Visvaldis Lācis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Visvaldis Lācis
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Visvaldis Lācis.jpg
Visvaldis Lācis 2006. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1924. gada 12. martā (93 gadi)
Valsts karogs: Latvija Valmiera, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LNNK
Mūsu Zeme (1993—?)
LZP (2005—2007)
Visu Latvijai! (2010—2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Viktorija Lāce
Profesija valodnieks, publicists, vēsturnieks
Augstskola 1. Maskavas Valsts pedagoģiskais svešvalodu institūts

Visvaldis Lācis (dzimis 1924. gada 12. martā Valmierā) ir latviešu publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis, viens no Trešās atmodas līderiem, bijis 9. Saeimas un 10. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Valmierā, bet neilgi pēc viņa dzimšanas ģimene pārcēlās uz Rīgu. Tēvs bija Latvijas Brīvības cīņu veterāns, kurš dienēja Latvijas armijā kā virsnieks. Visvaldis Lācis pamatizglītību guvis Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā. 1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja 19. divīzijas 44. pulkā. Pabeidzis instruktoru rotas un vada komandieru kursus. Piedalījies arī cīņās Kurzemes cietoksnī. Divreiz viegli ievainots. Pēc kara nokļuva filtrācijas nometnēs, bet netika represēts.

Pēc kara, kā eksterns pabeidza Rīgas Raiņa vakara vidusskolu. 1949. gadā uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet tika izslēgts par brīvdomību. 1952. gadā apprecējies. 1956. gadā sāka apgūt angļu valodu pašmācības ceļā. Apguvis to labā līmenī viņš 1957. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Lai arī viņš izcili studējis vairākus kursus un gatavojies gala pārbaudījumiem, tomēr 1961. gadā viņu izslēdza no augstskolas. Pēc tam Visvaldis Lācis uzsāka neklātienes studijas 1. Maskavas Valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā. 1965. gadā, kad viņam jau bija 41 gads, viņš ieguva augstākās izglītības diplomu. Vēlējies iegūt arī ekonomikas zinātņu kandidātu grādu, tomēr šāda iespēja viņam tika atteikta. Turpmākajos gados viņš nodevās svešvalodu apguvei. Visvaldis Lācis brīvi pārvalda angļu, vācu un krievu valodu, bet zviedru valodā spēj brīvi lasīt un arī sarunāties.

Ģimenē izaudzināti 3 bērni.

Visvaldis Lācis aktīvi nodarbojies ar sportu, turpinot to arī vecumdienās. 2016. gada septembrī viņš 92 gadu vecumā piedalījās Valmieras maratonā un pirmo reizi mūžā veica pilnu maratona distanci, ar rezultātu 8 stundas un 14 minūtes.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākoties Trešajai atmodai viņš aktīvi iesaistījās tās darbībā. 1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontē un tika ievēlēts tās valdē. Sabiedrībā viņš kļuva plašāk pazīstams ar runām un darbiem publicistikā. Kopumā četrus gadus viņš darbojās aktīvajā politikā, 1991. gadā bija LNNK priekšsēdētājs.

1993. gadā Visvaldis Lācis bija partijas Mūsu Zeme dibinātāju skaitā, no tās saraksta nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās.

Vēlāk darbojies pārsvarā publicistikā. Publicējis vairāk kā 300 rakstus, kā arī sarakstījis vairāk kā 10 grāmatas. Lielākoties rakstījis par Latvijas un pasaules vēsturi, kā arī par politiku.

1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

No 2002. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā V. Lācis piedalījās partijas Visu Latvijai! dibināšanā, tomēr pats nekļuva par tās biedru. 2005. gadā viņš iestājās Latvijas Zaļajā partijā un 9. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. 2007. gadā oktobrī izstājies no Zaļās partijas un ZZS Saeimas frakcijas, jo bija pret Alekseja Loskotova atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata un frakcijas vadības spiedienu attiecīgajā Saeimas balsojumā.[2] Pēc izstāšanās no ZZS Saeimā darbojās kā deputāts bez frakcijas, bet 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās V. Lācis piedalījās kā partijas Visu Latvijai! saraksta pirmais numurs, nebūdams šīs partijas biedrs.[3] Sarakstam nepārvarot procentuālo barjeru, netika ievēlēts Eiropas Parlamentā.[4] 2010. gada aprīlī viņš iestājās partijā Visu Latvijai!,[5] bet vasarā paziņoja, ka kandidēs 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, kā arī pievienojās abu politisko spēku kopējai 9. Saeimas frakcijai. Oktobrī tika ievēlēts 10. Saeimā. 2011. gada 8. martā izstājās no Visu Latvijai! un no VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]