Vānes luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Vānes luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Vāne, Vānes pagasts, Karogs: Latvija Latvija
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1573
Celtniecības beigas 1663
Oficiālais nosaukums: Vānes luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 6849
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 29. oktobris

Vānes luterāņu baznīca ir viena no vecākajām luterāņu baznīcām Kurzemē (koka ēka celta 1572. gadā, bet mūra ēka pabeigta 1663. gadā), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar numuru 6849.[1][2] Baznīcas baroka sienu gleznojumi ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes hercogs Gothards Ketlers savam kancleram un padomniekam Zalomonam Heningam par izcilu darbu piešķira Aizupes, Variebas, Vānes un vēl citas muižas, no kurām Vāne kļuva par dzimtas rezidenci. Zalomons Henings te 1573. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu.[4]

Zalomona dēls Gothards Henings tagadējo mūra baznīcu uzcēlis no 1654. līdz 1663. gadam. Baznīcas būvēšanas laikā tapuši arī unikālie baroka sienu gleznojumi.[3]

1663. gadā Zalomona Heninga mirstīgās atliekas viņa pēcnācēji apbedīja jaunajā mūra baznīcā.[5]

Ēka atjaunota 1789. gadā, kad sienu gleznojumi aizkrāsoti.[3]

1839. gadā Aizupes un Vānes muižas īpašnieks Pauls fon Hāns un viņa sieva Sofija baznīcai dāvinājuši jaunas ērģeles.[3]

1969. gadā draudzi piespieda dievnamu atstāt. Ērģeles nopostīja, bet solus sazāģēja. Rundāles pilī saglabājusies altārglezna, daļa altāra, kristāmtrauki un vitrāžas.[4]

Baznīcas atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par baznīcu kā arhitektūras pieminekli astoņdesmito gadu sākumā ieinteresējās mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis, kura vadībā notika pirmās talkas. Tam sekoja citi inteliģences pārstāvji.[4]

Darbi sākās 1983. gadā[6]. Darbus vadīja celtnieks, vēlāk arī draudzes priekšnieks Eriks Šterns.[4]

Uz Vāni strādāt brauca studentu celtnieku vienības.[4] 1987. gada vasarā Tukuma rajonā strādāja 13 studentu celtnieku vienības, no kurām piecas veica darbus dabas un pieminekļu aizsardzības specialitātē. Vānes baznīcā darbu turpināja Latvijas Valsts universitātes fiziķu un matemātiķu vienība «Cēfeja», strādājot iekštelpās. Ārpusē tika bruģēti apaļo bruģakmeņu celiņi.[7]

1987. gadā baznīca tika atjaunota tik tālu, ka tanī jau sarīkota pirmā mākslas darbu izstāde, kurā piedalījās ar saviem darbiem 16 jaunie mākslinieki. Izstādei pieslēdzās arī koncerts. Pēc pilnīgas atjaunošanas baznīcu bija ieplānots pārvērt par izstāžu un koncertzāli ārpus Rīgas.[6]

Atmodas laika ēka atsāka pildīt dievnama funkcijas. 1989. gada vasarā baznīcā notika pirmais dievkalpojums, kuru noturēja prāvests Viesturs Pirro.[4]

1999. gadā no Rundāles atveda altārgleznu, bet vānenieki Jānis Gailums un Normunds Pilenieks darināja jaunu kanceli. Svētku dievkalpojumu kopā ar Viesturu Pirro vadīja arhibīskaps Jānis Vanags.[4]

Restaurācijas laikā tika atklāti iepriekš nosegtie 17. gadsimta baroka siena gleznojumi, kas ir unikāli Latvijas mākslas vēsturei, jo pietiekami labi saglabājušies un redzami diezgan lielā platībā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. «6849. Vānes luterāņu baznīca | Mantojums». is.mantojums.lv. Skatīts: 2021-09-05.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Vānes luterāņu baznīca». www.redzet.eu. Skatīts: 2021-09-05.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Rūta Fjodorova. «Savā 425. gadā. Vānes baznīca». www.periodika.lv. Latvijas Vēstnesis, 1999-06-11. Skatīts: 2021-09-05.
  5. Daina Ozola. «Vēsturiskie Mirkļi: Vānes muiža». Vēsturiskie Mirkļi, 2019-06-18. Skatīts: 2021-09-05.
  6. 6,0 6,1 «ATJAUNO VĀNES BAZNĪCU». www.periodika.lv. Laiks. 1987-11-04. Skatīts: 2021-09-05.
  7. V. Vitols. «SCV dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības darbā». www.periodika.lv. Komunisma Rīts (Tukums), Nr.92, 1987-08-04. Skatīts: 2021-09-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]