Pāriet uz saturu

Virtembergas Karaliste

Vikipēdijas lapa
Virtembergas Karalistes ģerbonis (1806-1817). Tas ietvēra karalistei pievienoto mazo vācu zemju heraldiskos elementus.
Ģerbonis pēc 1817. gada.

Virtembergas Karaliste (vācu: Königreich Württemberg) bija Napoleona karu laikā izveidota no Francijas impērijas atkarīga karaļvalsts Reinas Konfederācijas (1806–1813) sastāvā. Pēc Napoleona sakāves tā suverēni turpināja pastāvēt Vācu Savienības (1815–1866) sastāvā, bet vēlāk kļuva par autonomu vienību Vācijas Impērijas (1871–1918) sastāvā.

Sākotnējā Virtembergas hercogistes teritorija bija 9500 km2 ar 0,65 miljoniem iedzīvotāju, bet pēc mazo vācu valstu pievienošanas līdz 1813. gadam karalistes teritorija pieauga līdz 19 508 km2 ar 1,38 miljoniem iedzīvotāju. Tās pastāvēšanas beigās iedzīvotāju skaits sasniedza 2,4 miljonus (1910).

Pastāvēšanas beigas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Vācijas impērijas sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 30. novembrī Virtembergas karaliste pārtrauca eksistēt un to pārveidoja par "Virtembergas Tautvalsti" (Volksstaat Württemberg) Veimāras Republikas sastāvā.