Virtembergas Karaliste


Virtembergas Karaliste (vācu: Königreich Württemberg) bija Napoleona karu laikā izveidota no Francijas impērijas atkarīga karaļvalsts Reinas Konfederācijas (1806–1813) sastāvā. Pēc Napoleona sakāves tā suverēni turpināja pastāvēt Vācu Savienības (1815–1866) sastāvā, bet vēlāk kļuva par autonomu vienību Vācijas Impērijas (1871–1918) sastāvā.
Sākotnējā Virtembergas hercogistes teritorija bija 9500 km2 ar 0,65 miljoniem iedzīvotāju, bet pēc mazo vācu valstu pievienošanas līdz 1813. gadam karalistes teritorija pieauga līdz 19 508 km2 ar 1,38 miljoniem iedzīvotāju. Tās pastāvēšanas beigās iedzīvotāju skaits sasniedza 2,4 miljonus (1910).
- Virtembergas Karalistes (Kgr. Württemberg) un Reinas Konfederācijas (Rheinbund) teritorija 1806. gadā
- Virtembergas Karaliste 1808. gadā
- Virtembergas Karaliste 1812. gadā
- Virtembergas Karaliste Vācu Savienības sastāvā pēc Vīnes kongresa 1815.–1866. gadā
- Virtembergas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā 1871.–1918. gadā
Pastāvēšanas beigas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Vācijas impērijas sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 30. novembrī Virtembergas karaliste pārtrauca eksistēt un to pārveidoja par "Virtembergas Tautvalsti" (Volksstaat Württemberg) Veimāras Republikas sastāvā.