Vjetnamieši
|
| |
|
| |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ap 85–90 mlj. | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|
| |
| Valodas | |
| vjetnamiešu valoda | |
| Reliģijas | |
| budisms, tautas reliģija, katolicisms, kaodaisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| muongi, thoi, kinhi | |
Vjetnamieši jeb kinhi (pašnosaukums: người Việt, người Kinh) ir Dienvidaustrumāzijas tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji un lielākā etniskā grupa valstī. Vjetnamieši veido lielāko daļu Vjetnamas iedzīvotāju un vēsturiski apdzīvo galvenokārt Sarkanās upes deltu, Mekongas deltu un piekrastes zemienes.
Vjetnamieši runā vjetnamiešu valodā, kas pieder pie austroaziātu valodu saimes. Vēsturiski vjetnamiešu kultūru spēcīgi ietekmējusi Ķīnas civilizācija, konfūcisms, budisms, vietējās tautas reliģijas un vēlāk arī Francijas koloniālā vara.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Vjetnamiešu priekšteči izveidojās Sarkanās upes deltā mūsdienu Vjetnamas ziemeļos. Senākās vjetnamiešu kultūras saista ar Dongšonas kultūru, kas bija pazīstama ar bronzas bungām, rīsa audzēšanu un attīstītu apūdeņošanas sistēmu.
1. gadsimtā p.m.ē. Vjetnamas ziemeļu teritorijas nonāca Ķīnas impēriju kontrolē. Ķīnas pārvalde ilga vairāk nekā tūkstoš gadus un būtiski ietekmēja vjetnamiešu administrāciju, rakstību, izglītību, politisko kultūru un reliģiju. Tomēr vietējā valoda un etniskā identitāte saglabājās.
10. gadsimtā vjetnamieši atguva politisko neatkarību un izveidoja savu valsti. Viduslaikos Vjetnamas valstis pakāpeniski paplašinājās uz dienvidiem procesā, ko dēvē par Nam tiến. Šīs ekspansijas laikā vjetnamieši apdzīvoja Centrālo un Dienvidvjetnamu, pakļaujot vai asimilējot daļu čamu un khmeru iedzīvotāju.
19. gadsimtā Vjetnama nonāca Francijas koloniālās varas pakļautībā un kļuva par daļu no Franču Indoķīnas. Koloniālajā periodā vjetnamiešu sabiedrībā attīstījās modernā izglītība, pilsētu kultūra un nacionālā kustība.
20. gadsimtā vjetnamieši bija galvenais spēks cīņā par Vjetnamas neatkarību. Pēc Pirmā Indoķīnas kara un Vjetnamas kara valsts tika apvienota 1976. gadā. Kara un politisko pārmaiņu rezultātā izveidojās plaša vjetnamiešu diaspora ASV, Francijā, Austrālijā, Kanādā un citās valstīs.
Mūsdienās vjetnamieši ir dominējošā Vjetnamas etniskā grupa un veido valsts politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves pamatu. Lielas vjetnamiešu kopienas dzīvo arī ārpus Vjetnamas, īpaši Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vjetnamieši.
|