Zdzislavs Romanovskis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zdislavs Romanovskis)
Zdzislavs Romanovskis
Galvenā informācija
Dzimis 1936. gada 16. jūlijā
Liepāja, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2017. gada 27. augustā (81 gada vecumā)
Žanri populārā mūzika
Nodarbošanās dziedātājs
Darbības gadi 1958 - 1986
Izdevēji Melodija
Darbība ar Estrādes ansamblis Rīga
Rīgas estrādes orķestris

Zdzislavs Romanovskis (dzimis 1936. gada 16. jūlijā Liepājā, miris 2017. gada 27. augustā)[1] bija latviešu estrādes dziedātājs, lielāko popularitāti ieguvis 60. un 70. gadu mijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936—1963[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zdzislavs Romanovskis uzaudzis Liepājā. 1944. gadā ģimene ar kuģi devās uz Vāciju, tur zēns mācījās Altšrēlicas skolā, tomēr 1945. gadā pēc kara ģimene atgriezās Liepājā. Zdzislavs mācījās J. Poruka 1. septiņgadīgajā skolā, absolvēja Liepājas 1. vidusskolu (1954). No 1954. līdz 1958. gadam studēja Liepājas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē.[2]

No 1954. līdz 1959. gadam viņš apguva arī vokālo mākslu E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas vokālajā klasē, šajā laikā viņš arī nopietni aizrāvās ar riteņbraukšanu. Pašmācības ceļā apguvis ģitāras spēli, Z. Romanovskis dziedāja institūta ansamblī. No 1958. līdz 1963. gadam bija solists Liepājas kultūras nama deju mūzikas orķestrī. 1964. gadā atzīts par labāko solistu Baltijas republiku estrādes kolektīvu salidojumā Liepājā.

1963—1986[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Estrādes ansambļu salidojumā Rīgā Rīgas estrādes orķestra vadītājs Egils Švarcs piedāvāja Romanovskim kļūt par solistu Valsts filharmonijā, no 1963. līdz 1965. gadam viņš bija Aleksandra Kublinska vadītā ansambļa "Rīga" solists, no 1965. līdz 1976. gadam REO (Rīgas estrādes orķestra) solists.[1] Kopā ar orķestri sniedzis ap 2500 koncertu bijušajās PSRS republikās, kā arī Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Somijā, Polijā, Čehoslovākijā un Ungārijā.

Lai arī dziedātāja vīrišķīgais šarms un samtainā balss valdzināja klausītājus, dažkārt par viņu bija dzirdamas arī kritiskas piezīmes, piemēram, 1968. gadā Aldis Ermanbriks laikrakstā "Literatūra un Māksla" rakstīja: "Jau kuro reizi, klausoties REO koncertus, jāsecina, ka divu tā solistu sniegumā nav vērojams progress. Zdzislava Romanovska balsij ir tikai viena laba īpašība — vīrišķīgs, piesātināts tembrs, kura dēļ klausītāju viena daļa bieži vien jo atzinīgi uzņem solista priekšnesumu. Taču ar to vien ir par maz. Romanovska izpildījumā pat visskaistākā dziesma skan vienkrāsaini, monotoni, nedabiski, viņš nespēj ievērot intonatīvu tīrību".[3]

Populārākās Romanovska dziedātās dziesmas ir Raimonda Paula "Baltijas jūrai" un "Vecā jūrnieka stāsts" no Raimonda Paula skaņuplates "Tev, mana labā" (1969), kā arī dziesma no R. Paula EP "Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem" "Zēns paņēma līgaviņu" (1970). Taču Romanovska ierakstu mākslinieka karjera nebija veiksmīga. 1971. gadā Raimondam Paulam intervijā tika vaicāts, kāpēc dziesmas, kuras koncertos dzied Romanovskis, skaņuplatēs ieraksta citi mākslinieki, un viņš atbildēja: "Romanovskis ir simpātisks dziedātājs, viņa ampluā ir liriska noskaņu dziesma. Taču, ierakstot dziesmu skaņu platē, ar to vien, izrādās, nepietiek. Viņam ir īpatnēja dikcija, pret kuru iebilst skaņu ierakstu inženieri un mūzikas redaktori. Skaņu ierakstā asāk saklausāmas arī balss intonatīvās svārstības, no kurām Romanovskim reizēm neizdodas izvairīties. Tāpēc ierakstiem jāmeklē citi dziedātāji". Sekoja piezīme, ka dziesmu "Zilā", kuru koncertos dzied Romanovskis, skaņuplatē iedziedājis Viktors Lapčenoks.[4] Arī dziesmas "Liepājai" un "Balāde manam vectēvam", kuras Z. Romanovskis dziedāja REO koncertos, albumā "Tik dzintars vien" ierakstījuši citi izpildītāji.

Romanovskis bija REO solists līdz 1976. gadam, kad orķestris tika likvidēts. Pēc tam viņš iesaistījās komponista Jāņa Sildega vadītajā Carnikavas zvejnieku kolhoza ansamblī "Sono", kur dziedāja kopā ar Māru Krievkalni un Ēriku Kamarūtu.

Kopš 1986. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gadā Romanovskis uz ilgāku laiku pameta estrādi un atgriezās Liepājā.

20. gadsimta 90. gados viņš Liepājā strādāja par informātikas skolotāju. Z. Romanovskis piedalījās koncertos arī pēc neatkarības atgūšanas un uzstājās vēl 21. gadsimtā.

Zdzislavs Romanovskis miris 2017. gada 27. augustā,[5] apglabāts Liepājas Centrālkapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dainis Ozols, Līga Tetere. Saknes jau vējš neizplēš. Liepāja: Aipeija, 2015.
  2. Zdislavs Romanovskis: Esmu laimīgs cilvēks
  3. Aldis Ermanbriks. "Nepieciešamas svaigas vēsmas." Literatūra un Māksla, 1968, 20. janv.
  4. Padomju Jaunatne, 1971, 6. novembrī
  5. Miris estrādes dziedātājs Zdislavs Romanovskis