Visvaldis Lācis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Visvaldis Lācis
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Visvaldis Lācis.jpg
Visvaldis Lācis 2006. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1924. gada 12. martā (95 gadi)
Valsts karogs: Latvija Valmiera, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LNNK
Mūsu Zeme (1993—?)
LZP (2005—2007)
Visu Latvijai! (2010—2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Viktorija Lāce
Profesija valodnieks, publicists, vēsturnieks
Augstskola 1. Maskavas Valsts pedagoģiskais svešvalodu institūts

Visvaldis Lācis (dzimis 1924. gada 12. martā ValmierāBruno-Visvaldis Lācis) ir latviešu publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis, viens no Trešās atmodas līderiem, bijis 9. Saeimas un 10. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ValmierāBruno-Visvaldis Lācis[1][2][3][4]. Tēvs[4] — Eižens Lācis, Pētera dēls[5], mātes tēvs — Andrejs Olukalns[6], Andreja dēls[7], kuriem kopā piederēja trīsdesmit pieci hektāri agrārreformā iegūtas zemes Madonas apriņķa, Lazdonas pagasta, Jaunlazdonas pusmuižas[8] «Vidsētas»[9], tēvs bijis politiskās apsardzības slepenā dienestā priekšnieks līdz 1923. gadam[10] Valmierā, Latvijas Brīvības cīņu pretizlūkošanas dienesta veterāns, nestrādāja saimniecībā, ko pārpirka Anna Dāve[2]. Lācis pats ģimenē izaudzinājis trīs bērnus.

Dalība Otrajā Pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvaldis Lācis pamatizglītību guvis Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā. 1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja 19. divīzijas 44. pulkā. Pabeidzis instruktoru rotas un vada komandieru kursus, leitnants[3]. Piedalījies arī cīņās Kurzemes cietoksnī. Divreiz viegli ievainots. Pēc kara nokļuva filtrācijas nometnēs[4], bet netika represēts.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kara, kā eksterns pabeidza Rīgas Raiņa vakara vidusskolu. 1949. gadā uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet tika izslēgts par brīvdomību. 1952. gadā apprecējies. 1956. gadā sāka apgūt angļu valodu pašmācības ceļā. Apguvis to labā līmenī viņš 1957. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Lai arī viņš izcili studējis vairākus kursus un gatavojies gala pārbaudījumiem, tomēr 1961. gadā viņu izslēdza no augstskolas. Pēc tam Visvaldis Lācis uzsāka neklātienes studijas 1. Maskavas Valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā. 1965. gadā, kad viņam jau bija 41 gads, viņš ieguva augstākās izglītības diplomu. Vēlējies iegūt arī ekonomikas zinātņu kandidātu grādu, tomēr šāda iespēja viņam tika atteikta. Turpmākajos gados viņš nodevās svešvalodu apguvei. Visvaldis Lācis brīvi pārvalda angļu, vācu un krievu valodu, bet zviedru valodā spēj brīvi lasīt un arī sarunāties.

Darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos — padomju saimniecības «Vestiena» darbinieks[11].

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvaldis Lācis aktīvi nodarbojies ar sportu, turpinot to arī vecumdienās. 2016. gada septembrī viņš 92 gadu vecumā piedalījās Valmieras maratonā un pirmo reizi mūžā veica pilnu maratona distanci, ar rezultātu 8 stundas un 14 minūtes.[12] 2017. gada septembrī viņš 93 gadu vecumā noskrēja Berlīnes maratonu, būdams sacensību vecākais dalībnieks.[13]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākoties Trešajai atmodai V. Lācis aktīvi iesaistījās tās norisēs. Vispirms 1988. gadā kopā ar Intu Cālīti, Juri Ziemeli, Jāni Čakstiņu un Imantu Kulinski izveido Neformālās Tautas frontes pagaidu vadību.[14]

1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontē, ievēlēts tās valdē. Sabiedrībā kļuva pazīstams ar runām un publicistiku. 1991. gadā bija LNNK priekšsēdētājs.

1993. gadā Visvaldis Lācis bija partijas "Mūsu Zeme" dibinātāju skaitā, no tās saraksta nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās.

1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1997. gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, izskatot lietu par V. Lāča sadarbību ar VDK, lēmusi, ka viņš nav sadarbojies ar VDK un nav bijis tās ziņotājs.[15]

Vēlāk darbojies pārsvarā publicistikā. Publicējis vairāk kā 300 rakstus, kā arī sarakstījis vairāk kā 10 grāmatas. Lielākoties rakstījis par Latvijas un pasaules vēsturi, kā arī par politiku.

No 2002. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā V. Lācis piedalījās partijas "Visu Latvijai!" dibināšanā, tomēr pats nekļuva par tās biedru. 2005. gadā viņš iestājās Latvijas Zaļajā partijā un 9. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. 2007. gadā oktobrī izstājies no Zaļās partijas un ZZS Saeimas frakcijas, jo bija pret Alekseja Loskotova atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata un frakcijas vadības spiedienu attiecīgajā Saeimas balsojumā.[16] Pēc izstāšanās no ZZS Saeimā darbojās kā deputāts bez frakcijas, bet 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās V. Lācis piedalījās kā partijas "Visu Latvijai!" saraksta pirmais numurs, nebūdams šīs partijas biedrs.[17] Sarakstam nepārvarot procentuālo barjeru, netika ievēlēts Eiropas Parlamentā.[18] 2010. gada aprīlī viņš iestājās partijā "Visu Latvijai!",[19] bet vasarā paziņoja, ka kandidēs 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, kā arī pievienojās abu politisko spēku kopējai 9. Saeimas frakcijai. Oktobrī tika ievēlēts 10. Saeimā. 2011. gada 8. martā izstājās no "Visu Latvijai!" un no VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas.[20] Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums[21].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dadža viesis Visvaldis Lācis», Dadzis, 2008, 2. janvāris
  2. 2,0 2,1 Titova, Ņina. «Kad tiešām vairs nevar klusēt», Stars (Madona), 1989, 4. februāris.
  3. 3,0 3,1 Ltn. Visvaldis (Bruno) Lācis, dz. 1924.g., kara beigās sastāvējis 44. p. Kurzeme, dzīvo Madonas raj. 229255 Vestienas «Baltuzenos», vēlas sarakstīties ar saviem bij. cīņu biedriem. Latvija Amerikā, Nr. 4, 1989, 28. janvāris, 19. lpp.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Atsauksme», Pilsonis, 1992, 28. aprīlis
  5. «Publiskā vairāksolīšanā pārdos Eižena Pētera d. Lāča nekustamo īpašumu, kurš atrodas Madonas apr., Lazdonas pagastā, un sastāv no zemes gabala ,,Vidsētas Ns 49F." ar zemes grāmatu reģ. Ns 3410 un aptver 19,03 ha derīgas un 1,04 ha nederīgas zemes, kopā 20,07 h.», Valdības Vēstnesis, 1930, 19. decembris.
  6. Titova, Ņina. «Viedokļu krustugunīs», Stars (Madona), 1989, 28. februāris.
  7. Valdības Vēstnesis, 1927, 12. decembris.
  8. Provinces policijas iestādes, «Alkohola varā», Policijas Vēstnesis, 1925, 6. martā
  9. Eiženam Lācim piederoša nekustama īpašuma, atrodošos Madonas apr., Lazdonas pag., ar nosaukumu «Vidseta» Ns49F, iegrāmatotu Cēsu-Valkas zemesgrāmatu nod. reģ Ns 3410, Valdības Vēstnesis, 1927, 14. septembris.
  10. Birznieks, Alfrēds, iekšlietu ministrs. «Iekšlietu ministra atbilde uz pieprasījumu par politiskās apsardzības izdarītiem arestiem, Latvijas Republikas Saeimas III. sesijas 3. sēde 1923. gada 16. oktobrī», Saeimas Stenogrammas, Nr. 2, 1923, 9. oktobris, 51-52. lpp., 59.-60. lpp., 67.-68. lpp.
  11. Vanags, J. «Atbilde Visvaldim Lācim», Stars (Madona), 1988, 22. septembris.
  12. 92 gadu vecumā Visvaldis Lācis finišē Valmieras maratonā Delfi
  13. Visvaldis Lācis 93 gadu vecumā noskrien Berlīnes maratonu LSM
  14. «Neformāļi apvienojas», Dzimtenes Balss, 1988, 22. septembris
  15. Rīgas pilsētas Kurzemes tiesas rajona 1997. gada 10. janvāra spriedums lietā Nr. 1-96/7 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva dokumenti sadarbības ar LPSR Valsts drošības komiteju lietās
  16. TVNET Valdošo pārsvars Saeimā sarūk (23.10.07.)
  17. Diena "Visvaldis Lācis EP vēlēšanās būs "Visu Latvijai" pirmais numurs" (02.04.09.)
  18. Diena "Oficiāli paziņo EP rezultātus; Latvijā uzvar PS" (07.06.09.)
  19. Diena B.Ālīte. Visvaldis Lācis iestājas Visu Latvijai (20.04.2010)
  20. Indra Sprance. «Lācis izstājas no VL un pamet frakciju». Ir, 2011. gada 8. martā. Skatīts: 2011. gada 8. martā.
  21. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]