Vladimirs Makarovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vladimirs Makarovs
Latvijas labklājības ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Guntars Krasts
Vilis Krištopans
Priekštecis Andris Bērziņš
Pēctecis Roberts Jurdžs
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 6. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Ingrīda Ūdre
Pēctecis Aigars Kalvītis
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Vents Balodis
Pēctecis Raimonds Vējonis

Dzimšanas dati 1957. gada 14. oktobrī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzeknes rajons, Latvijas PSR, PSRS
Tautība krievs
Politiskā partija TB (1993—1997)
TB/LNNK (1997—2005)
Tautas partija (2005—2011)
Profesija vēstures skolotājs
Augstskola Latvijas Universitāte

Vladimirs Makarovs (dzimis 1957. gada 14. oktobrī[1]) ir Latvijas krievu[2] vēstures skolotājs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, labklājības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Agrāk bijis Tēvzemei un Brīvībai (vēlāk — TB/LNNK) biedrs, 2005. gadā pievienojies Tautas partijai.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījies Strazdmuižas internātskolā.[3] 1977. gadā beidzis Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolu.[4] No 1977. līdz 1982. gadam mācījies Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē vēsturnieka specialitātē.[2] Šajā laikā strādājis Rīgas Mācību ražošanas kombinātā par atslēdznieku-montētāju[1] un no 1980. līdz 1990. gadam bija skolotājs Strazdmuižas internātskolā.[3]

2006. gadā vēlreiz pabeidzis Latvijas Universitāti, šoreiz iegūstot grādu sabiedrības vadībā.[5]

Darbs Latvijas Valsts struktūrās un ministrijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1991. līdz 1994. gadam Makarovs bija Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktors. 1993. gadā iestājās apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai" līdz ar tās dibināšanu.[3] 1994. gadā viņš kļuva par Latvijas sociālo lietu valsts ministru Gaiļa valdībā, lai gan "Tēvzemei un Brīvībai" bija opozīcijā. 1995. gada 21. decembrī, Šķēles 1. valdībā, Makarovs tika iecelts par labklājības ministru, amatu saglabājis arī turpmākajos kabinetos.[3] Šķēles 3. valdībā kļuva par ekonomikas ministru.[3]

2000. gada 6. aprīlī Vladimiru Makarovu premjerministrs Andris Šķēle atbrīvoja no amata, jo Makarovs iepriekšējā dienā atņēma Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim paraksta tiesības, tādējādi arī liedzot viņam strādāt.[6] Lai gan TB/LNNK 11. aprīlī atkārtoti virzīja Makarovu šim krēslam,[7] jauns ekonomikas ministrs netika izvēlēts līdz nākamajai valdībai, jo nākamajā dienā Šķēles valdība demisionēja.[8] 2000. gada 5. maijā atgriezies valdībā līdz ar Bērziņa kabineta apstiprināšanu. Pildījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus. Amatu zaudējis 2002. gada 7. novembrī, kad valdība beidza darbību sakarā ar jaunas Saeimas ievēlēšanu.

2000. gadā tika ievēlēts par vienu no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK partijas priekšsēdētāja vietniekiem.[9][10]

Saeimā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā ievēlēts, pildījis deputāta pienākumus paralēli ministra pienākumiem.[4] Mandātu uz laiku nolicis 2000. gada 20. janvārī. To, sakarā ar valdības demisiju, atjaunojis uz nedēļu sākot ar 11. maijā. 18. maijā to atkal nolicis, lai pildītu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus.[4] Kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, uz saraksta iesniegšanas brīdi (17. jūlijā[11]) bijis arī Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa, Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļa, Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja, Vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētājs un Latvijas attīstības padomes locekļa krēslos.[2]

Darbs pašvaldībās un to struktūrās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis uz vietu Rīgas domē, nav ievēlēts.[12] Tā paša gada jūnijā pametis TB/LNNK.[9] Oktobrī pievienojies Tautas partijai bez obligātā pārbaudes perioda un ar A. Šķēles personisko galvojumu uzņemts partijā.[9][12] Augustā kļuvis par "Rīgas Jūras līniju" padomes priekšsēdētāju.[13] Amatā palicis līdz uzņēmuma bankrotam oktobrī.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidējis no Tautas partijas saraksta,[14] partija netika ievēlēta. Saraksta iesniegšanas laikā bijis Rīgas Brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors un SIA "Rīgas ūdens" padomes priekšsēdētājs.[5]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Makarovs ir precējies, ģimenē ir divi dēli: Edgars un Kaspars.[3] Viņa vaļasprieki ir ūdenstūrisms, kā arī grāmatas par vēsturi un filozofiju.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Andris Bērziņš
Latvijas labklājības ministrs
1995. gada 21. decembris1999. gada 16. jūlijs
Pēctecis:
Roberts Jurdžs
Priekštecis:
Ingrīda Ūdre
Latvijas ekonomikas ministrs
1999. gada 16. jūlijs2000. gada 6. aprīlis
Pēctecis:
Aigars Kalvītis
Priekštecis:
Vents Balodis
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2000. gada 5. maijs2002. gada 7. novembris
Pēctecis:
Raimonds Vējonis