Pāriet uz saturu

Zaļā duglāzija

Vikipēdijas lapa
Duglāzija ASV, Vašingtonas štatā
Audzēšana Nīderlandē
Divu nedēļu vecumā
Čiekuri un sēklas

Zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii) ir mūžzaļš skuju koks no priežu dzimtas (Pinaceae), kas dabiski sastopams Ziemeļamerikas rietumu daļā. Lai gan reizēm tiek dēvēts par Duglasa egli, Oregonas priedi un līdzīgi, šis koks nav īsta egle, priede vai tsuga, bet pieder pie atsevišķas ģints Pseudotsuga, kas nozīmē "viltus tsuga".

Taksonomija un nosaukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Zinātniskais nosaukums: Pseudotsuga menziesii (Mirbel) Franco
  • Ģints: Pseudotsuga
  • Dzimta: Pinaceae (priežu dzimta)
  • Sugas nosaukums: menziesii — par godu skotu botāniķim Arčibaldam Menzīsam, kurš 1791. gadā pirmo reizi dokumentēja šo koku Vankūveras salā.[1]
  • Biežie nosaukumi: duglāzija, Menzīsa duglāzija, zaļā duglāzija, Oregonas priede, Kolumbijas priede, viltus hemloks.

Izplatība un dzimtene

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā duglāzija ir izplatīta Ziemeļamerikas rietumos, sākot no Britu Kolumbijas Kanādā līdz Kalifornijai un Meksikai.[2] Eiropā tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām Centrāleiropas mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai koksnei. Kā potenciāli invazīva suga tā tiek pieminēta Jaunzēlandē, Dienvidamerikas dienvidos un Centrāleiropā.[1]

  • Augstums: savvaļā var sasniegt līdz 100 m (normāli 45-75 m), padarot to par vienu no pasaules augstākajiem kokiem; Latvijā aug līdz 36 m augstumam.[3]
  • Stumbrs: 1,5-2 metrus resns.[2]
  • Zari: gari un skraji.
  • Vainags: jaunībā konisks, vēlāk kļūst ovāls. \platums līdz 5 metriem.
  • Skujas: tumši zaļas, mīkstas, plakanas līdzīgi baltegles skujām.[4] Garums 1,5-4 cm.
  • Čiekuri: 5—10 cm gari, brūni, iegareni olveida, ar raksturīgām spurainām zvīņām, kas izceļas starp citiem skujkokiem.[5]
  • Sēklas: bēša krāsā vai gaiši brūnas, trīsstūraini ieapaļas, 5—7 mm garas. Sēklas spārns gaiši brūns.
  • Miza: jaunībā gluda un pelēkbrūna, ar vecumu kļūst bieza, sarkanbrūna un gareniski dziļi saplaisājusi.

Ekoloģija un augšanas apstākļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā duglāzija ir ātraudzīgs koks ar spēcīgu sakņu sistēmu. Tā labi aug mitrās, labi drenētās, trūdvielām bagātās smilšmāla vai mālsmilts augsnēs, nelielā noēnojumā vai saulē. Slapjas, purvainas augsnes nav piemērotas šim kokam.[5] Nepiemērotas ir arī sarmainas augsnes.[6] Sēklas sāk ražot ap 30 gadu vecumā.[5] Dzīvo parasti līdz 500 gadiem,[2] lai gan zināmais rekords ir 1350 gadi.[1] Ziemeļamerikā areāla ziemeļos tā, meklējot siltumu, biežāk aug dienvidu nogāzēs, bet Meksikā, meklējot mitrumu,- ziemeļu nogāzēs un lielākā augstumā.[1] Slikti pretojas vētrām.[7]

  • Koksne: augstas kvalitātes, piemērota zāģmateriāliem, ēku celtniecībai, stabiem, sētām, šahtu balstiem, dzelzceļa gulšņiem, tiltiem, zemūdens būvēm, mēbelēm, saplākšņiem, celulozes ražošanai un apkurei. Ekonomiski tā ir nozīmīgākā skujkoku koksne uz Zemes.[1] Šis ir viens no visvairāk pētītajiem skujkokiem pasaulē.[6]
  • Dekoratīvais augs: pateicoties izskatīgajam vainagam un čiekuriem, bieži tiek izmantota apstādījumos un kā Ziemassvētku eglīte. Piemērotas augšanai pilsētās.[8] Dārzos parasti izmanto koka nelielās vai pundurformas.[9]
  • Erozijas kontrole: pēc mežu ugunsgrēkiem tiek izmantota nogāžu nostiprināšanai pret eroziju.[2]

Latvijā zaļā duglāzija ir pazīstama un tiek audzēta dekoratīvos stādījumos, kā arī mežsaimniecībā. Tā ir piemērota augšanai visās Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus un austrumu zonā.

  1. 1 2 3 4 5 «Pseudotsuga menziesii (Douglas-fir) description». conifers.org. Skatīts: 2025-04-19.
  2. 1 2 3 4 «Zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii) - redzet.lv». www.redzet.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-19.
  3. ↑ «zaļā duglāzija | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2025-04-19.
  4. ↑ «Zaļās duglāzijas zari, 80-100 cm – Dimzas – stādi | apzaļumošana | floristika» (latviešu). Skatīts: 2025-04-19.
  5. 1 2 3 «Kā no sēklām ieaudzēt duglāzijas?». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-04-19.
  6. 1 2 «Pseudotsuga menziesii - Trees and Shrubs Online». www.treesandshrubsonline.org. Skatīts: 2025-04-19.
  7. ↑ «Plant Database». plantdatabase.uconn.edu. Skatīts: 2025-04-19.
  8. ↑ «Reti un mazpazīstami skuju koki». www.zalaisdarzs.lv. Skatīts: 2025-04-19.
  9. ↑ «Duglāzija zaļā /Pseudotsuga menziesii/ - Skuju koki, krūmi - Katalogs - stadi-sakstagals.lv». www.stadi-sakstagals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-19.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zaļā_duglāzija&oldid=4265032"