Zēlandija ir ģeoloģisks kontinents Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, uz austrumiem no Austrālijas. Tas ir plašs kontinentālās garozas apgabals, ko ģeologi izdala kā atsevišķu vienību, un tas ietver Jaunzēlandi, Jaunkaledoniju un citas apkārtējās teritorijas. Zēlandijas raksturīgākā īpatnība ir tā, ka aptuveni 90–95% tās teritorijas atrodas zem ūdens. Virs jūras līmeņa paceļas tikai neliela daļa, galvenokārt Jaunzēlandes salas un dažas citas salu teritorijas, kas padara Zēlandiju par lielāko zināmo pārsvarā iegremdēto kontinentu.
Mūsdienu ģeoloģijā Zēlandijai ir būtiska nozīme, jo tās izpēte palīdz izprast kontinentālās garozas uzbūvi, Gondvānas superkontinenta sairšanu un plātņu tektonikas procesus Klusā okeāna reģionā. Tā tiek uzskatīta par nozīmīgu piemēru, kas paplašina tradicionālo izpratni par kontinentu definīciju un attīstību, un ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu ģeoloģijas izpētes objektiem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zēlandija.
