Volksdeutsche
Volksdeutsche (vienskaitlī — Volksdeutscher, latviešu valodā — „etniskie vācieši”) bija apzīmējums vācu izcelsmes iedzīvotājiem, kuri dzīvoja ārpus Vācijas valsts robežām un parasti nebija Vācijas pilsoņi. Jēdziens īpašu politisku un juridisku nozīmi ieguva nacistiskajā Vācijā, kur Volksdeutsche tika uzskatīti par daļu no vācu tautas (Volk) neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas.
Nacistiskās Vācijas politikā Volksdeutsche jēdziens bija saistīts ar rasistisko Volksgemeinschaft koncepciju, vācu minoritāšu politiku, iedzīvotāju pārvietošanu un okupēto Austrumeiropas teritoriju ģermanizāciju. Tomēr nacistu varas iestādes neuzskatīja ikvienu vācu izcelsmes cilvēku automātiski par Volksdeutscher — nozīme tika piešķirta arī personas politiskajai nostājai un identificēšanai ar vācu tautu.[1]
Jēdziens
[labot | labot pirmkodu]Termins tika lietots, lai nošķirtu ārpus Vācijas dzīvojošos etniskos vāciešus no Vācijas pilsoņiem (Reichsdeutsche). Volksdeutsche kopienas dzīvoja daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs.
Pie tām pieskaitīja dažādas vēsturiskas vācu kopienas, tostarp:
- vācbaltiešus Latvijā un Igaunijā;
- Volgas vāciešus;
- Melnās jūras vāciešus;
- Volīnijas vāciešus;
- Besarābijas vāciešus;
- Bukovinas vāciešus;
- Donavas švābus;
- vācu minoritāti Polijā;
- vāciešus Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā un Ungārijā.
Šīs kopienas ievērojami atšķīrās pēc vēstures, valodas, reliģijas un identitātes, tādēļ Volksdeutsche nebija vienotas etnogrāfiskas grupas apzīmējums.
Nacistiskajā Vācijā
[labot | labot pirmkodu]Pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas 1933. gadā ārpus Vācijas dzīvojošās vācu minoritātes ieguva arvien lielāku nozīmi Vācijas ārpolitikā. Nacistiskā ideoloģija vācu tautu definēja galvenokārt pēc izcelsmes, nevis pēc valsts pilsonības.
1937. gadā SS pārņēma kontroli pār Volksdeutsche Mittelstelle (VoMi) — institūciju, kas koordinēja attiecības ar vācu kopienām ārpus reiha. Pirms Otrā pasaules kara tā nodarbojās galvenokārt ar ekonomisko, kultūras un politisko atbalstu vācu minoritātēm, bet kara laikā kļuva par vienu no vācu iedzīvotāju pārvietošanas un nometināšanas organizētājām.[2]
Nacistu režīms tomēr neatzina visus vācu izcelsmes cilvēkus par pilnvērtīgiem Volksdeutsche. Personām, kuras saglabāja poļu vai padomju identitāti vai kuras režīms uzskatīja par politiski neuzticamām, varēja liegt iekļaušanu nacistiskajā Volksgemeinschaft.[1]
Heim ins Reich
[labot | labot pirmkodu]Pēc Otrā pasaules kara sākuma Volksdeutsche politika kļuva cieši saistīta ar Heim ins Reich („Mājup reihā”) pārvietošanas politiku. Tās ietvaros vācu izcelsmes iedzīvotājus no teritorijām, kas atradās ārpus Vācijas vai nonāca PSRS ietekmes sfērā, pārvietoja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām.
1939. gada 7. oktobrī Hitlers uzdeva Heinriham Himleram organizēt vācu izcelsmes iedzīvotāju pārvietošanu un nometināšanu. Himlers kļuva par Reiha komisāru vācu tautības nostiprināšanai (Reichskommissar für die Festigung deutschen Volkstums, RKFDV).[3]
Pārvietošanas akcijās tika iesaistīti vācieši no Baltijas valstīm, Volīnijas, Galīcijas, Besarābijas, Bukovinas un citām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas teritorijām.
Daudzi pārvietotie Volksdeutsche tika nometināti nevis Vācijas pirmskara teritorijā, bet pēc Polijas sakāves Vācijas anektētajos Polijas apgabalos. Šī kolonizācijas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu, deportācijām un īpašumu konfiskāciju.
Vācbaltieši
[labot | labot pirmkodu]Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā nacistiskās Vācijas terminoloģijā tika pieskaitīti pie Volksdeutsche. Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas 1939. gada augustā un Hitlera 1939. gada 6. oktobra paziņojuma par vācu minoritāšu pārvietošanu sākās vācbaltiešu masveida izceļošana.
Latvijā pārvietošanas juridisko pamatu noteica 1939. gada 30. oktobrī noslēgtais Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Lielākā daļa Latvijas vācbaltiešu izceļoja 1939.—1940. gadā (vācbaltiešu izceļošana no Latvijas), bet vēl viena iedzīvotāju grupa Latviju atstāja 1941. gada pēcizceļošanas laikā.
Pēc pārvietošanas daudzi vācbaltieši tika reģistrēti un pārbaudīti Vācijas Centrālajā imigrācijas iestādē (Einwandererzentralstelle, EWZ). Bundesarchiv fondos ir saglabājušies dokumenti par Volksdeutsche, kuri izgāja EWZ imigrācijas un naturalizācijas procedūras.[4]
Deutsche Volksliste
[labot | labot pirmkodu]Pēc Polijas okupācijas nacistiskās Vācijas varas iestādes izveidoja Deutsche Volksliste („Vācu tautas sarakstu”), ar kura palīdzību okupētajās teritorijās iedzīvotājus klasificēja pēc viņu vācu izcelsmes, identitātes un politiskās uzticamības.
Sistēmā tika izveidotas vairākas kategorijas, kurās personas tika iedalītas pēc nacistu noteiktiem „vāciskuma” kritērijiem. Šī klasifikācija varēja ietekmēt personas pilsonību, īpašuma tiesības, sociālo stāvokli un pienākumu dienēt Vācijas bruņotajos spēkos.[5]
Otrais pasaules karš
[labot | labot pirmkodu]Otrā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu vācu izcelsmes cilvēku tika pārvietoti no PSRS un citām Austrumeiropas teritorijām uz Vācijas kontrolēto Poliju. SS iestādes veica pārvietoto personu rasu un politisko pārbaudi.[6]
Daļa Volksdeutsche tika iesaukta vai brīvprātīgi dienēja Vērmahtā un Waffen-SS. Vācijas militārajā pārvaldē pastāvēja īpaši noteikumi par ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, pārvietoto personu un Volksdeutsche dienestu bruņotajos spēkos.[7]
Pēc Otrā pasaules kara
[labot | labot pirmkodu]Pēc nacistiskās Vācijas sakāves 1945. gadā Volksdeutsche kā nacistiskās Vācijas administratīvais un politiskais jēdziens zaudēja iepriekšējo nozīmi. Kara beigās un pēckara periodā miljoniem vācu un vācu izcelsmes iedzīvotāju bēga vai tika izraidīti no Centrāleiropas un Austrumeiropas uz pēckara Vāciju un Austriju.
Mūsdienu vācu valodā termins Volksdeutsche galvenokārt tiek lietots vēsturiskā kontekstā, īpaši runājot par vācu minoritātēm un nacistiskās Vācijas tautību politiku 20. gadsimta pirmajā pusē.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Volksgemeinschaft. United States Holocaust Memorial Museum.
- ↑ SS and Nazi Policy. United States Holocaust Memorial Museum.
- ↑ Akten der Reichskanzlei. Regierung Hitler. Bundesarchiv.
- ↑ Personen- und Familienforschung. Bundesarchiv.
- ↑ Glossary of Terms and Abbreviations. United States Holocaust Memorial Museum.
- ↑ Volksgemeinschaft. United States Holocaust Memorial Museum.
- ↑ Die Wehrmacht im Dritten Reich – 19. Dezember 1941 bis 9. Mai 1945, 6. sēj.. Bundesarchiv.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volksdeutsche.