Zaņas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaņas pagasts
Zaņas pagasts LocMap.png
Novads: Saldus novads
Centrs: Kareļi
Platība: 87,24 km2
Iedzīvotāji (2010): 816[1]
Blīvums: 9.4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.zana.lv
Zaņas pagasts Vikikrātuvē

Zaņas pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ventas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Nīgrandes, Pampāļu, Kursīšu un Ezeres pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas: Baltaiskrogs, Franči, Kareļi, Lībji, Silaiņi, Zaņas muiža.
Pašreizējais Zaņas pagasts, agrākais Zaņas ciems, izveidojies 1954.gadā, apvienojoties toreizējiem Ezeres pagasta Kreiju un Pampāļu pagasta Zaņas ciemiem.


Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā Zaņa (lejtecē), Mellupīte, Straumīte, Zaņa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā izveidoja Zaņas ciema padomi. Zaņas ciems ietilpis Skrundas (1949-1959) un Saldus (pēc 1959. g.) rajonos. Zaņas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Kreiju ciemu, 1961. gadā — Mauru ciema kolhoza «Boļševiks» teritoriju.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zaņas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Saldus novadā.

Latvijas Tautas Frontes Zaņas atbalsta grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


1989. gadā Zaņinieki izveidoja Tautas Frontes atbalsta grupu Zaņā, kuru vadīja Agra Zankovska. Sapulces tika organizētas reaģējot uz notikumiem Latvijā un Saldus rajonā.
1988. gada 15. jūlijā Saldū notika „Mazās Saldus saules” pirmais koncerts, kuras apsargāšanā iesaistījās arī zaņinieki. Koncertā pirmo reizi tika pacelts LR karogs.
1989. gada 18. novembrī piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas dienas manifestācijā „Par neatkarīgu Latviju” Daugavmalā. 1990. gada 21. aprīlī A.Pileckis piedalījās Daugavas stadionā Vislatvijas tautas deputātu sapulcē.
1991. gada 23. augustā pieņēma likumu „Par Latvijas Zemessardzi”, kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Septembrī sākās Zemessardzes bataljonu formēšana Zaņas pagastā, pieteicās 80 vīri, bet 1991. gada 11. novembrī zemessargu zvērestu pieņēma 25 zaņenieki.
1991. gada 13. janvārī piedalījās LTF rīkotajā Vislatvijas protesta manifestācijā Rīgā. Vairākas grupas piedalījās Rīgas barikāžu aizstāvēšanā. Dišpečeru dienests organizēja braukšanas no Zaņas uz Rīgu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kareļi (pagasta centrs), Baltais krogs, Zaņas muiža, Lībji, Silaiņi, Franči.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kursē sabiedriskais transports, ļaujot nokļūt novada centrā , vai uz citiem pagastiem 6744 Saldus-Kursīši- Kalni (no Saldus atiet 6.05, kursē 1-6),Kalni -Kursīši - Saldus (no Kalniem atiet 7.38, kursē 1-6) 6744 Saldus-Kursīši- Kalni (no Saldus atiet 15.40, kursē 1-7),Kalni -Kursīši - Saldus (no Kalniem atiet 17.10, kursē 1-6) 7252 Saldus- Vaiņode ( no Saldus atiet 12.30, kursē 2,3, 5,6 ),Vaiņode - Saldus ( no Vaiņodes atiet 14.25, kursē 2,3,5,6) 7958 Rīga- Vaiņode- Liepāja ( no Rīgas SAO atiet 16.45, kursē 1-7),Liepāja- Vaiņode- Rīga ( no Liepājas AO atiet 3.45, kursē 1-6)

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas pirmsākumi Zaņā datējami ap 1830.gadu, kad Lielezeres pagasta Ūbulaiša Frickoviča mājās "Ūbeļi" sākti apmācīt tuvējās apkārtnes bērni. Pats saimnieks pratis nedaudz lasīt un rēķināt, tādēļ viņa uzticēti skolotāja pienākumi. 1890.gadā skolu pārceļ uz Ezeres pagasta Marijas skolu, kur par skolas pārzini strādā Krišs Miņķis, skolotājs Kļaustiņš un Zorgenfreijs. Pirmais pasaules karš lielu postu skolai nenodara, kaut netālu izvietojies vācu karaspēks (Ezerē un Nīgrandē). Zaņa kā apdzīvota vieta minēta ap 1920.gadu. Uz Marijas skolu dodas bērni pat no Zaņas attālākajām vietām ap 20 km. Tādēļ sāk domāt par citas skolas ēkas celtniecību. Skolas pārzinim Teodoram Ulmanim ir lieli nopelni jaunas skolas tapšanā, jo viņš ierosina, ka par 4000 latiem, kuri piešķirti pagastam, jābūvē skola nevis nespējnieku nams. Strīds nonāk līdz Rīgai, līdz beidzot Ulmanis saņem atļauju sākt celtniecību. 1935.gada pavasarī Zaņas skola uzsāk darbu. Mācības sāk 134 bērni. 1935./36.mācību gadā skolas pārzinis Teodors Ulmanis, skolotāji: Alma Irbniece, Elvīra Priediņa, Otto Ņestrovs. Grūti skolai klājas kara gados. Mācības atsākas 1945./46.g. oktobrī. Par direktori kļūst Angelika Butele, kura šajā amatā nostrādā līdz 1954.g. Tiek iekārtots sporta laukums pie skolas. 1954./55.g. direktors Pēteris Miežāns, skolotāju kolektīvā strādā: Irma Sauja, Gustavs Butelis, Magda Frīdberga, Maija Cipriķe, Zigrīds Frīdbergs, Arnolds Ignovskis, Jāzeps Loņko, Silvija Freimane. Skolā sākās aktīvas spota sacensības, tūrisma salidojumi. 1956./57.g. skolas direktors Arnolds Ignovskis ap sevi veido talantīgu kolektīvu, kur darbojoties visiem kopā notiek aktīva sarakste ar citu republiku bērniem, sports, tūrisms un pārgājieni. Direktors visur ir klāt. Aktīvo darbību pārtrauc direktora pēkšņā slimība. 1968.gada vasarā viņš tiek apglabāts Griezes kapos. 1968.-1988.g. darbu turpina viņa sieva Lauma Ignovska. Skolas dzīvē aktīvi iesaistījušies skolotāji Valida un Andrejs Cīruļi, kuru kopīgā darbošanās skolu izvirza 1980.gadā ar izrādi "Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi" līdz republikas I pakāpes diplomam. 1988.gadā par direktori sāk strādāt Biruta Puķīte. Skolas kolektīvs aktīvi darbojas sportā, darbojas koris, ansambļi, tautas deju kolektīvs. 1996.gadā skola iegūst sporta angāru. Kā prioritāte tiek izvirzīts sports. Tiek gūti labi panākumi rajonā, novadā, valsts mēroga sporta sacensībās. Sporta skolotāja Aļģimanta Pilecka vadībā arī pagasta iedzīvotāji piedalās dažādos citu pagasta rīkotajās sacensībās, kā arī uzņem viesus Zaņā. Skolā notiek pagasta rīkotie svētki un atpūtas pasākumi. Mūzikas skolotājas Elvīras Luces vadībā aktīvi darbojas skolēnu koris un sieviešu vokālais ansamblis. Skolotāja Maija Jokste aktīvi iesaistījās dabas takas izveidē "Zaņas līkloči". 1996.g. pēc skolas direktores iniciatīvas skolā tiek atvērtas pirmsskolas sagatavošanas piecgadīgo un sešgadīgo grupiņas. 2008. gadā par skolas direktoru sāk strādāt Arvīds Kinstlers. 2009. gada 18.augustā ar Saldus novada domes sēdes lēmumu (protokols Nr.9, 4.) nolemts Zaņas pamatskolu reorganizēt, pievienojot to Nīgrandes pamatskolai, atstājot no 1. līdz 4. klasei apvienotos divu klašu komplektus. Pagasta pārvalde nolemj uzturēt arī turpmāk pirmsskolas bērnu audzināšanas grupu. Šobrīd skolas ēkā atrodas pirmsskolas izglītības grupa, ēdināšanas bloks, muzejs, ir darba kabinets kultūras darba organizatoram un ir atvēlētas telpas pašdarbības kolektīviem. Ēkā ir ierīkota centrālā apkure, rekonstruēta zāle ir nokrāsota fasāde un tā pamazām pārtop par pagasta kultūras centru.

[[]]
Jā, bijāt bērni, tas nevar būt pērn,
Kā kalni drāzušies gadi.
Un dažam labam sen pašam savs bērns,
Daudz paziņu jaunu un radu…"
/Gustavs Butelis/
Zaņas skolas 1946.gada absolventiem veltīts dzejolis

Kultūra Zaņā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpaša kultūras iestādes pagastā nav. Pasākumi notiek Zaņas pamatskolā, kur ir zāle ar 100 sēdvietām. 2011. gadā zāle tika pilnībā rekonstruēta un ir ieguvusi daudz patīkamāku izskatu. Lielākiem pasākumiem izmantojams arī sporta angārs - ap 200 sēdvietām, kur var uzstādīt pārvietojamo skatuvi 2x4m. Vasaras sezonā pasākumi notiek brīvdabas estrādē Baļķulejā.

Dziesma Zaņai! Vārdi G.Krauja, 1983. (dzejnieks - īstajā vārdā Gustavs Butelis,strādājis Zaņā par skolotāju), mūzika J.Pērkons, 2005. (mūziķis - dzimis un audzis Zaņā)
Trīs dzirnavas tu kādreiz griezi,
Kaut ceļš līdz Ventai tev nav garš.
Tu mali rudzus, mali miežus,
Bet visu sagandēja karš.
Pie Pampāļiem vēl esi maza
Kā bērns, kas nav vēl staigāt drošs,
Tur tev bez lielām pūlēm kaza,
Ja ieskrējusies, pāri jož.
Piedz. 2 reizes
Tu prati rātni tālāk tecēt
Un pļavās slaidu loku mest.
Tad tā kā gaiša, taisna svece
Steidz dažu strautu līdzi vest.
Ne alās paslēpušies blēži,
Kas gaida naktī sirot iet,
Tie, Zaņa bija tavi vēži,
Kas šodien jau kā teika šķiet.
Nevienas krāces visā ceļā,
Tik gausa tu kā pesimists.
Bet mana roka nepaceļas,
Lai mudinātu tevi sist.
Piedz. 2 reizes
Tavs skaistums, kā jau upei, ievas,
Jo kas bez ziediem upe gan ?
Ja redzu kāda sejā nievas,
Tās kļūst par ienaidnieku man.
Trīs dzirnavas tu kādreiz griezi,
Kaut ceļš līdz Ventai tev nav garš.
Tu mali rudzus, mali miežus,
Bet visu sagandēja karš.
Tu esi tāda maza Gauja,
Ko pamanījis tikai rets.
Un labi vien, ka neesi strauja,
Ne uzbāzīgi acīs lec.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9