Zaļā armija
Zaļā armija (krievu: Зелёная армия), Zaļarmieši (krievu: Зеленоармейцы) vai Zaļie (krievu: Зелёные), bija bruņotas zemnieku grupas, kas cīnījās pret visām valdībām Krievijas pilsoņu karā no 1918. līdz 1922. gadam. Zaļās armijas bija daļēji organizētas vietējās milicijas, kas pretojās lieliniekiem, baltajiem un ārvalstu interventiem un cīnījās, lai aizsargātu savas kopienas no trešo pušu mobilizācijām, iejaukšanās dzīvesveidā, rekvizīcijām vai atriebībām.[1] Nosaukums, pēc vienas no versijām, cēlies no atamana Zeļonija, kurš vadīja salīdzinoši lielu armiju Ukrainā.[1][2] Cita versija norāda uz mežiem, kuros slēpās "zaļo" priekšteči - dezertieru grupas.[3] Zaļās armijas bija politiski, reliģiski un ideoloģiski daudzveidīgas, bet viņu galvenās sociālekonomiskās prasības bija līdzīgas Sociālistu revolucionāru partijas programmai. Atkarībā no viņu simpātijām daudzas grupas tika pieskaitītas sarkanzaļajiem vai baltzaļajiem. Zaļajām armijām bija vismaz netiešs atbalsts visā lielākajā daļā Krievijas. Tomēr to galvenā bāze, zemnieki, Krievijas pilsoņu kara laikā lielākoties nevēlējās iesaistīties aktīvā kampaņā un, tuvojoties lielinieku uzvarai, Zaļās armijas tika izformētas līdz 1922. gada beigām, lai gan dažas grupas turpināja darbību līdz 1920. gadu vidum.[3]
Zaļā armija Latvijā
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 ««Зеленое движение»: крестьяне против Империи и большевиков – статьи». diletant.media (krievu). Skatīts: 2026-03-19.
- ↑ «Авантюристы гражданской войны (историческое расследование). Страница 27 - Книги «BOOKLOT.RU»». www.booklot.ru (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-19. Skatīts: 2026-03-19.
- 1 2 «ЗЕЛЁНЫЕ • Большая российская энциклопедия - электронная версия». old.bigenc.ru. Skatīts: 2026-03-19.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |