Vladimirs Dāls

Vladimirs Dāls Владимир Иванович Даль Personīgā informācija Dzimis 1801. gada 10. novembrī Luhanskijzavoda, Krievijas impērija Miris 1872. gada 22. oktobrī (70 gadi) Maskava, Krievijas impērija Tautība dānis-vācietis Vecāki Johans Kristians Dāls (Johan Christian Dahl) un Jūlija Adelaide Freitāga (Julia Adelaide Freytag) Brāļi Karls, Ļevs un Pāvels Māsas Paulīne un Aleksandra Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne leksikogrāfija, valodniecība, etnogrāfija, folkloristika Alma mater Tērbatas Universitāte

Vladimirs Dāls (krievu: Влади́мир Ива́нович Даль; 1801—1872) bija Krievijas Impērijas rakstnieks, valodnieks, ārsts un etnogrāfs, kurš vislabāk pazīstams kā autors "Dzīvas lielkrievu valodas skaidrojošajai vārdnīcai" (Толковый словарь живого великорусского языка), kuras izstrāde ilga 53 gadus.

Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19. gadsimta valodniekiem un tautas valodas pētniekiem. Dāla vārdnīca ir monumentāls darbs, kurā apkopota tautas valoda, sakāmvārdi, izteicieni un sadzīves leksika.

Dzīvesgājums

Vladimira Dāļa māja Luhanskā

Vladimirs Dāls dzimis 1801. gada 22. novembrī Luhanskijzavodā, Jekaterinoslavas guberņa, Krievijas Impērijā (mūsdienu Ukrainā). Viņa tēvs bija dāņu izcelsmes ārsts Johans Kristians Dāls (Johan Christian Dahl), bet māte Jūlija Adelaide Freitāga (Julia Adelaide Freytag) bija franču-vācu izcelsmes.

Dāls 1830. gados

Dāls mācījās Sanktpēterburgas Jūras kadetu korpusā, bet vēlāk studēja medicīnu Tērbatas Universitātē un kalpoja par ārstu Krievijas Impērijas armijā. Piedalījās krievu—turku karā (1828—1829) un poļu sacelšanās apspiešanā (1830—1831).

Dzīvas lielkrievu valodas skaidrojošās vārdnīcas 2. izdevuma titullapa

Dāls daudz ceļoja pa dažādiem Krievijas reģioniem, vāca tautas valodas materiālus un folkloras piemērus. Viņa nozīmīgākais darbs ir četrsējumu "Dzīvas lielkrievu valodas skaidrojošā vārdnīca" (Толковый словарь живого великорусского языка), kas izdota no 1863. līdz 1866. gadam. Šī vārdnīca līdz mūsdienām tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajiem darbiem krievu leksikogrāfijā.

Vladimirs Dāls miris 1872. gadā un tika apbedīts Maskavā, pie Novodevičjes klostera.

Kritika

Vladimira Dāla vārdnīca tika veidota uz tautas valodas pamata — viņš centās attēlot dzīvo sarunvalodu, īpaši dialektus un reģionālās īpatnības. Kritiķi pārmeta, ka viņš ignorējot literārās valodas normas, kas viņa vārdnīcu padarot mazāk noderīgu valodas standartizēšanai. Liela daļa no vārdnīcā iekļautajiem vārdiem jau viņa dzīves laikā nebija plaši lietoti visā Krievijas Impērijā, un vēlāk daudzi no tiem izzuda pilnībā. Šo iemeslu dēļ Dāla sastādītā vārdnīca ir vairāk etnogrāfisks, nevis praktisks resurss valodas apguvei vai lietošanai.

Dālam nebija valodnieka izglītība, tādēļ daži akadēmiķi uzskatīja, ka viņa vārdnīcā trūkst sistemātiskuma. Daudzu vārdu izcelsmes skaidrojumi tika balstīti uz intuitīviem minējumiem, nevis uz stingru etimoloģisku analīzi. Tas vēlāk tika uzsvērts salīdzinājumā ar darbiem, piemēram, Vasmeram (Макс Фасмер) piederošo etimoloģisko vārdnīcu.

Dāls ir kritizēts arī par antisemītiskiem uzskatiem. Viņam tiek piedēvēta līdzdalība tā sauktajā "asinis apmelojošo mītu" izplatīšanā (nepamatotie apgalvojumi, ka ebreji reliģiskos nolūkos izmantojot kristiešu bērnu asinis). Daži pētnieki apgalvo, ka viņš ir bijis saistīts ar 1844. gadā anonīmi publicētu tekstu, lai gan tas nav viennozīmīgi pierādīts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Dāls.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)