Zankles stāvs
Zankles stāvs (angļu: Zanclean stage) ir pliocēna nodalījuma apakšējais stāvs un neogēna sistēmas septītais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies zankles laikmetā intervālā no 5,333 līdz 3,600 miljoniem gadu (kopumā ap 1,7 miljonu gadu). Zankles stāva nogulumi atrodas virs miocēna mesīnas stāva nogulumiem un zem pliocēna pjačencas stāva nogulumiem.

Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
---|---|---|---|
Neogēna periods (23,03 — 2,58 Ma) |
Pliocēns (5,333 — 2,58 Ma) | ||
Pjačencas | (3,600 — 2,58 Ma) | ||
Zankles | (5,333 — 3,600 Ma) | ||
Miocēns (23,03 — 5,333 Ma) | |||
Mesīnas | (7,246 — 5,333 Ma) | ||
Tortonas | (11,63 — 7,246 Ma) | ||
Serravalles | (13,82 — 11,63 Ma) | ||
Langes | (15,98 — 13,82 Ma) | ||
Burdigalas | (20,45 — 15,98 Ma) | ||
Akvitānijas | (23,04 — 20,45 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stāvu 1868. gadā izdalīja itāļu ģeologs Džuzepe Segvensa, nosaukdams to Mesīnas senā grieķu nosaukuma (Ζάγκλη) vārdā Sicīlijā. Pašreizējā noteiktā zankles stāva apjoma pamatā ir atzītais globālais stratotips (GSSP — no angļu Global Stratotype Section and Point), kas atrodas pie Mīnojas Hēraklejas, Sicīlijā dziļūdens merģeļu formācijas pamatnes līmenī (itāļu: Trubi), kas sakrīt ar Vidusjūras aizpildīšanos.
Apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zankles laikmeta sākums iezīmē mesīnas sāļuma krīzes beigas pirms 5,97—5,33 miljoniem gadu, kuras gaitā Vidusjūra daļēji vai gandrīz pilnībā izžuva, jo aizvērās saikne ar Atlantijas okeānu. Vidusjūras aizpildīšanās ar Atlantijas okeāna ūdeni caur Gibraltāra jūras šaurumu ieguva nosaukumu "Zankles plūdi".[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lirer F, Iaccarino S. Mediterranean Neogene historical stratotype sections and Global Stratotype Section and Points (GSSP): state of the art, Annalen des Naturhistorischen Museums in Wien. Serie A für Mineralogie und Petrographie, Geologie und Paläontologie, Anthropologie und Prähistorie. — 2011. — January. — P. 67-144.