Vimbldonas čempionāts
| Vimbldonas čempionāts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Grand Slam | ||
| Norises vieta | Londona.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste | |
| Segums | Zālāja / āra korts | |
| Vīriešu tabula | 128S / 128Q / 64D | |
| Sieviešu tabula | 128S / 96Q / 64D | |
| Balvu fonds | £ 11,282,710 | |
| Mājaslapa | ||
| Grand Slam turnīri | ||
Vimbldonas čempionāts ir katra gada trešais Grand Slam turnīrs. Tas tiek spēlēts uz zālāja un ir vienlaicīgi vecākais un prestižākais tenisa turnīrs pasaulē. Kopš 1877. gada turnīrs norisinās Londonā, Anglijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmajā turnīrā, kas norisinājās 1877. gada jūlijā, piedalījās 22 dalībnieki. Sacensības turpinājās četras dienas un beidzās ar finālspēli, kas notika ceturtdien, 19. jūlijā. Uz to pulcējās aptuveni 200 skatītāju. Finālā uzvarēja vietējais iedzīvotājs Spensers Gors, kurš 27 gadu vecumā kļuva ne tikai par Visanglijas kluba čempionāta pirmo uzvarētāju, bet arī par pirmo vēsturē zināmo zālāja tenisa turnīra uzvarētāju.[1]
Sākotnēji čempionāts notika tikai vīriešiem. Sieviešu vienspēļu un vīriešu dubultspēļu sacensības tika ieviestas 1884. gadā. Sieviešu dubultspēles un jauktās spēles pievienoja turnīra programmai 1913. gadā. 1937. gadā čempionāts pirmo reizi tika pārraidīts televīzijā.
Līdz 1967. gadam Vimbldonas turnīrā piedalījās tikai amatieri un šo periodu nosauca par "Amatieru ēru" (angļu: Amateur era). Kopš 1968. gada tas atvērts arī profesionāļiem un šis periods ieguva nosaukumu "Atklātā ēra" (Open era).
Norises vieta un termiņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vimbldonas turnīrs notiek Visanglijas zālāja tenisa un kroketa kluba (angļu: All England Lawn Tennis & Croquet Club, AELTC) teritorijā Vimbldonā (Londona). Vimbldonas kluba teritorija, ieskaitot autostāvvietas, pārsniedz 42 akrus (17 ha),[2] no kuriem 13,5 akri aizņem čempionāta korti un apkārtējā infrastruktūra.[3]
Korti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc tam, kad 1970-to gadu otrajā pusē ASV atklātā čempionāta spēles sāka spēlēt grunts un pēc tam cietā (hard) segumu kortos un 1988. gadā atklātā Austrālijas čempionāta — mākslīgā seguma kortos, Vimbldonas turnīrs palika vienīgais no Gran Slam turnīriem, kas notiek zālāja kortos.[4] Kompleksa teritorijā izvietots 41 zālāja korts, no kuriem 19 izmanto Vimbldonas turnīra norisei. Tie ir Centrālais korts un korti ar numuriem no 1. līdz 12. un no 14. līdz 19.[3]
Galveno kortu sauc par Centrālo kortu (angļu: Centre Court). Centrālajā kortā parasti notiek finālspēles. Tā kā britu laika apstākļi ir grūti prognozējami un lietus nav retums, tad 2009. gadā virs turnīra centrālā korta tika uzcelts izvirzāmais jumts. Mūsdienās Centrālā korta tribīnēs var izvietoties gandrīz 15 tūkstoši skatītāju.[3] Centrālā korta dienvidu tribīnēs atrodas karaliskā loža, kurā ir 74 vietas. Tajā novietojas Apvienotās Karalistes valdošais monarhs, ja viņš pagodina ar apmeklējumu turnīra spēles, kā arī Lielbritānijas un citu valstu karaliskās ģimenes locekļi, valstu vadītāji, augstas militārās un civilpersonas, vadošo mediju pārstāvji un pazīstami spēlētāji.[5] Vaļējajā ziemeļu tribīnē izvietota starptautiskā loža ar 85 vietām, kas galvenokārt paredzētas starptautisko tenisa organizāciju pārstāvjiem.[6]
Arī 1. kortā notiek daudzas svarīgas turnīra spēles. Pirms 2019. gada turnīra notika korta rekonstrukcija, kuras laikā tika uzstādīts izbīdāmais jumts un, vienlaikus, korta ietilpība tika palielināta līdz vairāk nekā 12 300 vietām.[7] 2. un 3. kortu tribīņu ietilpība ir attiecīgi 4000 un 2000 skatītāju vietu,[8] bet visu čempionāta kortu kopējā ietilpība ir 39 tūkstoši vietu.[3]
Vimbldonas kortos nav elektrības apgaismojuma, tāpēc mači jābeidz līdz ar tumsas iestāšanos. Izņēmumi ir Centrālais un 1. korts, kur, pēc izvirzāmā jumta uzstādīšanas, mači var turpināties līdz pulksten 11 vakarā.[9]
Norises termiņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Turnīra sākums, kurš Vimbldonas turnīru vēstures pirmajā posmā notika jūlijā, 1897. gadā tika pārcelts uz jūniju.[10] Ilgu laiku Vimbldonas turnīrs sākas divas nedēļas pēc Francijas atklātā čempionāta beigām, bet kopš 2015. gada pauze starp šīm divām sacensībām ir palielināta līdz trim nedēļām, un, tādējādi, pirmā spēļu diena Vimbldonā notiek jūnija pēdējā pirmdienā. Šis solis tika paredzēts, lai dotu vadošajiem spēlētājiem iespēju pielāgoties zālāja kortiem, kā arī atkopties pēc Francijas atklātā čempionāta.[11]
Turnīrs turpinās divas nedēļas, kurās tiek spēlēti septiņi apļi vienspēļu turnīros un seši — pāru, kā arī junioru (zēnu, meiteņu), ielūgto veterānu un invalīdu (ratiņkrēslos) turnīros.
Vimbldonas čempionāta turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vimbldonas čempionāts sastāv no pieciem galvenajiem turnīriem, četriem junioru turnīriem un septiņiem ielūguma turnīriem.[12]
Galvenie turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieci galvenie turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:
- Vīriešu vienspēles (128)
- Sieviešu vienspēles (128)
- Vīriešu dubultspēles (64)
- Sieviešu dubultspēles (64)
- Jauktās dubultspēles (48)
Junioru turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Četri junioru turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:
- Zēnu vienspēles (64)
- Meiteņu vienspēles (64)
- Zēnu dubultspēles (32)
- Meiteņu dubultspēles (32)
Junioru turnīros dubultspēles nenotiek.
Ielūguma turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Septiņi ielūguma turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:
- Ielūguma kungu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs)[a]
- Ielūguma dāmu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs)
- Ielūguma senioru dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs)[b]
- Vīriešu ratiņkrēslu vienspēles[13]
- Sieviešu ratiņkrēslu vienspēles
- Vīriešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri)[c]
- Sieviešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri)[c]
Spēļu formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vīriešu vienspēles un vīriešu dubultspēles ir piecu setu spēles (līdz trīs uzvarētiem setiem), visas pārējās spēles ir trīs setu spēles (līdz diviem uzvarētiem setiem). Līdz 2018. gada (ieskaitot), jebkurā setā, izņemot izšķirošo setu — trešo trīs setu mačā un piekto piecu setu mačā, pie rezultāta 6 pret 6 geimi, seta uzvarētāja noteikšanai spēlēja taibreiku, bet izšķirošajā setā uzvarētājam bija jāsasniedz divu geimu pārsvars. Kopš 2019. gada izšķirošā seta garums ir ierobežots, ja rezultāts kļūst 12 pret 12 tiek spēlēts taibreiks.[14][15]
Visi turnīri, izņemot ielūguma turnīrus, ir izslēgšanas turnīri. Ielūguma kungu, senioru un dāmu turnīri ir apļa turnīri.
Līdz 1921. gadam iepriekšējā gada sacensību uzvarētāji (izņemot sieviešu un jauktās dubultspēles) tika automātiski pielaisti finālā (to sauca par izaicinājuma raundu). Šīs kārtības rezultātā daudzi uzvarētāji vairākus gadus pēc kārtas saglabāja savus titulus, jo varēja atpūsties, kamēr to pretinieks sacentās no sacensību sākuma. Kopš 1922. gada iepriekšējā gada čempioniem, tāpat kā citiem turnīra dalībniekiem, bija jāspēlē jau no turnīra sākuma.
Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sastāvs un izloze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatturnīrā vienspēlēs gan vīriešiem, gan sievietēm piedalās 128 spēlētāji. Vīriešu un sieviešu dubultspēļu turnīros piedalās 64 pāri, bet jaukto pāru konkurencē - 48 pāri.[3] Lielākais vietu skaits pamatturnīros tiek nodrošināts spēlētājiem un pāriem, kuri Tenisa profesionāļu asociācijas (ATP) un Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) reitingos ieņem augstākās vietas. Pie tam daļa vietu ir rezervēta kvalifikācijas turnīru uzvarētājiem. Vīriešu vienspēlēs ir 16 šādas vietas, sieviešu - 12, savukārt vīriešu un sieviešu dubultspēlēs - 4. Visu šo kategoriju kvalifikācijas turnīri notiek trīs kārtās.[16] Jauktajās dubultspēlēs kvalifikācija atcelta kopš 1991. gada.[17]
Kopš 1977. gada pamatturnīros vairākas vietas tiek piešķirtas tenisistiem, kuri neietilpst reitinga līderos, ar turnīra rīkotājkomitejas lēmumu (wild card), pamatojoties uz viņu iepriekšējiem panākumiem vai ar mērķi radīt interesi skatītāju vidū. Kopš 2003. gada arī starp tenisistiem, kas pretendē wild card ir iespējamas kvalifikācijas spēles.[18] Gadījumā, ja kāds no spēlētājiem, kura tiesības uz dalību pamatturnīrā nodrošina reitings, kvalifikācijas turnīra rezultāti vai wild card, atsakās no dalības turnīrā traumas, slimības vai citu iemeslu dēļ, tad viņa vietu ieņem “laimīgais zaudētājs” (angļu: lucky loser) - viens no dalībniekiem, kurš zaudēja pēdējā kvalifikācijas kārtā.[16]
Kopš 1927. gada turnīra dalībnieki, kas tiek uzskatīti par galvenajiem pretendentiem uz augstām vietām, ar izlozes palīdzību tiek izsēti (izlozēti) turnīra režģī ar mērķi novērst favorītu tikšanos pirmajās sacensību kārtās.[19] Kopš 2001. gada vīriešu un sieviešu vienspēlēs izsēto dalībnieku skaits ir bijis 32. Sieviešu vienspēlēs, kā arī vīriešu un sieviešu dubultspēlēs izsēja notiek stingri saskaņā ar vietām, kuras reitingos aizņem atsevišķas tenisistes vai pāri. Vīriešu vienspēlēs 32 izsētie spēlētāji arī tika izvēlēti stingri pēc viņu stāvokļa ATP reitingā, taču kopš 2002. gada viņu ranga relatīvā pozīcija ir atkarīga arī no viņu panākumiem iepriekšējos gados zālienas laukumos. Šim nolūkam tiek izmantota punktu aprēķināšanas formula, kas ietver 100% punktu pašreizējā ATP reitingā, 100% punktu, kas iegūti zāles laukumos pēdējo 12 mēnešu laikā (tātad ieskaitot pagājušā gada Vimbldonas turnīru) un 75% punktu, kas gūti katra spēlētāja veiksmīgākajā zālāja turnīrā iepriekšējos 12 mēnešus.[20]
Uzvarētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.svg){kind=small}
Tagadējie čempioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Karloss Alkarass ir 2023. gada vīriešu vienspēļu turnīra uzvarētājs. Šis bija viņa otrais Grand Slam vīriešu vienspēļu tituls un pirmais Vimbldonas tituls. -
Markēta Vondroušova ir 2023. gada sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāja. Šis bija viņas pirmais Grand Slam sieviešu vienspēļu tituls. -
Veslijs Kolhofs ir viens no 2023. gada vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētājiem. -
Nīls Slupskis ir viens no 2023. gada vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētājiem. -
Barbora Strīcova ir viena no 2023. gada sieviešu dubultspēļu turnīra uzvarētājām. Šis bija viņas otras Grand Slam tituls un viņas otrais Vimbldonas tituls. -
Šuveja Sje ir viena no 2023. gada sieviešu dubultspēļu turnīra uzvarētājām. Šis bija viņas sestais Grand Slam dubultspēļu tituls un viņas ceturtais Vimbldonas tituls. -
Ludmila Kičenoka ir 2023. gada jaukto dubultspēļu turnīra uzvarētāja. -
Mate Pavičs ir 2023. gada jaukto dubultspēļu turnīra uzvarētājs.
_2022.jpg)
_(48199070187).jpg)
_(29827725516).jpg)
_(48521705221).jpg)
_(35379284843).jpg)
_(14446319063).jpg)
_(48521942032).jpg)
_(36143101366).jpg)
Finanses un balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Organizatora ienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tiek uzskatīts, ka Visanglijas kroketa un zālāja tenisa kluba pirmais čempionāts 1877. gadā notika, lai savāktu naudu par laukumu izlīdzināšanas aprīkojumu,[21] un tas ienesa apmēram desmit mārciņu lielu peļņu no dalības un ieejas maksām. Pēc tam turnīrs turpināja gūt peļņu tā organizatoriem katru gadu, izņemot 1895. gadu, kad grāmatvedības grāmatās tika reģistrēti zaudējumi — 33 mārciņas[22] (šis bija gads ar gandrīz rekordzemo dalībnieku skaitu vīriešu vienspēlēs — tikai 18 cilvēki, sieviešu turnīrā piedalījās tikai 9 dalībnieces[23]). 19. gadsimta 90. gadi bija laiks, kad mazinājās interese par Vimbldonas turnīru, un peļņa, kas iepriekšējā desmitgadē vidēji bija 500 mārciņas gadā, no 1892. līdz 1901. gadam samazinājās līdz 180 mārciņām gadā.[22]
Līdz 1906. gadam Visanglijas klubs bija vienīgā organizācija, kas rīkoja Vimbldonas turnīru; kopš 1906. gada turnīra organizēšanas komitejā tika iekļauti Lielbritānijas Zālāja tenisa asociācijas (Lawn Tennis Association (ALT)) pārstāvji, un kopš 1922. gada, kad turnīrs pārcēlās uz jaunu vietu, starp abām struktūrām pastāv oficiāla vienošanās, saskaņā ar kuru ALT saņem ieņēmumus no čempionāta. No 1922. līdz 1939. gadam turnīra vidējā gada peļņa bija aptuveni 10 tūkstoši mārciņu, un 1933. gadā tā pārsniedza 16 tūkstošus.[22]
Pat pirmajā pēckara gadā Vimbldonas turnīrs joprojām bija rentabls uzņēmums, lai gan togad organizatori no tā saņēma tikai 750 mārciņas tīro peļņu - pārējie ieņēmumi tika izmantoti, lai atjaunotu fondus, kas iztukšojās sešos gados, kad čempionāts netika rīkots. Tomēr turpinājumā ienākumi atkal strauji pieauga, jau piecu gadu periodā no 1946. līdz 1950. gadam vidēji gadā sasniedzot 14 tūkstošus, nākamajos piecos gados - 43 tūkstošus un 70. gadu sākumā tuvojoties 80 tūkstošiem gadā.[24] Izaugsme samazinājās pagājušā gadsimta 60. gadu beigās sakarā ar ienākšanu atklātajā ērā: ja 1967. gadā neto peļņa bija aptuveni 55 tūkstoši, tad gadu vēlāk, ņemot vērā 26 tūkstošu mārciņu izmaksu naudas balvu veidā dalībniekiem, ALT ieguva tikai 36 tūkstošus mārciņu. Tomēr, spēcīgāko profesionāļu atgriešanās dēļ, Vimbldonas īslaicīgais ienākumu kritums tika ātri pārvarēts, un jau 1969. gadā ALT pat pēc balvu naudas atskaitīšanas saņēma vairāk nekā 90 tūkstošus mārciņu.[25]
Turpinājumā ieņēmumi turpināja strauji augt, tāpēc 20. gadsimta pēdējā desmitgadē turnīra rīkotāju peļņa sasniedza aptuveni 250 miljonus mārciņu, no kurām ievērojama daļa tika iegūta, pārdodot tiesības uz televīzijas pārraidēm.[26] Līdz jaunā gadsimta otrās desmitgades sākumam gada peļņa no turnīra pārsniedza 30 miljonus sterliņu mārciņu, taču Zālāja tenisa asociācija tika asi kritizēta par neveiksmīgo šo līdzekļu ieguldīšanu, kas kopumā neved pie Lielbritānijas tenisa progresa.[27]
Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākot ar Vimbldonas pirmo turnīru, tā uzvarētājs savā rīcībā uz gadu ieguva sudraba kausu, kas tolaik maksāja 25 ginejas. Pirmais kauss (nosaukts par godu tā dibinātājam par laikraksta Field kausu, angļu: The Field Cup) pārgāja Viljama Renšova mūžīgā īpašumā, kurš 1883. gadā kļuva par pirmo trīskārtēju Visanglijas kluba čempionu. Nākamajā gadā klubs nodibināja jaunu ceļojošo balvu 50 gineju vērtībā, bet pēc trim gadiem arī šī balva nonāca Renšova īpašumā. 1887. gada reglamenta punkts, saskaņā ar kuru spēlētājs, kas trīs reizes kļuvis par uzvarētāju, saņem kausu uz visiem laikiem, tika atcelts, un tajā gadā iegādāto apzeltīto sudraba kausu 100 gineju vērtībā turpina pasniegt līdz šim brīdim. Kausa augstums ir 18 collas (45,7 cm), diametrs — 7 ½ collas (19 cm). Kauss glabājās kluba muzejā, bet čempions savā īpašumā iegūst samazinātu balvas kopiju (kopš 2006. gada ¾ pilnā apmērā). Uz oriģinālā kausa iegravēti visi vīriešu vienspēļu čempioni vārdi līdz 2009. gadam, un pēc tam viņam tika izgatavots paliktnis, uz kura turpina iegravēt jauno čempionu vārdus.[28]
Uzvarētājai sieviešu turnīrā pasniedz apaļu sudraba šķīvi, kura diametrs ir 18 ¾ collas (47,6 cm). Šo šķīvi, kura nosaukums ir Venus Rosewater Dish, pasniedz sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāja kopš tā norises sākuma 1884. gadā. Pēc apbalvošanas ceremonijas šķīvis atgriežas Visanglijas kluba muzejā, bet čempione saņem tā samazinātu kopiju. Kopijas diametrs no 1949. līdz 2006. gadam bija 8 collas, no 2007. gada — 14 collas. Uz oriģinālā šķīvja ir iegravēti gadi un visu sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāju vārdi.[29][28]
Vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētāju kauss ir vecākā šobrīd esošā balva. To 1879. gadā nodibināja Oksfordas Universitātes Zālāju un tenisa klubs un 1884. gadā ar minimālām dizaina izmaiņām pārsūtīja uz Visanglijas klubu. Balva, kas izgatavota no tīra sudraba un kuras vērtība tās izgatavošanas gadā bija 60 ginejas, ir bļoda ar divām osām, tās augstums ir 9 collas un diametrs — 11 collas. Kopš 1937. gada tiek piešķirta papildu balva ar līdzīgu dizainu, bet atšķirīgu gravējumu.[30]
Kentas hercogienes 1949. gadā apstiprinātā balva par uzvaru sieviešu dubultspēļu turnīrā ir kauss ar vāku un diviem rokturiem, 17 collu augsts un 4½ collas diametrā pamatnē un 6 collas augšējā malā.
Jaukto uzvarētāju kausu 1949. gadā izveidoja 1902. un 1906. gada dubultspēļu čempiona Sidnija Hauarda Smita ģimene. Tā ir no tīra sudraba izgatavota krūze ar diviem rokturiem un vāku uz augstas kājas, tās augstums ir 17 collas, diametrs pamatnē — 5½, bet augšējā malā 6½ collas. 2001. gadā Visanglijas klubs pasūtīja divas balvas, kas bija identiskas 1949. gadā nodibinātajām balvām, lai apbalvošanas ceremonijas laikā katram no uzvarētājiem tiktu piešķirts atsevišķs kauss. Kopš 1987. gada finālistiem visās piecās kategorijās tiek pasniegti sudraba šķīvji ar Centrālās korta un Visanglijas kluba ēkas attēliem. Šķīvju diametrs, kuru piešķīra vienspēļu finālistiem, līdz 1997. gadam bija 10 collas, 1998. gadā tas tika palielināts līdz 14 collām; dubultspēļu finālisti saņem šķīvjus ar diametru 8 collas.[31] Turklāt visu kategoriju finālists tiek apbalvots ar sudraba un abi pusfinālisti ar bronzas medaļām[144]. Vimbldonas vienspēļu turnīru uzvarētāji kļūst uz mūžu par Visanglijas tenisa un kroketa kluba goda biedriem [80].[2]
Kopš 1949. gada tradicionāli Centrālajā kortā tiek apbalvoti uzvarētāji vīriešu vienspēlēs, bet kopš 1954. gada šī tradīcija ir attiecināma arī sieviešu vienspēlēs. Balvas uzvarētājiem dubultspēlēs no 1960. gadu vidus parasti tiek pasniegtas karaliskajā ložā. Visbiežāk balvas pasniedz Jorkas hercogs vai viņa sieva, bet Vimbldonas turnīru vēsturē vairākas reizes uzvarētājus apsveicis arī valdošais monarhs (Džordžs VI Vindzors un vēlāk Elizabete II), cits karaliskās ģimenes loceklis vai īpaši pieaicināta slavenība.[32]
Naudas balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Visanglijas kluba pirmā čempionāta tika noteiktas divas balvas - “zelta” uzvarētājam un “sudraba” finālistam.[33] Pirmās balvas vērtība bija 12 ginejas, otrās — 7 ginejas; par trešo vietu tika piešķirta balva trīs gineju vērtībā.[34]
Līdz 1881. gadam dalībnieki, kuri turnīrā ieņēma vietas tūlīt pēc uzvarētājiem (līdz piektajai, sestajai vai astotajai vietai ieskaitot) saņēma atpakaļ savu dalības iemaksu.[35] Pēc tam turnīrs ilgu laiku tika uzskatīts par tīri amatierisku, un tā dalībnieki oficiāli ar naudu netika atalgoti; 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmito gadu pirmajā pusē, no vienas puses, tas noveda pie regulāras labāko spēlētāju aizplūšanas profesionālajā tūrē, un, no otras puses, uz situācijas attīstību, kurā labākie spēlētāji par piedalīšanos saņēma pienācīgas naudas summas, bet nevis kā naudas balvas, bet kā ceļa, uzturēšanās un citu vajadzību “kompensāciju”. Žurnālisti šo status quo nosauca par "viltus amatierismu" (angļu: shamateurism).[36]
Situācija mainījās pēc atklātās ēras sākuma, kad spēlētāju naudas balvas kļuva oficiālas. Pirmajā atklātajā Vimbldonas čempionātā naudas balvu kopsumma bija 26 150 mārciņas, no kurām divus tūkstošus saņēma čempions vīriešu vienspēlēs, bet 750 - sieviešu čempione. Tomēr katrs dalībnieks vismaz kaut ko saņēma, ieskaitot zaudētājus pirmajā kārtā (50 mārciņas vīriešiem un 25 sievietēm). Šīs summas bija pieticīgas salīdzinājumā ar drīzumā notikušo ASV atklāto čempionātu, taču atšķirība bija tā, ka naudas balvas ASV tika saņemtas no sponsoriem, savukārt Anglijas Zālāju tenisa asociācija dalīja spēlētājiem savus turnīra ieņēmumus.[37] Turpmāk balvu maksājumi Vimbldonā strauji pieauga un tikai astoņos gados pieauga vairāk nekā sešas reizes, un sievietēm šī izaugsme bija vēl lielāka, un 1976. gada čempionei tika samaksāts 13 reizes vairāk nekā 1968. gadā — 10 tūkstoši mārciņu. 1975. gadā kopējais balvu fonds pārsniedza 100 tūkstošus mārciņu, bet nepilnus desmit gadus vēlāk, 1984. gadā - miljonu. Desmit miljonu robežu pārsniedza 2005. gadā.[38]
Vimbldonas turnīra uzvarētāji vīrieši kopš 1968. gada saņēma vairāk naudas nekā sievietes. Tikai 2007. gadā asas kritikas rezultātā par šo noteikumu pirmo reizi Vimbldonas vēsturē (un vēlāk arī visos pārējos “Grand Slam” turnīros) tika nolemts izlīdzināt naudas balvu vīriešiem un sievietēm - abu kategoriju atsevišķu pasākumu uzvarētāji saņēma 700 000 sterliņu mārciņu.[39] Tas notika gadu pēc līdzīga soļa Francijas atklātajā čempionātā un 34 gadus pēc vienlīdzīgu balvu izmaksas sākuma ASV atklātajā čempionātā (Austrālijas atklātajā čempionātā naudas balvas oficiāli izlīdzināja 2001. gadā).[40]
Ievērojams Vimbldonas balvu fonda pieaugums notika 2012. un 2013. gadā (attiecīgi par 10 un 40 procentiem). Papildu finansējuma lielākā daļa tika piešķirta, lai palielinātu naudas balvu spēlētājiem, kuri izstājās no cīņas pirmajos apļos un kvalifikācijas turnīrā.[41]
2013. gadā turnīra kopējais balvu fonds pārsniedza 20 miljonus sterliņu mārciņu.[42] 2014. gadā tas sasniedza 25 miljonus sterliņu mārciņu, un 2017. gadā pārsniedza 30 miljonus robežu, bet 2019. gadā bija 38 miljoni.[43]
Spēlētāju naudas balvas 2019. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Naudas balvu summas uzrādītas mārciņās. Dubultspēlēm uzrādīta abu spēlētāju naudas balvu summa.[44]
| Kārta | Vienspēles | Vīriešu un sieviešu dubultspēles | Jauktās dubultspēles |
|---|---|---|---|
| Kvalifikācijas 1. kārta | 7 000 | ||
| Kvalifikācijas 2. kārta | 13 250 | ||
| Kvalifikācijas 3. kārta | 22 500 | ||
| 1. kārta (vienspēles) | 45 000 | ||
| 2. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles) | 72 000 | 12 000 | 1750 |
| 3. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles) | 111 000 | 19 000 | 3500 |
| Astotdaļfināls | 176 000 | 32 000 | 7000 |
| Ceturtdaļfināls | 294 000 | 67 000 | 14 500 |
| Pusfināls | 588 000 | 135 000 | 29 000 |
| Finālists | 1 175 000 | 270 000 | 58 000 |
| Čempions | 2 350 000 | 540 000 | 116 000 |
Ranga punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par dalību čempionātā un ieņemtu attiecīgo vietu, vīrieši ATP rangā un sievietes WTA rangā saņem šādu punktu skaitu:
| Notikums | W | F | SF | QF | 4R | 3R | 2R | 1R | |
| Vienspēles | Vīrieši | 2000 | 1200 | 720 | 360 | 180 | 90 | 45 | 10 |
| Sievietes | 2000 | 1300 | 780 | 430 | 240 | 130 | 70 | 10 | |
| Dubultspēles | Vīrieši | 2000 | 1200 | 720 | 360 | 180 | 90 | 0 | – |
| Sievietes | 2000 | 1300 | 780 | 430 | 240 | 130 | 10 | – | |
Tradicijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vimbldonas tradicionālās krāsas ir zaļa un violeta, bet tenisistu formai jābūt gandrīz pilnīgi baltai. Kopš 1963. gada turnīra noteikumi prasīja "pārsvarā baltu" formu, bet kopš 1995. gada - "gandrīz pilnīgi baltu". Kopš 2014. gada definīcija ir kļuvusi konkrētāka un pieprasa, lai krāsas, kas nav baltas, būtu norobežotas ar apmali līdz vienam centimetram uz apkakles vai pie piedurkņu un šortu malām. Tāda pati prasība attiecas arī uz cepuru oderi, aproču jostām un zeķēm.
Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vīrieši kopš 1877. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Rekords | Ēra | Tenisists (-i) | Skaits | Gads |
|---|---|---|---|---|
| Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu | pirms 1968: | Viljams Renšovs[45]
|
7 | 1881–1886, 1889 |
| atklātajā ērā: |  Rodžers Federers[46]
|
8 | 2003–2007, 2009, 2012, 2017 | |
| Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | Viljams Renšovs[d]
|
6 | 1881–1886 |
| atklātajā ērā: |  Bjērns Borgs Rodžers Federers
|
5 | 1976–1980 2003–2007 | |
| Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu | pirms 1968: | Redžinalds Dohertijs Lorenss Dohertijs
|
8 | 1897–1901, 1903–1905 |
| atklātajā ērā: |  Tods Vudbridžs
|
9 | 1993–1997, 2000 (ar Marku Vudfordu), 2002–2004 (ar Jonasu Bjerkmanu) | |
| Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | Redžinalds Dohertijs Lorenss Dohertijs[45]
|
5 | 1897–1901 |
| atklātajā ērā: | Tods Vudbridžs Marks Vudfords
|
5 | 1993–1997 | |
| Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu | pirms 1968: | Kens Flečers[45]  Viks Seišass[45]
|
4 | 1963, 1965–1966, 1968 (ar Mārgarita Korta) 1953–1956 (3 ar Dorisu Hārtu, 1 ar Šērliju Friju) |
| atklātajā ērā: | Ouens Deividsons[45]  Leanders Paess |
4 | 1967, 1971, 1973–1974 (ar Billiju Džīnu Kingu) 1999 (ar Līzu Reimondu), 2003 (ar Martinu Navrātilovu), 2010 (ar Karu Bleku), 2015 (ar Martinu Hingisu) | |
| Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles) | pirms 1968: | Lorenss Dohertijs[45]
|
13 | 1897–1906 (5 vienspēles, 8 dubultspēles) |
| atklātajā ērā: | Tods Vudbridžs
|
10 | 1993–2004 (9 dubultspēles, 1 jauktā dubultspēle) |
Sievietes kopš 1884. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Rekords | Ēra | Tenisiste (-es) | Skaits | Gads |
|---|---|---|---|---|
| Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu | pirms 1968: | Helēna Vilsa
|
8 | 1927, 1928, 1929, 1930, 1932, 1933, 1935, 1938 |
| atklātajā ērā: |  / Martina Navrātilova[45]
|
9 | 1978, 1979, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1990 | |
| Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | .svg){kind=small} Sjūzena Lenglena
|
5 | 1919, 1920, 1921, 1922, 1923 |
| atklātajā ērā: | / Martina Navrātilova
|
6 | 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987 | |
| Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu | pirms 1968: | Elizabete Raiana[45]
|
12 | 1914 (ar Agnesi Mortoni), 1919, 1920, 1921, 1922, 1923, 1925 (ar Sjūzenu Lenglenu), 1926 (ar Mēriju Braunu), 1927, 1930 (ar Helēnu Vilsu), 1933, 1934 (ar Simonu Matjē) |
| atklātajā ērā: | / Martina Navrātilova
|
7 | 1976 (ar Krisu Everti), 1979 (ar Billiju Džīnu Kingu), 1981, 1982, 1983, 1984, 1986 (ar Pemu Šraiveri) | |
| Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | Sjūzena Lenglena Elizabete Raiana
|
5 | 1919, 1920, 1921, 1922, 1923 |
| atklātajā ērā: | / Martina Navrātilova Pema Šraivere
|
4 | 1981, 1982, 1983, 1984 1991 (ar Larisu Neilandi), 1992, 1993, 1994 (ar Džidži Fernandesu) | |
| Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu | pirms 1968: | Elizabete Raiana[45]
|
7 | 1919, 1921, 1923 (ar Rendolfu Likitu), 1927 (ar Frenku Hanteru), 1928 (ar Patriku Spenu), 1930 (ar Džeku Krofordu), 1932 (ar Enrike Maieru) |
| atklātajā ērā: | / Martina Navrātilova
|
4 | 1985 (ar Pols Maknāmi), 1993 (ar Marku Vudfordu), 1995 (ar Džonatanu Starku), 2003 (ar Leanderu Paesu) | |
| Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles) | pirms 1968: | Elizabete Raiana
|
19 | 1914–34 (12 dubultspēles, 7 jauktās dubultspēles) |
| atklātajā ērā: | / Martina Navrātilova
|
20 | 1976–2003 (9 vienspēles, 7 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles) | |
| abās ērās: | Billija Džīna Kinga[45]
|
20 | 1961–79 (6 vienspēles, 10 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles) |
Dažādi rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Rekords | Tenisists (-e, -i, -es) | Lielums | Gads |
|---|---|---|---|
| Visvairāk uzvarētās vīriešu vienspēles | Rodžers Federers
|
101 | 2001–2019 (atklātajā ērā) |
| Visvairāk uzvarētās sieviešu vienspēles | / Martina Navrātilova
|
120 | 1973–2004 (atklātajā ērā) |
| Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (vīriešiem) | Bjērns Borgs
|
92.72% (51–4) | 1973–1981 (atklātajā ērā) |
| Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (sievietēm) |  Štefija Grāfa
|
90.36% (75–8) | 1984–1999 (atklātajā ērā) |
| Visvairāk finālā uzvarētie geimi | Endijs Rodiks
|
39 | 2009 |
| Visvairāk izspēlētie mači (vīriešiem) | Žans Borotra
|
223 | 1922–39, 1948–64 |
| Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (vīrieši) | Arturs Gors[47]
|
30 | 1888–1922 |
| Visvairāk izspēlētie mači (sievietēm) | / Martina Navrātilova
|
326 | |
| Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (sievietes) | Virdžīnija Veida[48]
|
26 | 1960–1985 |
| Visvairāk zaudētie vienspēles fināli (vīriešiem vai sievietēm) | Blanša Binglija Krisa Everte
|
7 | 1885, 1887, 1888, 1891, 1892, 1893, 1901 1973, 1978, 1979, 1980, 1982, 1984, 1985 |
| Uzvarētājs ar viszemāko reitingu (vīriešiem vai sievietēm) |  Gorans Ivaniševičs
|
125 | 2001 |
| Wildcard uzvarētājs (vīrietis vai sieviete) | Gorans Ivaniševičs
|
2001 | |
| Uzvarētāja ar viszemāko reitingu (sievietēm) | Venusa Viljamsa
|
31 (23. izsētā) |
2007 |
| Visjaunākais čempions (vīriešu vienspēlēs) | Boriss Bekers[45]
|
17 gadi 227 dienas |
1985 |
| Visjaunākā čempione (sieviešu vienspēles) | Lotija Doda[45]
|
15 gadi 285 dienas |
1887 |
| Visjaunākais čempions (vīriešu dubultspēlēs) | Denniss Ralstons[45]
|
17 gadi 241 diena |
1985 |
| Visjaunākā čempione (sieviešu dubultspēles) | Martina Hingisa[45]
|
15 gadi 282 dienas |
1996 |
| Visvecākais čempions (vīriešiem) | Arturs Gors[45]
|
41 gadi 182 dienas |
1909 |
| Uzvarētāji gan zēnu, gan vīriešu vienspēlēs | Bjērns Borgs Pets Kešs Stēfans Ēdbergs Rodžers Federers
|
1972 (zēnu), 1976–80 1982 (zēnu), 1987 1983 (zēnu), 1988, 1990 1998 (zēnu), 2003-7, 2009, 2012, 2017 | |
| Uzvarētājas gan meiteņu, gan sieviešu vienspēlēs | Kārena Hance Enna Heidona Martina Hingisa Amēlija Moresmo
|
1960 (meiteņu), 1962 1956 (meiteņu), 1969 (ar laulību uzvārdu Džonsa) 1994 (meiteņu), 1997 1996 (meiteņu), 2006 | |
| Visgarākais vīriešu fināls pēc laika |  Novaks Džokovičs pret Rodžers Federers[49]
|
4 stundas 57 minūtes |
2019 |
| Visgarākais vīriešu mačs pēc laika | Džons Isners pret Nikolā Maju
|
11 stundas 5 minūtes |
2010 |
| Visgarākais vīriešu fināls pēc geimiem | Rodžers Federers pret Endijs Rodiks
|
77 geimi | 2009 |
| Visgarākais vīriešu mačs pēc geimiem | Džons Isners pret Nikolā Maju
|
183 geimi | 2010 |
| Visgarākais sieviešu fināls pēc laika | Lindsija Devenporta pret Venusa Viljamsa
|
2 stundas 45 minūtes |
2005 |
| Visgarākais sieviešu mačs pēc laika | Čanda Rubina pret  Patrīcija Hai-Boule
|
3 stundas 45 minūtes[50] |
1995 |
| Visgarākais sieviešu fināls pēc geimiem | Mārgarita Korta pret Billija Džīna Kinga
|
46 geimi | 1970 |
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Vīrieši, kuri pretendē uz ielūgumu, ir 35 gadus veci un vecāki.
- ↑ Vīrieši, kuri pretendē uz senioru ielūgumiem, ir 45 gadus veci un vecāki.
- ↑ 3,0 3,1 Ratiņkrēslu tenisistiem nav vecuma ierobežojumu.
- ↑ Renšova laikmetā aizstāvīgais čempions bija atbrīvots no spēlēšanas pamatturnīrā un spēlēja tikai finālā. Šī norma tika atcelta 1922. gadā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Tingay 2009, 17.—20. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 «The AELTC» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Facts and Figures on frequently asked topics about The Championships» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ Michael Traikos. «Wimbledon’s grass the fastest, French Open clay made of pulverized bricks: Everything you need to know about Grand Slam court surfaces» (angļu). The National Post, 2014. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ «Royal Box» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ Little 2009, 434. lpp.
- ↑ Stuart Fraser. «Five years and £70m later, Wimbledon gets ready to unveil new No 1 Court roof». The Times (angļu), May 18 2019. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ Tim Newcomb. «Worple Road to Church Road: History of the Wimbledon grounds» (angļu). Sports Illustrated, 2016. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ Ben Morgan, Jonathan Prynn. «Wimbledon's Court No 1 to get retractable roof by 2019 as part of £70 million renovation» (angļu). Evening Standard, 2014. gada 12. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-20. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ Little 2009, 12. lpp.
- ↑ «Wimbledon Championships moved back a week from 2015» (angļu). BBC. 2012. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2020-02-02.
- ↑ «Wimbledon Event Guide» (angļu). wimbledon.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. augusts. Skatīts: 2020. gada 5. februāris.
- ↑ «Wimbledon announces Wheelchair Tennis Singles events from 2016». www.wimbledon.com (angļu). AELTC. 2015. gada 12. jūlijs. Skatīts: 5 FEB 2020.
- ↑ «Wimbledon: Final set tie-breaks to be introduced in 2019». BBC Sport. 2018. gada 19. oktobris. Skatīts: 06 Feb 2020.
- ↑ «AELTC announces introduction of final set tie-break». Wimbledon. 2018. gada 19. oktobris. Skatīts: 06 Feb 2020.
- ↑ 16,0 16,1 «Qualifying» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-05.
- ↑ Little 2009, 40. lpp.
- ↑ «Wild cards» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-05.
- ↑ Tingay 1977, 221. lpp.
- ↑ «Seeds» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-05.
Tom Tebbutt. «Explaining Wimbledon's seeding method». The Globe and Mail (angļu), 2010. gada 16. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-11. Skatīts: 2020-02-05. - ↑ Tingay 1977, 13. lpp.
- ↑ 22,0 22,1 22,2 Tingay, 1977, 220. lpp.
- ↑ Tingay, 1977, 223. lpp.
- ↑ Tingay, 1977, 220—221. lpp.
- ↑ Tingay, 1977, 90, 93-94. lpp.
- ↑ Barrett, 2001, 57. lpp.
- ↑ Nick Harris. «Blundering LTA still squandering millions as tennis teeters from crisis to crisis». The Daily Mail (angļu), 2011. gada 25. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-27. Skatīts: 2020-02-16.
Graham Ruddick. «Wimbledon goes for gold but tennis chiefs still net criticism». The Telegraph (angļu), 2012. gada 24. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-24. Skatīts: 2020-02-16.
Adam Gale. «Tennis becomes a profitable player». Management Today (angļu), 2016. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2020-02-16. - ↑ 28,0 28,1 «Trophies». www.wimbledon.com (angļu). AELTC. Skatīts: 3 FEB 2020.
- ↑ Little 2009, 235. lpp.
- ↑ Little 2009, 233—234. lpp.
- ↑ Little 2009, 235—238. lpp.
- ↑ Little 2009, 239—245. lpp.
- ↑ Tingay 1977, 17. lpp.
- ↑ Barrett 2001, 1. lpp.
- ↑ Little 2009, 246. lpp.
- ↑ Tingay 1977, 218. lpp.
- ↑ Tingay 1977, 91. lpp.
- ↑ «Wimbledon 2015: First round losers receive £29,000 each». The Telegraph (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-25. Skatīts: 2020-02-14.
- ↑ Rebecca Camber. «Equal prize money - but Wimbledon's women win game, set and cash». The Daily Mail (angļu), 2007. gada 29. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-28. Skatīts: 2020-02-14.
- ↑ Nadja Popovich. «Battle of the sexes: charting how women in tennis achieved equal pay». The Guardian (angļu), 2015. gada 11. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-11. Skatīts: 2020-02-14.
- ↑ Martyn Herman. «Wimbledon announce increase in prize money for losers». The Independent, 2012. gada 24. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-26. Skatīts: 2020-02-14.
«Wimbledon announces 40 percent hike in prize money». USA Today. 2013. gada 23. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-23. Skatīts: 2020-02-14. - ↑ «THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON - PRIZE MONEY» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-02. Skatīts: 2020-02-14.
- ↑ «Prize Money and Finance» (angļu). www.wimbledon.com. Skatīts: 2020-02-14.
- ↑ «THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON: PRIZE MONEY PER PROGRAMME, 2019» (angļu). The Wimbledon Championships. Skatīts: 2020-02-14.
- ↑ 45,00 45,01 45,02 45,03 45,04 45,05 45,06 45,07 45,08 45,09 45,10 45,11 45,12 45,13 45,14 «Wimbledon records». ESPN. 2000. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2020-02-06.
- ↑ Alix Ramsay. «Record eighth title for Federer» (angļu). AELTC, 2017. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2020-02-05.
- ↑ «Hall of Famers – Arthur Gore». www.tennisfame.com. International tennis Hall of Fame.
- ↑ "Wimbledon 2014: Britain's Jamie Delgado smashes record with 23rd consecutive All England Club appearance". Telegraph. 25 June 2014.
- ↑ «Džokovičs pēc uzvaras finālā: Federera sniegums 37 gadu vecumā ir apbrīnojams». sports.tvnet.lv/. 2019. gada 15. jūlijs. Skatīts: 2020-02-05.
- ↑ «Schiavone-Kuznetsova Epic is Second-Longest Ever Women's Match» (angļu). World Tennis Magazine. 2011. gada 23. janvāris. Skatīts: 5 FEB 2020.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- John Barrett. Wimbledon: The Official History of the Championships (angļu). Collins & Willow, 2001. ISBN 978-0007117079.
- Alan Little. 2009 Wimbledon Compendium (angļu). Wimbledon, London : The All England Lawn Tennis and Croquet Club, 2009. ISBN 978-1-899039-31-9.
- Lance Tingay. 100 Years of Wimbledon (angļu). Guinness Superlatives, 1977. ISBN 978-0900424717.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vimbldonas čempionāts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- ATP turnīra profils (angliski)
- WTA turnīra profils (angliski)
- Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)
|