Zaļā līnija (Kipra)

Zaļā līnija ir demarkācijas līnija, kas sadala Kipru divās daļās — starptautiski atzīto Kipras Republiku (dienvidos) un pašpasludināto Ziemeļkipras Turku Republiku (ziemeļos). Tā oficiāli tiek dēvēta par ANO kontrolēto Buferzonu Kiprā un atrodas ANO miera uzturēšanas spēku (UNFICYP) pārraudzībā.

Līnija tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp grieķu un turku kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc Turcijas militārās intervences Kiprā. Zaļā līnija stiepjas aptuveni 180 km garumā, un tās platums dažādās vietās variē no dažiem metriem līdz vairākiem kilometriem. Tā šķērso arī Kipras galvaspilsētu Nikosiju, padarot to par pēdējo sadalīto galvaspilsētu Eiropā. Mūsdienās Zaļajā līnijā ir vairāki robežšķērsošanas punkti, kas ļauj pārvietoties starp abu pušu kontrolētajām teritorijām. Lielākā daļa Zaļās līnijas ir neapdzīvota un nepieejama civiliedzīvotājiem. Dažās vietās tā ir stipri militarizēta, bet citās vietās daba ir pārņēmusi pamestās teritorijas. ANO un lielākā daļa valstu atzīst tikai Kipras Republiku un uzskata Turcijas klātbūtni ziemeļos par okupāciju.

Kopš 2003. gada ir atvērti vairāki kontrolpunkti, kas ļauj Kipras grieķiem un turkiem ceļot starp abām teritorijām. Pazīstamākie punkti ir Ledra Palace un Ledra Street Nikosijā. Daudzi Kipras turki strādā dienvidos, un ekonomiskās attiecības starp abām pusēm ir pieaugušas, tomēr politiskais konflikts joprojām nav atrisināts.

Lai gan visa Kipra de jure ir ES teritorija, ES likumi neattiecas uz Ziemeļkipru, jo tā netiek atzīta par neatkarīgu valsti.

Termina izcelsme

Termins “Zaļā līnija” radās 1964. gadā, kad britu ģenerālis Pīters Jangs (Peter Young) ar zaļu pildspalvu iezīmēja demarkācijas līniju kartē, lai atdalītu Kipras grieķu un turku kopienas.

Skatīt arī

Akrotiri un Dekelija

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zaļā līnija.