Vissvētākā Jēzus Sirds
| Svētā Jēzus Sirds | |
|---|---|
 Jēzus Svētā Sirds, itāļu mākslinieks Pompeo Batoni in the Gesu baznīcā, Romā | |
| Godā | Romas Katoļu baznīca, Rietumu Pareizticīgā baznīca, Anglikāņu sadraudzība, Luterisms |
| Piemiņas diena | Trešā piektdiena pēc Vasarsvētkiem |
| Simboli | Degoša asiņaina sirds, caurdurta ar krustu un ērkšķiem |
Vissvētākā Jēzus Sirds (latīņu: Cor Jesu Sacratissimum) ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām katoļu dievbijībām, kurā Jēzus Kristus sirds tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci".[1] Šo veltīšanos Kristum pārsvarā izmanto katoļu baznīcā, kam seko anglikāņi un daži rietumu pareizticīgie. Latīņu baznīcā Jēzus Vissvētākās Sirds svētkus svin trešajā piektdienā pēc Vasarsvētkiem.[2] Populāri ir arī 12 Jēzus Vissvētākās Sirds solījumi.
Dievbijība īpaši saistīta ar to, ko baznīca uzskata par Kristus sirds ilgstošu mīlestību un žēlsirdību pret cilvēci. Šīs dievbijības popularizēšana tās mūsdienu formā izriet no Romas katoļu mūķenes Margaritas Marijas Alakokas, kura uzzinājusi par dievbijību no Jēzus vairāku vīziju laikā no 1673. līdz 1675. gadam[3]un vēlāk, 19. gadsimtā no citas katoļu mūķenes Portugālē, Dievišķās Sirds Marijas, Labā Gana draudzes reliģiskās māsas, mistiskajām atklāsmēm, kura Kristus vārdā lūdza, lai pāvests Leons XIII iesvētītu visu pasauli Svētajai Jēzus Sirdij. Mūsdienu formas Vissvētākās Jēzus sirds dievbijības priekšteči neapšaubāmi radās viduslaikos un sevišķi tiek saistīti ar svēto Ģertrūdi no Helftas.[4]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Svētā Sirds kristīgajā mākslā bieži tiek attēlota kā liesmojoša sirds[5], kas mirdz dievišķā gaismā, ar šķēpa izdurtu brūci, apņemta ar ērkšķu vainagu, virs kuras ir krusts, un tā ir asiņojoša. Dažreiz attēls tiek parādīts, mirdzot Kristus krūtīs, un viņa ievainotās rokas norāda uz sirdi. Brūces un ērkšķu vainags norāda uz Kristus ciešanām, savukārt liesmas simbolizē dedzīgas mīlestības krāsni.[6]
Dievbijības vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Opening for the Year of Priest on the 150th Anniversary of John Mary Vianney». vatican.va (angļu). 2009. gada 19. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. decembris.
- ↑ «Solemnity of the Sacred Heart of Jesus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. augusts.
- ↑ Jean Ladame, Marguerite—Marie, La sainte de Paray, Éditions Resiac, 1994 ISBN 2-85268-118-8
- ↑ Bainvel, 1910, II. Historical Ideas on the Development of the Devotion, para (3–4)
- ↑ Hendrix, John Shannon (2014). Cascione, Giuseppe. red. "The Enflamed Heart: Architecture and Iconology". Iconocrazia (Bari: Universita di Bari Aldo Moro) 6.
- ↑ Saint John Eudes:The sacred heart of Jesus
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vissvētākā Jēzus Sirds.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)