Vudijs Allens

Vudijs Allens; Woody Allen
	Vudijs Allens 2016. gadā
Dzimis	1935. gada 1. decembrī (88 gadi); Bruklina, Ņujorka, ASV
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists, aktieris, komiķis, dramaturgs, džeza izpildītājs
Darbības gadi	1950—pašlaik
Dzīvesbiedre	Hārlina Sūzana Rozena (1956–1962); Luīza Lesere (1966–1970); Sun-Ji Previna (1997–pašlaik)
Bērni	Ronans Ferovs (dēls); Bečeta Dameina Allena (meita); Menzija Šio Allena (meita)
Paraksts

Vudijs Allens (angļu: Woody Allen; dzimis Elens Stjuarts Konigsbergs (Allen Stewart Konigsberg) 1935. gada 1. decembrī Bruklinā, Ņujorkā, ASV) ir amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, komiķis un dramaturgs.

Vudijs Allens ir viens no slavenākajiem ASV kinorežisoriem. Viņu uzskata par Jaunās Holivudas (New Hollywood) jeb "amerikāņu jaunā viļņa" pārstāvi.^[1] Lielākajā daļā savu filmu viņš ir arī aktieris. Par saviem darbiem ir saņēmis nozīmīgas balvas, tai skaitā četras Amerikas Kinoakadēmijas balvas, divas Zelta globusa balvas un deviņas BAFTA kino balvas. Par mūža ieguldījumu Vudijs Allens saņēmis BAFTA kino balvu BAFTA Fellowship (1997) un Zelta globusa Sesila de Milla balvu (2014).

2004. gada amerikāņu TV kanāls Comedy Central ierindoja Vudiju Allenu ceturtajā vietā 100 dižāko komiķu sarakstā.^[2]

Vudijs Allens nopietni nodarbojas arī ar mūziku. Kā klarnetists viņš bieži piedalās koncertos džeza mūziķu grupas sastāvā.^[3] Kopā ar šo grupu viņš ir viesojies arī Eiropā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vudijs Allens (dzimis Elens Stjuarts Konigsbergs) uzaudzis Bruklinā, Ņujorkā. Viņa māte Netija (Nettie) (dzim. Cherrie; 1906. gada 8. novembris — 2002. gada 27. janvāris) bija grāmatvede ģimenes delikatešu veikalā, bet tēvs Mârtins Konigsbergs (Martin Konigsberg) (1900. gada 25. decembris — 2001. gada 13. janvāris) bija rotaslietu gravieris un arī oficiants.^[4] Allena ģimene bija aškenazi ebreji. Vecvecāki bija imigranti no Krievijas un Austrijas.^[5]

Vidusskolas laikā, lai piepelnītos, Vudijs Allens sāka rakstīt jokus un pārdot tos laikrakstiem. 17 gadu vecumā viņš oficiāli nomainīja savu vārdu no Elena Stjuarta Konigsberga uz Heivudu Allenu (Heywood Allen).^[6] Pēc vidusskolas Allens Ņujorkas Universitātē studēja komunikācijas zinātni un kino. Viņš studēja arī pie dramaturģijas un rakstniecības skolotāja Lajoša Egri (Lajos Egri).

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vudijs Allens uzsāka savu karjeru, strādājot par rakstnieku pie humorista Hērba Šrainera (Herb Shriner). 19 gadu vecumā viņš jau rakstīja scenārijus TV šoviem, kā arī skečus komiķim Sidam Sīzaram (Sid Caesar). Šajā periodā Allens daudz mācījās no TV un komēdiju rakstnieka Denija Saimona (Danny Simon).^[7]

1961. gadā Vudijs Allens sāka pats uzstāties publikas priekšā kā komiķis. Vēlāk viņš sāka uzstāties arī TV šovos. 1966. gada viņš uzrakstīja lugu Brodvejas teātrim Don't Drink the Water.

Pirmā filma pēc Allena scenārija tapa 1965. gadā "Kas jauns, kaķīt?". Šī filma Allenu neapmierināja, tādēļ turpmāk viņš vienmēr savus scenārijus pats arī realizēja kā režisors. Allena 1969. gada filma Take the Money and Run guva labas atsauksmes, kas deva iespēju noslēgt līgumu ar studiju United Artists par vairāku filmu iznākšanu.

Par filmu "Enija Hola" (1977) Vudijs Allens saņēma divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā labākais režisors un labākais scenārists (kopā ar otru scenārija autoru Māršalu Brikmanu (Marshall Brickman)), kā arī nomināciju kā labākais aktieris galvenajā lomā. Šī filma ir iekļauta Amerikas Kinoinstitūta 100 labāko filmu sarakstā ar 35. kārtas numuru, bet 100 labāko komēdiju sarakstā ar 4. kārtas numuru.

Citas Vudija Allena filmas, kas guva ievērību ir "Manhatana" (1979), "Zvaigžņu atmiņas" (1980), Zelig (1983), "Kairas purpura roze" (1985) un "Noziegumi un likumpārkāpumi" (1989). Par scenāriju filmai "Hanna un viņas māsas" (1986) Allens saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu. No 90. gadu filmām vairākas balvas un nominācijas ieguva "Vīri un sievas" (Husbands and Wives, 1992), "Lodes pār Brodveju" (1994), "Varenā Afrodīte" (1995), "Harija dekonstrukcija" (1997).

No pēdējo gadu filmām visaugstāk novērtētas ir "Uzvaras punkts" (2005), "Vikija, Kristīna, Barselona" (2008), "Pusnakts Parīzē" (2011). Par oriģinālo scenāriju filmai "Pusnakts Parīzē" Vudijs Allens saņēma savu ceturto Amerikas Kinoakadēmijas balvu, kā arī nomināciju par režisora darbu.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads	Nosaukums	Piezīmes
1965	"Kas jauns, kaķīt?"
1966	What's Up, Tiger Lily?
1967	"Kazino Royale"
1969	Take the Money and Run
1971	Bananas
1972	Play It Again, Sam
1972	Everything You Always Wanted to Know About Sex (But Were Afraid to Ask)
1973	Sleeper
1975	"Mīla un nāve"
1976	The Front
1977	"Enija Hola"	Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajam režisoram Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 1]} BAFTA kino balva labākajam režisoram BAFTA kino balva par labāko scenāriju ^{[P 1]} Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju ^{[P 1]} Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris muzikālā filmā vai komēdijā
1978	Interiors	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju
1979	"Manhatana"	BAFTA kino balva par labāko scenāriju ^{[P 1]} Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 1]} Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais režisors Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā
1980	"Zvaigžņu atmiņas"
1980	To Woody Allen, From Europe with Love
1982	A Midsummer Night's Sex Comedy
1983	Zelig	Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko scenāriju Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris muzikālā filmā vai komēdijā
1984	Broadway Danny Rose	BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
1985	"Kairas purpura roze"	BAFTA kino balva par labāko filmu ^{[P 2]} BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 2]} Zelta globusa balva par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 2]} Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 2]}
1986	50 Years of Action!
	Meetin' WA
	"Hanna un viņas māsas"	Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 2]} BAFTA kino balva labākajam režisoram BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 2]} Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu ^{[P 2]} Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju ^{[P 2]}
1987	Radio Days	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 2]} Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu ^{[P 2]} Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 2]}
	September
	King Lear
1988	Another Woman
1989	"Ņujorkas stāsti" (trešā epizode Oedipus Wrecks)
1989	"Noziegumi un likumpārkāpumi"	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu ^{[P 2]} Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais režisors Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju
1990	Alice	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
1991	Scenes from a Mall
1991	Shadows and Fog
1992	"Vīri un sievas" (Husbands and Wives)	BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
1993	"Manhatanas slepkavības noslēpums"
1994	Don't Drink the Water
1994	"Lodes pār Brodveju"	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 3]} Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju ^{[P 3]}
1995	"Varenā Afrodīte"	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
1996	"Visi teic, ka es tevi mīlot"
1997	"Harija dekonstrukcija"	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
1997	Wild Man Blues
1998	AFI's 100 Years...100 Movies
	"Slavenība"
	The Impostors
	"Skudra Z"
1999	Sweet and Lowdown
2000	Company Man
	Small Time Crooks
	"Gaisma ir mans sabiedrotais"
	Picking Up the Pieces
2001	The Curse of the Jade Scorpion
2001	"Stenlijs Kubriks: Dzīve bildēs"
2002	Woody Allen: A Life in Film
	The Magic of Fellini
	Hollywood Ending
2003	100 Years of Hope & Humor
	Kaut kas vēl
	Charlie: The Life and Art of Charles Chaplin
2004	François Truffaut, une Autobiographie
2004	"Melinda un Melinda"
2005	The Ballad of Greenwich Village
	The Outsider
	"Uzvaras punkts"	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju
2006	"Sensācija"
2006	Home	pats savā lomā, titros nav minēts
2007	"Kasandras sapnis"
2008	"Vikija, Kristīna, Barselona"
2009	"Lai notiek kas notikdams"
2010	"Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati"
2011	"Pusnakts Parīzē"	Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju Zelta globusa balva par labāko scenāriju Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors
2012	Paris Manhattan
2012	"Romai - ar mīlestību"
2013	"Zem žigolo maskas"
2013	"Jasmīnas stāsts"	Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju
2014	"Mēness gaismas maģija"
2014	Barcelona 3D
2015	"Nesaprātīgs cilvēks"
2016	"Smalkās aprindas" (Café Society)	teicējs (balss, titros nav minēts)
2017	"Brīnumu rats" (Wonder Wheel)
2019	"Lietaina diena Ņujorkā" (A Rainy Day in New York)
2020	"Rifkina festivāls" (Rifkin's Festival)
2020	Ju chang	īsfilma
2023	"Laimīgs gadījums" (Coup de chance)

Piezīmes

^ P 1 Kopā ar Māršalu Brikmanu
^ P 2 Kopā ar Robertu Grīnhatu
^ P 3 Kopā ar Daglasu Makgratu

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Newton, Michael. «Woody Allen: cinema's great experimentalist». The Guardian (Guardian News and Media), 2012. gada 13. janvāris. Skatīts: 2012. gada 9. aprīlis.
↑ Comedy Central's 100 Greatest Stand-Ups of all Time Arhivēts 2012. gada 15. jūlijā, at Archive.is. Everything2.com (April 18, 2004). Retrieved 2012-05-04.
↑ Kelly, Nathan. «An evening with Woody». Sydney Morning Herald, 2009. gada 20. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. maijā. Skatīts: 2012. gada 23. oktobris.
↑ «Woody Allen Biography (1935–)». Filmreference.com. Skatīts: 2010. gada 9. marts.
↑ «The religion of Woody Allen, director and actor». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. janvārī. Skatīts: 2008. gada 16. janvāris.
↑ Woody Allen at Encyclopædia Britannica.
↑ Adam Bernstein. «TV Comedy Writer Danny Simon Dies». The Washington Post. Skatīts: 2008. gada 17. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vudijs Allens.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

IMDb profils (angliski)
Internet Broadway Database profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)
Box Office Mojo profils (angliski)
Oficiālā mājas lapa (angliski)

[1] Newton, Michael. «Woody Allen: cinema's great experimentalist». The Guardian (Guardian News and Media), 2012. gada 13. janvāris. Skatīts: 2012. gada 9. aprīlis.

[2] Comedy Central's 100 Greatest Stand-Ups of all Time Arhivēts 2012. gada 15. jūlijā, at Archive.is. Everything2.com (April 18, 2004). Retrieved 2012-05-04.

[An_evening_with_Woody-3] Kelly, Nathan. «An evening with Woody». Sydney Morning Herald, 2009. gada 20. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. maijā. Skatīts: 2012. gada 23. oktobris.

[4] «Woody Allen Biography (1935–)». Filmreference.com. Skatīts: 2010. gada 9. marts.

[info-5] «The religion of Woody Allen, director and actor». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. janvārī. Skatīts: 2008. gada 16. janvāris.

[6] Woody Allen at Encyclopædia Britannica.

[7] Adam Bernstein. «TV Comedy Writer Danny Simon Dies». The Washington Post. Skatīts: 2008. gada 17. janvāris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[P 1]

[P 2]

[P 3]