Vladimirs Nabokovs (politiķis)

Vladimirs Nabokovs Владимир Дмитриевич Набоков Personīgā informācija Dzimis 1869. gada 21. jūlijā Carskoje Selo, Krievijas Impērija (Puškina, Krievija) Miris 1922. gada 28. martā (52 gadi) Berlīne, Vācija Nodarbošanās jurists, politiķis, publicists Bērni 5 bērni, to skaitā Vladimirs Nabokovs

Vladimirs Nabokovs (krievu: Владимир Дмитриевич Набоков, dzimis 1869. gada 21. jūlijā, miris 1922. gada 28. martā) bija krievu jurists, publicists un politiķis. Viens no kadetu partijas līderiem. Rakstnieka Vladimira Nabokova tēvs. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Ainažos. Viņa vecākais brālis Sergejs Nabokovs (1868—1940) bija Kurzemes gubernators.

Dzīvesgājums

Dzimis 1869. gadā augsta valsts ierēdņa (justīcijas ministra) Dmitrija Nabokova un viņa sievas Marijas, dzimušas Korfas, ģimenē. Studēja tieslietas Sanktpēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē. No 1896. līdz 1904. gadam bija Ķeizariskās Juridiskās augstskolas (Императорское училище правоведения) mācībspēks. Izvirzījās apr vienu no kadetu partijas līderiem. 1906. gadā tika ievēlēts Pirmajā valsts domē. Pēc Domes padzīšanas Nabokovs bija viens no t. s. Viborgas uzsaukuma parakstītājiem, par ko tika sodīts ar 3 mēnešiem ieslodzījumā.

Pirmā pasaules kara laikā dienēja Staraja Rusā, Ainažos, vēlāk Sanktpēterburgā. Pēc Februāra revolūcijas Nabokovs kādu laiku bija Pagaidu valdības lietu pārvaldnieks (управляющий делами). Tika ievēlēts Krievijas Satversmes sapulcē, tomēr tās darbā nepiedalījās.

Krievijas pilsoņu kara laikā devās uz Krimu. No 1919. gada — emigrācijā. Nogalināts krievu monarhistu atentātā pret kadetu partijas līderi Pāvelu Miļukovu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Nabokovs.