Veins Greckis

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Wayne Gretzky)
Veins Greckis
Wayne Gretzky
Veins Greckis Ņujorkas "Rangers" kluba sastāvā
Personas dati
Veins Daglass Greckis
Dzimis 1961. gada 26. janvārī (63 gadi)
Valsts karogs: Kanāda Brentforda, Ontārio, Kanāda
Augums 183 cm
Svars 84 kg
Iesauka The Great One
Sporta veids Hokejs
Pozīcija Centra uzbrucējs
Nūjas tvēriens Kreisais
Profesionāļa karjera 1978—1999
Drafts
NHL drafts Netika draftēts
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1978—1979 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Indianapolisas "Racers"
1979—1988 Valsts karogs: Kanāda Edmontonas "Oilers"
1988—1996 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Losandželosas "Kings"
1996 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sentluisas "Blues"
1996—1999 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorkas "Rangers"
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1982—1998 Flag of Kanāda Kanāda
Trenera karjera
Sezonas Klubs
2005—2009 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Fīniksas "Coyotes"
Papildinformācija
Sasniegumi un apbalvojumi

Infokaste atjaunota 2014. gada 15. jūnijā.

Hokeja slavas zāle (1999)

Veins Daglass Greckis (angļu: Wayne Douglas Gretzky; dzimis 1961. gada 26. janvārī Brentfordā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis centra uzbrucēja pozīcijā, bija Kanādas hokeja izlases dalībnieks. V. Greckis tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko hokejistu.[1] Karjeras laikā Greckis aizvadījis 20 sezonas četros dažādos Nacionālās hokeja līgas klubos.

Līdz aiziešanai no profesionālā sporta 1999. gada 18. aprīlī viņam piederēja 40 dažādi NHL regulārās sezonas rekordi, 15 izslēgšanas spēļu rekordi un 6 Visu zvaigžņu spēles rekordi.[2] Viņš ir vienīgais spēlētājs NHL vēsturē, kam vienā sezonā ir izdevies gūt 200 rezultativitātes punktus. Greckis spēlēja ar 99. numuru — tagad visā NHL šis numurs ir iemūžināts, un pārējie spēlētāji to izmantot nedrīkst. Kopā ar Edmontonas "Oilers" viņš izcīnījis četrus Stenlija kausa titulus.

Spēlētāja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras sākumgadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greckis hokeju sāka spēlēt sešu gadu vecumā un savā pirmajā komandā spēlēja kopā ar 10 gadus veciem puišiem.[3] Arī turpmākajos gados Greckis ierasti bija ievērojami jaunāks par pārējo komandu. Kā atzīmējis uzbrucēja pirmais treneris, jau sākotnēji Greckis ripu pārvaldījis labāk nekā viņa vairākus gadus vecākie komandas biedri.[4] Desmit gadu vecumā Veins sāka izpelnīties mediju uzmanību arī ārpus Brentfordas.[5] Greckis bieži izpelnījās negatīvu reakciju no citu jauno hokejistu un viņu vecāku puses, reizēm tiekot pat izsvilpts.

14 gadu vecumā ar vecāku gādību Greckis nokļuva Toronto. Tur uzbrucējs spēlēja no 1975. līdz 1977. gadam. 1977.—78. gada sezonu Greckis aizvadīja QMJHL klubā Sūseintmarī "Greyhounds". Tieši "Greyhounds" rindās Greckis sāka valkāt 99. numuru.[6] Savā vienīgajā QMJHL sezonā viņš uzstādīja jaunu līgas rezultativitātes rekordu, kā arī ieguva gada debitanta balvu.

1978. gada vasarā Greckis noslēdza septiņu gadu līgumu ar WHA vienību Indianapolisas "Racers". "Racers" gan bija finansiālas problēmas, kā rezultātā tā rindās Greckis aizvadīja vien astoņas spēles, pēc tam tika aizmainīts uz Edmontonas "Oilers" rindām.

Edmontonas "Oilers" (1979—1988)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1978.—79. gada sezona bija vienīgā sezona, ko Greckis aizvadīja WHA. Greckis piedalījās arī līgas zvaigžņu spēlē. Būdams vien astoņpadsmit gadus vecs, Greckis sezonu noslēdza kā trešais rezultatīvākais līgas spēlētājs, iegūstot arī gada labākā debitanta balvu. Pēc sezonas noslēguma WHA pārstāja savu darbību, kā rezultātā Edmontonas "Oilers" pārcēlās uz NHL.

Jau savā pirmajā NHL sezonā Greckis ieguva Harta balvu, ko pasniedz līgas vērtīgākajam spēlētājam. Tāpat Greckis kopā ar Marselu Dionu ar 137 punktiem kļuva par sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem. Lai gan Greckis aizvadīja mazāk spēļu par Dionu, Marsels guva vairāk vārtus, kā rezultātā viņš ieguva Arta Rosa balvu, ko pasniedz NHL rezultatīvākajam spēlētājam. Tā kā iepriekšējo sezonu Greckis bija aizvadījis WHA, viņš nevarēja pretendēt uz līgas labākā debitanta balvu, kā rezultātā Kaldera balvu ieguva Bostonas "Bruins" aizsargs Rejs Burks.[7]

Nākamajā sezonā Greckis ieguva Arta Rosa balvu ar jauniem NHL rezultativitātes rekordiem. Veins guva 164 punktus, tādējādi pārspējot Fila Espozito uzstādīto rekordu ar 152 punktiem, kā arī Bobijam Oram piederošo vienā sezonā atdoto rezultatīvo piespēļu rekordu. Arī 1980.—81. gada sezonā Greckis ieguva Harta balvu. 1981.—82. gada sezonā Greckis guva 50 vārtus 39 spēlēs, tādējādi pārspējot Morisa Rišāra uzstādīto un Maika Bosī atkārtoto sasniegumu, gūstot 50 vārtus 50 spēlēs. 1981.—82. gada sezonā Greckis laboja arī Espozito uzstādīto vienā sezonā gūto vārtu rekordu. 1981.—82. gada sezonu Greckis noslēdza ar 92 vārtiem un 120 rezultatīvām piespēlēm, kļūstot par pirmo NHL hokejistu, kas sezonas gaitā guvis vairāk par 200 punktiem.

1982.—83. gada sezonā Greckis kopā ar "Oilers" sasniedza Stenlija kausa finālu, tajā gan piekāpjoties Ņujorkas "Islanders". Pēc gada abas komandas finālā tikās vēlreiz, šoreiz uzvaru izcīnot Edmontonas hokejistiem. "Oilers", kuras rindās tolaik bez Grecka bija arī tādi spēlētāji kā Marks Mesjē, Glens Andersons, Jari Kurri, Pols Kofijs un Grants Fūrs, Stenlija kausu turpmākajos gados izcīnīja vēl trīs reizes — 1985., 1987. un 1988. gadā. No 1983. līdz pat 1988. gadam Greckis bija "Oilers" kapteinis. Turpmākajās sezonās Greckis vēl vairākkārt laboja sev piederošos rekordus, 1984.—85. gada sezonu noslēdzot ar 215 rezultativitātes punktiem. 1988. gadā Greckim piederēja jau 49 NHL rekordi.

Divas stundas pēc tam, kad 1988. gadā "Oilers" bija izcīnījusi Stenlija kausu, Greckis no sava tēva uzzināja, ka "Oilers" hokejistu plāno aizmainīt.[8] Tēvs to zināja jau vairākus mēnešus. Turpmākajās nedēļās darījuma organizēšanā iesaistījās arī pats Greckis, pieprasot vairāku spēlētāju došanos viņam līdzi uz Losandželosas "Kings". Visbeidzot, 1988. gada 9. augustā, "Oilers" aizmainīja Grecki, Martinu Maksorliju un Maiku Krušelniski uz Losandželosas "Kings", "Oilers" pretī saņemot Džimiju Kārsonu, Martinu Gelinas, 15 miljonus ASV dolāru, kā arī vairāku gadu NHL drafta pirmās kārtas izvēles tiesības. Vēlāk pirmo reizi spēlējot pret "Oilers", Greckis izpārdotajā hallē izpelnījās četras minūtes garas ovācijas, cilvēkiem stāvot kājās.[9]

Losandželosas "Kings" (1988—1996)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau līdz ar ierašanos "Kings" Greckis kļuvis sāka pildīt komandas kapteiņa palīga funkcijas. 1988.—89. gada sezona bija tikai otrā Grecka karjerā, kuru viņš noslēdza kā otrs rezultatīvākais līgas spēlētājs, taču Harta balvas balsojumā nedaudz apsteidza Pitsburgas "Penguins" uzbrucēju Mario Lemjē.

Grecka ierašanās "Kings" ievērojami uzlaboja komandas atpazīstamību un fanu interesi par to. Laikā, kamēr Greckis spēlēja "Kings", Kalifornija ieguva vēl divas NHL komandas, un arī turpmākajos gados NHL izpletās ASV reģionos, kur hokejs nav tik populārs.[10]

Lielāko daļu 1992.—93. gada sezonas Greckis izlaida traumas dēļ, taču izslēgšanas spēļu sērijā kopā ar "Kings" sasniedza tās pirmo Stenlija kausa finālsēriju tās pastāvēšanas vēsturē. Tajā gan "Kings" ar 1—4 piekāpās Monreālas "Canadiens". Turpmākajās sezonās "Kings" veicās jau krietni mazāk, nespējot iekļūt izslēgšanas spēlēs.

Komandas neveiksmju dēļ Greckis pieprasīja tikt aizmainīts uz citu NHL vienību. Visbeidzot, 1996. gada februārī, hokejists tika aizmainīts uz Sentluisas "Blues".

"Blues" un "Rangers" (1996—1999)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar ierašanos "Blues" sastāvā, Greckis kļuva par tās kapteini. Sezonas turpinājumā hokejists aizvadīja 31 spēli un guva 37 punktus. "Blues" izdevās nokļūt līdz konferences pusfinālam. Sezonas gaitā gan Greckim neizdevās izveidot sadarbību ar "Blues" vienu no vadošajiem spēlētājiem Bretu Hallu, un publisku kritiku Greckis izpelnījās arī no komandas galvenā trenera Maika Kīnana.[11] Vasarā uzbrucējs noraidīja "Blues" piedāvāto līgumu, tā vietā noslēdzot divu gadu līgumu ar Ņujorkas "Rangers".

V.Greckis 1997. gadā

1996.—97. gada sezonā Greckis, kas "Rangers" rindās spēlēja kopā ar savu agrāko komandas biedru Marku Mesjē, kopā ar komandu sasniedza Austrumu konferences finālsēriju. Tajā gan "Rangers" piecās spēlēs atzina Filadelfijas "Flyers" pārākumu. Jau pēc pirmās Grecka sezonas "Rangers" Mesjē komandu pameta, pievienojoties Vankūveras "Canucks" rindām. "Rangers" bija pirmā NHL komanda, kurā Greckis netika nosaukts par tās kapteini.[12] Tomēr atsevišķās spēlēs 1998. gadā, kad savainots bija "Rangers" kapteinis Braiens Līčs, Greckis valkāja kapteiņa uzšuvi.

1998.—99. gada sezona bija pēdējā Grecka profesionālajā karjerā. Sezonas gaitā Greckis guva vien deviņus vārtus, un tā bija vienīgā viņa NHL sezona, kuru hokejists noslēdza, negūstot vidēji vismaz vienu punktu spēlē. Pēdējo spēli Kanādā Veins aizvadīja 1999. gada 15. aprīlī. Pēcspēles labāko spēlētāju apbalvošanā viņš tika atzīts par visām trim mača zvaigznēm. Vienīgi atgriežoties Ņujorkā, viņš paziņoja par profesionālās karjeras beigšanu. 18. aprīlī Madison Square Garden Greckis aizvadīja savu pēdējo spēli, tajā "Rangers" ar 1—2 pagarinājumā piekāpās Pitsburgas "Penguins".

Kanādas izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Debiju Kanādas hokeja izlases sastāvā Greckis piedzīvoja 1978. gada Pasaules čempionātā junioriem, kurā kopā ar komandu izcīnīja bronzas medaļas. Būdams vien 16 gadus vecs, viņš bija turnīra jaunākais dalībnieks. Greckis kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju, gūstot 17 punktus un iegūstot arī labākā uzbrucēja balvu.

Pieaugošo izlases sastāvā Greckis debitēja 1981. gada Kanādas kausa izcīņā. To Kanāda noslēdza ar sudraba medaļām, piekāpjoties vien PSRS izlasei. Greckis spēlēja arī 1982. gada Pasaules čempionātā Somijā. Bronzas medaļas spēlē Greckis atzīmējās ar diviem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm, palīdzot Kanādai pārspēt Zviedrijas izlasi un izcīnīt bronzas medaļas. 1984. gada Kanādas kausa izcīņa bija pirmais starptautiskais turnīrs, kurā Greckis kopā ar komandu izcīnīja zelta medaļas.

1987. gada Kanādas kausa izcīņu pats hokejists ir atzinis par turnīru, kurā viņš demonstrējis labāko sniegumu savā karjerā.[13] Greckis spēlēja vienā maiņā ar Mario Lemjē un turnīru noslēdza ar 21 rezultativitātes punktu deviņās spēlēs. Gan 1987., gan 1991. gadā Greckis kopā ar komandu izcīnīja zelta medaļas. 1996. gada Pasaules kausa izcīņā Kanāda izcīnīja sudraba medaļas, savukārt Greckim tas bija pirmais starptautiskais turnīrs, kuru viņš nenoslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs.

Grecka pēdējais turnīrs izlases rindās bija 1998. gada olimpiskās spēles, kuras kļuva par pirmajām, kurās piedalījās arī NHL hokejisti. Lai gan komandas rindās bija ne vien Greckis, bet arī pieredzējušie Stīvs Aizermens un Rejs Burks, par komandas kapteini izlases treneris Marks Krofords izvēlējās gados jaunāko Ēriku Lindrosu. Lai gan uz komandu tika liktas lielas cerības, pusfinālā tā piekāpās vēlākajiem čempioniem Čehijas izlasei. Bronzas medaļas spēlē Kanāda ar 2—3 piekāpās Somijai.

Greckis pēc spēlētāja karjeras beigām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Grecka statuja Edmontonā

1999. gada 22. novembrī Greckis tika uzņemts Hokeja slavas zālē. Viņš bija tikai trešais hokejists, uz kuru netika attiecināts trīs gadu periods, kuram jāpaiet pēc karjeras beigšanas, lai spēlētāju uzņemtu slavas zālē. Tika paziņots, ka viņš būs pēdējais šāds spēlētājs. 2000. gadā Greckis tika uzņemts arī IIHF Slavas zālē. Grecka valkātais 99. numurs tika iemūžināts visā NHL.

Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigšanas vairāki NHL klubi izteica piedāvājumu Greckim kļūt par tā daļu īpašnieku.[14] 2000. gada maijā Greckis iegādājās 10% Fīniksas "Coyotes" akciju, uzsākot darbu komandas menedžmentā. 2005. gada vasarā Greckis kļuva par "Coyotes" galveno treneri. Greckis komandu vadīja līdz pat 2008.—09. gada sezonas beigām. Kamēr Greckis strādāja par komandas galveno treneri, "Coyotes" ne reizi neizdevās sasniegt NHL izslēgšanas spēles.

Pēc karjeras beigām Greckis vairākkārt iesaistījās arī Kanādas hokeja izlases darbā. 2002. un 2006. gada olimpisko spēļu turnīrā Greckis bija Kanādas izlases izpilddirektors. Tāpat Greckis iesaistījās 2010. gada olimpisko spēļu norises vietas izvēlē, kampaņā atbalsot Vankūveru. Vēlāk, spēļu atklāšanas ceremonijā, Greckis bija viens no tiem, kas iededza olimpisko uguni. Olimpiskajās spēlēs viņš bija Kanādas izlases konsultants.

Karjeras statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubu statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulārā sezona Izslēgšanas spēles
Sezona Klubs Līga Sp V RP P-ti SM +/− PP SH GW Sp V RP P-ti SM
1975—76 Toronto "Nationals" MetJHL 28 27 33 60 7 — — — — — — — — —
1976—77 Senekas "Nationals" MetJHL 32 36 36 72 35 — — — — 23 40 35 75 —
1976—77 Pīterboro "Petes" QMJHL 3 0 3 3 0 — — — — — — — — —
1977—78 Sūseintmarī "Greyhounds" QMJHL 64 70 112 182 14 — — — — — — — — —
1978—79 Indianapolisas "Racers" WHA 8 3 3 6 0 — — — — — — — — —
1978—79 Edmontonas "Oilers" WHA 72 43 61 104 19 — — — — 13 10 10 20 2
1979—80 Edmontonas "Oilers" NHL 79 51 86 137 21 +15 13 1 6 3 2 1 3 0
1980—81 Edmontonas "Oilers" NHL 80 55 109 164 28 +41 15 4 3 9 7 14 21 4
1981—82 Edmontonas "Oilers" NHL 80 92 120 212 26 +81 18 6 12 5 5 7 12 8
1982—83 Edmontonas "Oilers" NHL 80 71 125 196 59 +60 18 6 9 16 12 26 38 4
1983—84 Edmontonas "Oilers" NHL 74 87 118 205 39 +76 20 12 11 19 13 22 35 12
1984—85 Edmontonas "Oilers" NHL 80 73 135 208 52 +98 8 11 7 18 17 30 47 4
1985—86 Edmontonas "Oilers" NHL 80 52 163 215 46 +71 11 3 6 10 8 11 19 2
1986—87 Edmontonas "Oilers" NHL 79 62 121 183 28 +70 13 7 4 21 5 29 34 6
1987—88 Edmontonas "Oilers" NHL 64 40 109 149 24 +39 9 5 3 19 12 31 43 16
1988—89 Losandželosas "Kings" NHL 78 54 114 168 26 +15 11 5 5 11 5 17 22 0
1989—90 Losandželosas "Kings" NHL 73 40 102 142 42 +8 10 4 4 7 3 7 10 0
1990—91 Losandželosas "Kings" NHL 78 41 122 163 16 +30 8 0 5 12 4 11 15 2
1991—92 Losandželosas "Kings" NHL 74 31 90 121 34 −12 12 2 2 6 2 5 7 2
1992—93 Losandželosas "Kings" NHL 45 16 49 65 6 +6 0 2 1 24 15 25 40 4
1993—94 Losandželosas "Kings" NHL 81 38 92 130 20 −25 14 4 0 — — — — —
1994—95 Losandželosas "Kings" NHL 48 11 37 48 6 −20 3 0 1 — — — — —
1995—96 Losandželosas "Kings" NHL 62 15 66 81 32 −7 5 0 2 — — — — —
1995—96 Sentluisas "Blues" NHL 18 8 13 21 2 -6 1 1 1 13 2 14 16 0
1996—97 Ņujorkas "Rangers" NHL 82 25 72 97 28 +12 6 0 2 15 10 10 20 2
1997—98 Ņujorkas "Rangers" NHL 82 23 67 90 28 −11 6 0 4 — — — — —
1998—99 Ņujorkas "Rangers" NHL 70 9 53 62 14 −23 3 0 3 — — — — —
Kopā NHL (20 sezonas) 1487 894 1963 2857 577 +518 204 73 91 208 122 260 382 66
Piezīme
Slīpajā treknrakstā atzīmēti NHL rekordi

Tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš ieguva deviņus Harta balvas, NHL vērtīgāka spēlētāja titulu. Greckis ir rekordists — visvairāk vērtīgāka spēlētāja titula iegūšanā visās Ziemeļamerikas profesionālajās sporta līgās.

  • Harta balva (vērtīgākais spēlētājs) — 1980, 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1989
  • Arta Rosa balva (visvairāk punktu) — 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1990, 1991, 1994
  • Kona Smita balva (izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs) — 1985, 1988
  • Lestera Pīrsona balva (vienreizējs spēlētājs; balso paši sportisti) — 1982, 1983, 1984, 1985, 1987
  • Lēdijas Bingas balva (vispieklājīgākais spēlētājs) — 1980, 1991, 1992, 1994, 1999
  • NHL lietderības koeficienta tituls (labākais lietderības koeficients) — 1982, 1984, 1985, 1987
  • Lestera Patrika balva (iespaidīgs ieguldījums ASV hokejam) — 1994
  • NHL All-Star spēles vērtīgākais spēlētājs — 1983, 1989, 1999
  • NHL pirmā All-Star komanda — 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1991
  • NHL otrā All-Star komanda — 1980, 1988, 1989, 1990, 1994, 1997, 1998

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «League retires Gretzky's No. 99». USA Today. 2000-02-06. Skatīts: 2008-03-07.
  2. ↑ «NHL Records Held or Shared by Wayne Gretzky». National Hockey League. Skatīts: 2010-09-09.
  3. ↑ Jon Saraceno. «Gretzky nurtured for hockey fame». USA Today, 1999. gada 22. novembris. Skatīts: 2008. gada 23. aprīlis.
  4. ↑ Gretzky & Reilly 1990, 15. lpp.
  5. ↑ John Iaboni. «No. 9 with big No. 9 aspirations». Toronto Telegram, 1971. gada 18. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 14. aprīlis.
  6. ↑ «99 Reasons Why Wayne Gretzky is "The Great One"». National Hockey League. Skatīts: 2008. gada 28. novembris.
  7. ↑ «Gretzky wins Two NHL honours in first year». Globe and Mail (Canada). 1980. gada 6. jūnijs. 35. lpp.
  8. ↑ Gretzky & Reilly 1990, 177–179. lpp.
  9. ↑ Redmond 1993, 66. lpp.
  10. ↑ Roderick, Kevin (December 2001). "The Big Chill". Los Angeles Magazine. Atjaunināts: February 7, 2006.
  11. ↑ Tom Casey. «Gretzky gets top billing on big-name free-agent list: Senators continue talks with goalie Damian Rhodes». The Ottawa Citizen, 1996. gada 29. jūnijs. G3. lpp.
  12. ↑ Joe Lapointe. «No C and No A for Gretzky. Just a Regular Blue Jersey». The New York Times, 1996. gada 5. oktobris. Skatīts: 2008. gada 16. aprīlis.
  13. ↑ Willes 2007, 1. lpp.
  14. ↑ Kent Campbell. «Gretzky turns down offers ; Six NHL teams court him for ownership role». Toronto Star (Toronto). 1. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IIHF simboliskā gadsimta izlase
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veins_Greckis&oldid=3995709"