Zālamana Pamācību grāmata

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zālamana Pamācību grāmatas rullis

Zālamana Pamācību grāmata (ivritā: משלי, Míshlê) ir viena no grāmatā Tanahā un Vecājā Derībā. Par tās autoru tradicionāli uzskata Izraēlas ķēniņu Zālamanu, karaļa Dāvida dēlu. Daži pētnieki uzskata, ka pēdējās divas grāmatas nodaļas uzrakstīja Agurs, Jakes dēls, un ķēniņs Lemuēls. Grāmata aicina "piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu" (Zālamana Pamācības 1:2).

Zālamans tronī kāpa 965. gadā p.m.ē., un viņš lūdza Dievam ne tikai bagātību un slavu, bet arī gudrību un zināšanas. Dievs viņam atbildēja un deva gudrību un zināšanas. Ķēniņu pirmajā grāmatā teikts, ka Zālamans sacerēja un lietoja trīs tūkstošus sakāmvārdu,[1] no kurām tikai neliela daļa ierakstītas Pamācību grāmatā. Jaunajā Derībā ir 35 citāti vai atsauces uz Zālamana Pamācību grāmatu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ķēniņu pirmā grāmata 5. nodaļa 12. pants