Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja

Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja (krievu: Всероссийский центральный исполнительный комитет, saīsināti ВЦИК) bija augstākā valsts varas institūcija Krievijas PFSR starp Viskrievijas padomju kongresa sesijām. Tā darbojās no 1917. līdz 1938. gadam un bija viena no galvenajām agrīnās padomju valsts pārvaldes institūcijām.

Viskrievijas Centrālo izpildkomiteju ievēlēja Viskrievijas padomju kongress. Tā pieņēma dekrētus, apstiprināja valdības lēmumus, pārraudzīja Tautas komisāru padomes darbību un īstenoja augstāko likumdošanas un kontroles varu laikā, kad kongress nesanāca.

Pēc Padomju Savienības izveides 1922. gadā Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja saglabāja Krievijas PFSR augstākās varas institūcijas statusu republikas līmenī, bet visas savienības mērogā līdzīgas funkcijas pildīja PSRS Centrālā izpildkomiteja.

Vēsture

Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja tika izveidota 1917. gadā pēc Pirmā Viskrievijas strādnieku un kareivju deputātu padomju kongresa. Sākotnēji tajā dominēja meņševiki un sociālisti revolucionāri, kas pēc Februāra revolūcijas bija ietekmīgākie spēki padomēs.

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada oktobrī Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas sastāvs būtiski mainījās. Otrajā Viskrievijas padomju kongresā vairākumu ieguva boļševiki un kreisie sociālisti revolucionāri. Komiteja apstiprināja padomju varas pārņemšanu un piedalījās pirmo padomju dekrētu īstenošanā.

1917. gada novembrī Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja kopā ar Tautas komisāru padomi kļuva par galveno jaunās padomju valsts institūciju. Tā apstiprināja valdības lēmumus, izdeva normatīvos aktus un formāli kontrolēja izpildvaru.

1918. gadā pēc Krievijas Satversmes sapulces izklīdināšanas Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja kļuva par vienu no galvenajiem boļševiku varas leģitimācijas instrumentiem. Tajā pašā gadā 1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija nostiprināja tās statusu kā augstāko valsts varas institūciju starp Viskrievijas padomju kongresiem.

Krievijas pilsoņu kara laikā komiteja apstiprināja ārkārtas pasākumus, kas bija saistīti ar Sarkanās armijas veidošanu, kara komunismu, pārtikas rekvizīcijām un valsts pārvaldes centralizāciju. Šajā laikā reālā vara arvien vairāk koncentrējās boļševiku partijas vadībā, bet Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja galvenokārt juridiski noformēja pieņemtos lēmumus.

1920. gadu sākumā Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja piedalījās pārejā uz Jauno ekonomisko politiku, kā arī Krievijas PFSR valsts pārvaldes pielāgošanā pēc pilsoņu kara. Tā apstiprināja normatīvos aktus, kas regulēja saimniecisko atjaunošanu, zemes jautājumus, tiesu sistēmu un administratīvo pārvaldi.

Pēc Padomju Savienības izveides 1922. gadā daļa galveno pilnvaru pārgāja PSRS līmeņa institūcijām. Tomēr Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja turpināja darboties kā Krievijas PFSR augstākā varas institūcija starp republikas padomju kongresiem.

1925. gada Krievijas PFSR Konstitūcija saskaņoja Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas statusu ar jauno savienības sistēmu. Tā turpināja pārraudzīt republikas Tautas komisāru padomi, pieņemt normatīvus lēmumus un kontrolēt Krievijas PFSR pārvaldes institūcijas.

1930. gados, pastiprinoties staļiniskajai centralizācijai, Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas praktiskā nozīme samazinājās. Tā arvien vairāk kļuva par formālu institūciju, kas apstiprināja partijas un augstāko valsts vadības orgānu jau pieņemtos lēmumus.

Pēc 1936. gada PSRS Konstitūcijas pieņemšanas tika pārveidota visa padomju pārstāvniecības sistēma. 1937. gadā tika pieņemta jaunā Krievijas PFSR Konstitūcija, bet 1938. gadā Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja tika likvidēta. Tās funkcijas pārņēma Krievijas PFSR Augstākā padome.

Pilnvaras

Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja darbojās kā augstākā Krievijas PFSR varas institūcija laikā starp Viskrievijas padomju kongresiem. Tā varēja pieņemt dekrētus un lēmumus, apstiprināt valdības sastāvu, kontrolēt Tautas komisāru padomes darbību un pārraudzīt zemākās padomju institūcijas.

Komitejas kompetencē ietilpa likumdošanas, kontroles un administratīvās funkcijas. Tā izskatīja valsts pārvaldes jautājumus, apstiprināja nozīmīgus normatīvos aktus un varēja grozīt vai atcelt zemāku institūciju lēmumus.

Struktūra

Viskrievijas Centrālajai izpildkomitejai bija prezidijs, kas darbojās pastāvīgi un risināja ikdienas jautājumus starp komitejas sēdēm. Prezidijs kļuva par īpaši nozīmīgu institūciju, jo pati komiteja nesanāca nepārtraukti.

Komitejas sastāvu noteica Viskrievijas padomju kongress. Tajā ietilpa padomju pārstāvji no dažādiem Krievijas PFSR reģioniem, taču praksē tās politisko sastāvu noteica boļševiku partijas kontrole pār padomju sistēmu.

Priekšsēdētāji

Par vienu no pazīstamākajiem Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas priekšsēdētājiem kļuva Jakovs Sverdlovs, kurš ieņēma šo amatu pēc Oktobra revolūcijas un bija viens no galvenajiem boļševiku valsts organizatoriem.

Vēlāk komiteju vadīja arī Mihails Kaļiņins, kurš ilgstoši bija viens no redzamākajiem padomju valsts formālajiem vadītājiem. Viņa laikā Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja darbojās jau nostiprinātas padomju vienpartijas sistēmas apstākļos.

Nozīme

Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja bija viena no svarīgākajām institūcijām agrīnajā padomju valsts modelī. Tā nodrošināja nepārtrauktu augstākās varas darbību starp padomju kongresiem un juridiski nostiprināja boļševiku valdības lēmumus.

Formāli tā pārstāvēja padomju demokrātijas principu, taču praksē tās darbību noteica komunistiskās partijas vadība. Tādēļ Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja bija gan konstitucionāla pārstāvniecības institūcija, gan arī mehānisms padomju vienpartijas varas nostiprināšanai.