Zaporižjas apgabala okupācija
| Zaporižjas apgabals Запорожская область |
|||
| — Krievijas anektēta Ukrainas daļa — | |||
|
|||
 Sārtā krāsā Krievijas okupētās teritorijas, zilā krāsā Ukrainas deokupētā daļa
|
|||
| Pārvaldes centrs | Melitopole | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Melitopole | ||
| Oficiālā valoda | krievu | ||
| Okupējošā valsts |  Krievija
| ||
| Okupācija | 2022. gada 24. februāris — pašlaik | ||
| Kolaborantu civilmilitārā administrācija | 2022. gada marts – 30. septembris | ||
| Aneksija | 2022. gada 30. septembris | ||
| Administrācija | |||
| - Tips | Okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | ||
| - Gubernators | Jevgēnijs Balickis | ||
| - Valdības vadītājs | Antons Koļcovs | ||
| Mājaslapa: zo | |||
.svg)
Zaporižjas apgabala Krievijas okupācija (ukraiņu: Російська окупація Запорізької області) ir Zaporižjas apgabala dienvidu daļas okupācija, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā.
2022. gada septembrī Krievija rīkoja viltus referendumu par Zaporižjas apgabala pievienošanu Krievijas Federācijai.[1][2] 30. septembrī, pamatojoties uz šo referendumu rezultātiem, prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā.[3]
Okupācija
[labot | labot pirmkodu]2022. gada 26. februārī Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas ostu un Berdjanskas lidostu.[4][5] Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.[6]
2022. gada 1. martā Melitopoles iedzīvotāji pretojās pilsētas okupācijai un aizšķērsoja Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.[7]
4. martā Krievijas karaspēks uzbrukai Enerhodaras pilsētai un Zaporižjas atomelektrostacijai. 5. martā Zaporižjas apgabala gubernators Oleksandrs Staruhs paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu, tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.[8]
10. martā Krievijas spēki aizturēja Melitopoles domes deputāti Leilu Ibragimovu,[9] vēlāk nolaupīja Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu, kurš atteicās sadarboties ar okupantiem un savā birojā turpināja izkārt Ukrainas karogu.[10]
24. martā Ukrainas spēki veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi Saratov Berdjanskas ostā, kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus.[11] Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.[12]
Militāri civilās administrācijas izveide un aneksija
[labot | labot pirmkodu]Okupētās teritorijas pārvaldei Krievijas valdība izveidoja Zaporižjas kolaborantu militāri civilo administrāciju (krievu: Запорожская военно–гражданская администрация). Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Zaporižjas apgabala okupētās daļas iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Zaporižjas apgabala izstāšanos no Ukrainas, Zaporižjas apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"[13] Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.[14]
28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka par pievienošanos Krievijai Zaporižjas apgabalā nobalsojuši 93% vēlētāju.[15] 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.[16] 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par Zaporižjas apgabala atzīšanu par neatkarīgu teritoriju.[17] 30. septembrī Maskavas kremlī Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.[18]
Deokupācija
[labot | labot pirmkodu]2022. gada kaujas
[labot | labot pirmkodu]2022. gada 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Volodimirs Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.[19]
28. augustā Melitopoles mērs Ivans Fedorovs informēja, ka iznīcināta viena no lielākajām krievu militārajām bāzēm, kas bija izvietota kādas rūpnīcas teritorijā. Krievijas spēki intensīvi apšaudīja Orihivas pilsētu, kur nokrita vismaz 200 lādiņi. Enerhodaras mērs ziņoja par pilsētas dzīvojamo rajonu apšaudi, Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks uzsvēra, ka Krievijas kodolšantāža nedrīkst palikt bez atbildes.[20] 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu Ukrainas dienvidu frontē.[21]
2023. gada kaujas
[labot | labot pirmkodu]Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka Dņepras forsēšanas operāciju, naktī uz 2023. gada 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto Kahovkas HES aizsprostu.[22] 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu pie Zaporižjas apgabala Orihivas, kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.[23] 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, Berdjanskas virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.[24] 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.[25] 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu.[26] 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.[27] 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas AES, mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.[28] 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.[29] 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.[30] Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.[31]
15. un 16. jūlijā Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie mīnu lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas Bradley un tanki Leopard.[32] 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz Tokmakai, tālāk līdz Melitopolei.[33] 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.[34] 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "Surovikina līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.[35] 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.[36] 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.[37] Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz 2023. gada novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.
2024. gada kaujas
[labot | labot pirmkodu]2024. gada 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.[38] 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, Orlivkas, Semeņivkas, Berdičas un Krasnohorivkas apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās Verboves un Robotines apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji Su-34. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.[39] 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.[40]
2026. gada kaujas
[labot | labot pirmkodu]2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un Huļajpoles virzienā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.[41] 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.[42]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence». news.yahoo.com (en-US). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn». Firstpost (angļu). 2022-07-14. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā
- ↑ «Власти Бердянска заявляют о том, что вражеская техника заняла территорию бывшего аэропорта». 061.ua - Сайт міста Запоріжжя (ukraiņu). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Military vehicles of Russian Federation occupy territory of former Berdiansk airport». Interfax-Ukraine (angļu). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Ukraine crisis: Russian forces enter Sea of Azov port Berdiansk - report». The Jerusalem Post | JPost.com (en-US). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Russia-Ukraine conflict: Singing protesters throw themselves in front of Russian armored convoy in Melitopol | Watch News Videos Online». Global News (en-US). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia». Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia (en-US). 2022-03-07. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. martā. Skatīts: 2022. gada 20. jūlijā.
- ↑ Alan Cullison and Alexander Osipovich. «Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify». Wall Street Journal (en-US), 2022-03-11. ISSN 0099-9660. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ Russian military ship destroyed in Berdyansk, Ukrainian Navy claims. Atjaunināts: 2022-07-20
- ↑ Trevor Filseth. «Ukrainian Attack Sinks Large Russian Landing Ship». The National Interest (angļu), 2022-03-25. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «"Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ"». TASS. 2022. gada 23. septembris. Skatīts: 2022. gada 24. septembris.
- ↑ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai lsm.lv 2022. gada 20. septembrī
- ↑ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi lsm.lv 2022. gada 28. septembrī
- ↑ ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē lsm.lv 2022. gada 29. septembrī
- ↑ [Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī
- ↑ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā lsm.lv 2022. gada 30. septembrī
- ↑ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā
- ↑ Ukrainā apšaudes Enerhodarā, Melitopolē un Orihivā; iznīcina 2 Krievijas militārās bāzes lsm.lv 2022. gada 29. augustā
- ↑ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos lsm.lv 2022. gada 29. augustā
- ↑ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā
- ↑ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā
- ↑ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā
- ↑ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā
- ↑ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā
- ↑ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā
- ↑ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā
- ↑ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā
- ↑ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā
- ↑ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā
- ↑ Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā
- ↑ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā
- ↑ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos lsm.lv 2023. gada 12. augustā
- ↑ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē lsm.lv 2023. gada 3. septembrī
- ↑ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē lsm.lv 2023. gada 5. septembrī
- ↑ Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema lsm.lv 2023. gada 22. septembrī
- ↑ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai lsm.lv 2024. gada 26. februārī
- ↑ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus lsm.lv 2024. gada 29. februārī
- ↑ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī» lsm.lv 2024. gada 22. martā
- ↑ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt lsm.lv 03.03.2026
- ↑ Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu lsm.lv 11.03.2026