Viviens Fukss

Vikipēdijas lapa
Viviens Ernests Fukss
Sir Vivian Ernest Fuchs
Viviens Ernests Fukss
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 11. februārī
Vaita, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1999. gada 11. novembrī (91 gads)
Kembridža

Viviens Ernests Fukss (Sir Vivian Ernest Fuchs, dzimis 1908. gada 11. februārī, miris 1999. gada 11. novembrī) bija britu ģeologs un polārpētnieks, Karaliskās biedrības prezidents (1982-1984), pirmais cilvēks, kas šķērsojis kontinentālo Antarktīdu.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vaitas salā vācu imigranta un anglietes ģimenē. Studējis Kembridžā, apguvis ģeoloģiju. Fuksa pirmā ekspedīcija bija 1929. gadā uz Grenlandi kopā ar viņa pasniedzēju Džeimsu Vordiju. Pēc universitātes absolvēšanas 1930. gadā Fukss Kembridžas universitātes ekspedīcijas sastāvā devās uz Āfriku, kur pētīja Austrumāfrikas ezerus un to ietekmi uz klimata izmaiņām. Vēlāk piedalījies vēl vairākās ekspedīcijās uz Austrumāfriku.

1938. gadā iestājies brīvprātīgajā Teritoriālajā armijā. No 1942. līdz 1943. gadam dienējis Zelta Krastā, vēlāk Londonā 2. armijas štābā un vēlāk okupācijas spēkos Vācijā, Šlēsvigā-Holšteinā. 1946. gadā atvaļinājies no armijas majora pakāpē.

1947. gadā iestājās darbā Folklendu Salu Teritoriju dienestā par ģeologu. 1957.—1958. gadā Fukss noorganizēja Britu Sadraudzības Transantarktisko ekspedīciju, kas bija pirmā Antarktīdas šķērsošana pa cietzemi. Ekspedīcija devās ceļā no Šekltonas bāzes Vedela jūras piekrastē un šķērsojot Dienvidpolu, sasniedza Rosa salu Rosa jūras piekrastē. Ekspedīcijas otrās daļas maršrutu sagatavoja un pagaidu bāzes ierīkoja jaunzēlandiešu ekspedīcija Edmunda Hilarija vadībā.

Pēc atgriešanās no ekspedīcijas karaliene Elizabete II Fuksam piešķīra bruņinieka titulu. Fukss kopā ar Hilariju sarakstīja grāmatu «Antarktīdas šķērsošana» (The Crossing of Antarctica).

No 1958. līdz 1973. gadam Fukss bija Folklenda Salu Teritorijas dienesta (kopš 1962. gada — Britu Antarktiskais dienests) vadītājs. 1974. gadā Fukss tika uzņemts Karaliskajā biedrībā un no 1982. līdz 1984. gadam bija tās priekšsēdētājs. Miris 1999. gadā Kembridžā.[2]

1973. gadā tika nodibināta Fuksa medaļa par «izcilu uzticību Britu Antarktikas dienesta interesēm», kas ik gadu tiek pasniegta 1—2 cilvēkiem par to ieguldījumu Britu Antarktiskajā dienestā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]