidotā kapa pieminekļa runā Jānis Peters"; "Viļķenes "Indriķi" 1988. gada 17. septembrī. Jaunā pieminekļa autors — tēlnieks Vilnis Titāns". // Pionieris. — 1988. — 30.sept., 4.lpp. : ģīm., fotogr.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]