Pāriet uz saturu

Zaļo un Zemnieku savienība

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zaļo un zemnieku savienība)
Zaļo un Zemnieku savienība
Vadītājs Armands Krauze
Dibināta 2002. gadā
Veidojusies no LZS
LZP
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2023) 2310[1]
Ideoloģija
Politiskā pozīcija centriski labēja[2]
Eiropas filiāles nav
Eiropas Parlamenta grupa Nepiederoši deputāti
Oficiālās krāsas      zaļa
14. Saeima
16 / 100
Eiroparlaments
0 / 9
Valdība
4 / 15
Rīgas dome
0 / 60
Vadītās pašvaldības
7 / 43
Mājaslapa
www.zzs.lv

Zaļo un Zemnieku savienība (saīsināti: ZZS) ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. Sākotnēji to veidoja Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija (LZP), ar kurām sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: Daugavpils novada partija, Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij". 2022. gadā LZP un Liepājas partija izstājās no apvienības, taču tās aizstāja LSDSP.

ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā Ministru kabinetu vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis Indulis Emsis, bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā. 14. Saeimas vēlēšanās ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un 14. Saeimā ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija). Kopš 2023. gada septembra apvienība darbojas Evikas Siliņas valdībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienību dibināja Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija 2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām.

"Sabiedrības par atklātību — Delna" un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar "Saskaņu".[3] Žurnāla IR 2017. gada vasarā publiskotās oligarhu sarunas atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru un "Saskaņa" līderi Jāni Urbanoviču.[4]

2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar Aivara Lemberga partiju "Latvijai un Ventspilij". Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir "cits iemesls". 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar Latvijas Reģionu apvienību, uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrību "Apvienotais Latvijas saraksts" un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.[5]

1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija.[6]

14. Saeimas vēlēšanās ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP, ar Aivaru Lembergu kā apvienības Ministru prezidenta kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas 14. Saeimā, kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā.

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2002. 8. Saeimas vēlēšanas 9,4
12 / 100
2006. 9. Saeimas vēlēšanas 16,71
18 / 100
Sarakstā arī "Latvijai un Ventspilij"
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 19,68
22 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 12,22
13 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 19,53
21 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 9,91
11 / 100
Sarakstā arī Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij"
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 12,44
16 / 100
Kopā ar LSDSP

Eiroparlamenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2004. 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 4,25
0 / 9
2009. 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 3,72
0 / 8
2014. 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 8,26
1 / 8
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 5,34
0 / 8
2024. 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2,28
0 / 9

Pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas domes vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2005. 2005. gada Rīgas domes vēlēšanas 2,80
0 / 60
2009. 2009. gada Rīgas domes vēlēšanas 1,98
0 / 60
2017. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas 3,30
0 / 60
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 4,07
0 / 60

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju apvienība pašvaldību vēlēšanās piedalījās Ludzas, Līvānu, Kuldīgas, Smiltenes, Rēzeknes, Preiļu, Mārupes, Gulbenes, Aizkraukles, Alūksnes, Dienvidkurzemes, Limbažu, Olaines un Bauskas novadā, kā arī Jelgavā, Jūrmalā un Daugavpilī. Citos novados apvienību veidojošās partijas piedalījās atsevišķi.

Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Piezīmes
Balsis Procenti
Jūrmala 7327 50,56
8 / 15
Ludzas novads 3321 48,36%
8 / 15
Dienvidkurzemes novads 4241 43,84%
9 / 19
Jelgava 3747 32,25%
6 / 15
Alūksnes novads 1034 23,33%
4 / 15
Limbažu novads 1896 22,64%
4 / 15
Mārupes novads 1684 21,05%
5 / 19
Gulbenes novads 907 19,02%
3 / 15
Līvānu novads 519 16,83%
2 / 15
Kuldīgas novads 981 13,34%
2 / 15
Smiltenes novads 625 11,47%
2 / 15
Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību
Rēzeknes novads 730 11,30%
2 / 19
Preiļu novads 597 9,05%
1 / 15
Bauskas novads 597 6,72%
1 / 19
Aizkraukles novads 438 5,68%
1 / 19
Olaines novads 122 3,28%
0 / 15
Daugavpils 512 2,88%
0 / 15

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 348.—349. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2023-04-04.
  2. Ineta Tāre. Labour Law in Latvia. London : Kluwer Law International, 2010. 15. lpp. ISBN 9789041133250.[novecojusi saite]
  3. «Saskaņa sociāldemokrātiskā partija». deputatiuzdelnas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-01. Skatīts: 2017-12-20.
  4. «AUDIO: Oligarhu sarunas Rīdzenē. Slepenā koalīcija • IRIR.lv». IRIR.lv (lv-LV). 2017-06-22. Skatīts: 2017-12-20.
  5. «Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju». Lsm.lv (latviešu). 2022-06-11. Skatīts: 2022-07-07.
  6. «Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-18.