Vārpastu dzimta
| Vārpastu dzimta | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnolophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Piparu rinda (Piperales) |
| Dzimta | Vārpastu dzimta (Saururaceae) |
 Vārpastu dzimta Vikikrātuvē | |
Vārpastu dzimta (Saururaceae) ir neliela piparu rindas dzimta, kas iekļauj četras ģintis. Izplatīta mērenajā un subtropu klimatā Amerikas Savienoto Valstu dienvidos, Meksikā un dienvidaustrumu Āzijā.[1][2][3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lapas kātainas, abpusēji spirāliskas, aromātikas, to mala gluda. Ziedi blīvās un nereti nokarenās vārpās. Katram sīkajam ziediņam pie pamata ir puscaurspīdīga plēksne, kas piestiprināta pie putekšņlapu kātiņa. Dažām sugām pie ziedkopas pamata ir lielas seglapas, kas atgādina vainagu.
Auglis — pogaļa vai skaldenis. Apputeksnē vējš un kukaiņi.[3]
Veģetācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aug upju ielejās, applūstošu ieplaku malās.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārstniecībā izmanto gandrīz visas vārpastu dzimtas sugas. Vainagam līdzīgo lielo seglapu dēļ Kalifornijas māņvizbuli un sirdslapu zivjmētru audzē kā dekoratīvus augus. Sirdslapu zivjmētrām ir īpatnēja (zivju) garša, un dienvidaustrumu Āzijā to lieto ēdienu gatavošanā.
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2009. gada APG III sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) atstāja bez izmaiņām 2003. gada APG II sistēmu un 1998. gada APG sistēmu, atzīstot šo dzimtu un to pieskaitot piparu rindai.[4][5]
- Vārpastu dzimta (Saururaceae)
- Vārpastes (Saururus)
- Nokarenā vārpaste (Saururus cernuus)
- Ķīnas vārpaste (Saururus chinensis)
- Māņvizbuļi (Anemopsis)
- Kalifornijas māņvizbulis (Anemopsis californica')
- Gymnotheca
- Zivjumētras (Houttuynia)
- Sirdslapu zivjumētra (Houttuynia cordata)
- Hoyttuynia emeiensis
- Vārpastes (Saururus)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Flora of North America. Saururaceae E. Meyer
- ↑ Flora of China. Saururaceae E. Meyer
- ↑ 3,0 3,1 The families of flowering plants. L. Watson and M. Dallwitz. Saururaceae A. Rich
- ↑ Botanical Journal of the Linnean Society. An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III
- ↑ Botanical Journal of the Linnean Society. An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders an families of flowering plants: APG II
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0