Pāriet uz saturu

Zālamana Salas

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par valsti. Par arhipelāgu skatīt rakstu Zālamana salas.
Zālamana Salas
Solomon Islands
Zālamana Salu karogs Zālamana Salu ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: "To Lead is to Serve"
(Vadīt nozīmē kalpot)
Himna: "God Save Our Solomon Islands"
(Dievs, svētī mūsu Zālamana Salas)
Location of Solomon Islands
Location of Solomon Islands
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Honiara
9°28′S 159°49′E / 9.467°S 159.817°E / -9.467; 159.817
Valsts valodas angļu
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Karalis Čārlzs III Vindzors
 -  Ģenerālgubernators Deivids Vunagi
 -  Premjerministrs Džeremija Menele
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1978. gada 7. jūlijs 
Platība
 -  Kopā 28 896 km² (142)
 -  Ūdens (%) 3,2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2021. gadā 707851[1] (167)
 -  Blīvums 24,5/km² (189)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā $911 milj. 
 -  Uz iedzīvotāju $1,894 
TAI (2007) 0,602 (vidējs) (129)
Valūta Zālamana Salu dolārs (SBD)
Laika josla (UTC+11)
Interneta domēns .sb
ISO 3166-1 kods 090 / SLB / SB
Tālsarunu kods +677

Zālamana Salas (angļu: Solomon Islands) ir vidēji attīstīta salu valsts Klusā okeāna dienvidrietumos, kura aizņem lielāko daļu Zālamana salu arhipelāga un Santakrusas salas. Uz ziemeļrietumiem no tās ir Papua-Jaungvineja, ziemeļos — Nauru, austrumos — Tuvalu, dienvidaustrumos — Fidži, bet dienvidos atrodas Vanuatu. Valsts ietilpst Nāciju sadraudzībā, tās formālais vadītājs ir Lielbritānijas karalis.

Pirms eiropiešu atklājumiem salās dzīvoja melanēziešu kopienas, kuras veidoja savrupas cilšu un klanu sabiedrības, nodarbojās ar lauksaimniecību, zveju un jūras navigāciju, kā arī attīstīja bagātu mutvārdu tradīciju un kultūras praksi.

16. gadsimtā salu apdzīvotību sāka ietekmēt eiropiešu atklājumi – pirmie dokumentētie kontakti bija ar spāņu un portugāļu jūrasbraucējiem, bet vispazīstamākais bija angļu pētnieks Džeimss Kuks, kurš salās ieradās 18. gadsimta beigās un kuram tiek piedēvēta kolonizācijas procesa uzsākšana.

19. gadsimtā Zālamana salās aktivizējās misionāri, īpaši Eiropas kristiešu misiju darbības ietekmē, kā arī tās kļuva par cilvēku tirdzniecības centru. 20. gadsimta sākumā salu iedzīvotāji pakļāvās britu un vācu koloniālajām ambīcijām, bet 1900. gadā lielākā daļa salu nonāca britu protektorātā.

Otrā pasaules kara laikā Zālamana salas bija nozīmīgs militārs punkts, jo tās atradās starp Austrāliju un Jaunzēlandi dienvidos un japāņu kontrolētajām teritorijām ziemeļos. Salās notika smagas kaujas starp Japānas un sabiedroto spēkiem, īpaši Gvadalkanalas kauja, kas bija izšķiroša Klusā okeāna karā.

Pēc kara salu administrācija atgriezās britu kontrolē.1978. gadā Zālamana salu protektorāts ieguva neatkarību, kļūstot par suverēnu valsti Zālamana Salās ar parlamentāru demokrātiju.

Zālamana salas lielākoties ir saglabājušas savu vēsturisko kultūras izskatu.

Tradicionālais deju kostīms

Ciematos dominē tradicionālā tipa mājas: gaišas, taisnstūrveida būdiņas uz pāļiem ar pītām sienām un divslīpju jumtu no palmu lapām. Tomēr lielās apdzīvotās vietās ir daudz Eiropas tipa ēku.

Apģērbā Eiropas elementi ir ievērojami aizstājuši tradīciju, bet daži vietējie iedzīvotāji turpina valkāt gurnu apsējus un īsus svārkus.

Arī salas iedzīvotāju garīgajā kultūrā tradīcija ir cieši saistīta ar mūsdienīgumu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]