Zeltiņu purvs
| Zeltiņu purvs | |
|---|---|
.jpg) Ezers dienvidrietumu daļā | |
  Zeltiņu purvs | |
| Atrašanās vieta |
 Salaspils novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°52′33″N 24°22′02″E / 56.87583°N 24.36722°EKoordinātas: 56°52′33″N 24°22′02″E / 56.87583°N 24.36722°E |
| Tips | augstais purvs/pārejas purvs |
| Platība | 173 ha |
Zeltiņu purvs, pazīstams arī kā Salaspils kūdras purvs, atrodas Salaspils novadā, aptuveni 172,64 hektāru plašā pašvaldībai piederošā teritorijā.[1] No tās apmēram 42,7 % aizņem kūdras purvs, bet pārējo veido meži — galvenokārt platlapju (39,5%) — un krūmāji (17,8%).[1][2] Purva agrākajā kūdras ieguves daļā, tā ziemeļrietumu pusē, ir divi lielāki ezeri. Purvs atrodas starp Jaunsauriešiem (Zeltiņiem) un Salaspils pilsētas daļu Kūdru. Ģeogrāfiski Zeltiņu purvs atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, kurš kopumā ir viegli viļņots līdzenums.[1]
Ģeoloģija
[labot | labot pirmkodu]Teritorija atrodas uz augšdevona Frānas stāva Daugavas svītas (D3dg) pamatiežu nogulumiem, ko galvenokārt veido dolomīti, taču sastopami arī dolomītmerģeļa, māla, kaļķakmens un ģipša starpslāņi. Virs tiem atrodas kvartāra nogulumi — limnoglaciālie nogulumi (lgQ3ltv), kas sastāv no smilts, aleirīta un māla, kā arī purvu nogulumi (bQ4), kas sastāv no kūdras. Zem Daugavas svītas karbonātiskajiem iežiem, kuru biezums netālajā Salaspils ģipšakmens atradnes apkārtnē sasniedz 8 metrus, ieguļ Salaspils svītas ieži. Šīs svītas augšējo daļu veido liels daudzums kārtainā ģipša ar dolomīta, māla un merģeļa starpslāņiem. Salaspils svītas ģipšakmens slāņkopa ir biezākā Latvijā un sasniedz 21 m. Svītas virsma Salaspils novadā ieguļ 3 līdz 8,5 m dziļumā.[1]
Ģeoloģiskās un kultūrvēsturiskās īpatnības
[labot | labot pirmkodu]- 2021. gada pavasarī purvā izveidojās aktīva karsta kritene līdz 8 metru dziļumā, kas ir vienīgā šāda veida atsegums novadā.[3] Tomēr vairākas līdzīgas, bet mazākas kritenes agrāk izveidojās kilometru uz austrumiem bijušā Salaspils atomreaktora tuvumā. Ap bijušo kodolreaktoru veica radiolokācijas un inženierģeoloģisko izpēti, kurā atrada slēptā jeb pazemes karsta reljefa formas, kuras nav redzamas virszemē. Slēpto karsta formu izmēri sasniedz 3 m vertikāli, bet diametrā — 12 m.[1]
- Teritorijā saglabājušās vēsturiskās ģipša lauztuvju iespaidīgās atsegas un arī šaurbānīša dzelzceļa uzbērums, kas agrāk savienoja Zeltiņu karjeru ar Salaspils staciju.[3] Karsta kritene izveidojusies tieši šajā uzbērumā, kuru dzelzceļš lietoja no 19. gadsimta beigām līdz 1960./1970. gadu mijai, bet pašlaik tā ir uzbērta meža stiga. Teritorijas ziemeļrietumos, firmas Knauf teritorijā, atrodas Zeltiņu ģipšakmens karjera atbērtne — Ģipšakalns, apmēram 45 m. vjl. (relatīvais augstums apmēram 20 m).[1]
- Teritorijas rietumos uz ziemeļiem tek Kalējgrāvis. Parka dienvidu robežu, kur tas robežojas ar "Salaspils siltuma" saules bateriju lauku un Nacionālā Botāniskā dārza teritoriju, iezīmē notekgrāvis Kūlainis.[1]
Izmantošanas vēsture
[labot | labot pirmkodu]- No 1930. gadu otrās puses līdz 1970. gadu vidum teritorija tika intensīvi nosusināta kūdras ieguvei.
- Pēdējo 50 gadu laikā daļa purva ir dabiski atjaunojusies: sūnu un augsto purvu biotopi atgūstas, bet citās vietās vēl saglabājušās atsegas, kur kūdras ieguve nav bijusi efektīva.[2]
Biotopi un aizsargājamās sugas
[labot | labot pirmkodu]Austrumu daļā konstatēti augsto un pārejas purvu atjaunošanās piemēri. Rietumu daļā galvenokārt ir degradēti kūdras laukumi.[4] Teritorijā atrodas īpaši aizsargājamie pļavu biotopi un daudzas retas augu sugas.
Biotopu saraksts (saskaņā ar Latvijas un ES nozīmes biotopu klasifikāciju)
[labot | labot pirmkodu]- Augstais purvs (7110): ES nozīmes prioritārais biotops
- Pārejas purvs un zāļu purvi (7140): ES nozīmes prioritārais biotops
- Mitras virsāju pļavas (6410): ES nozīmes biotops
- Boreāli skujkoku meži (9010): ES nozīmes biotops
- Veci lapkoku meži ar dobumainiem kokiem (9020): ES nozīmes biotops
- Pārmitri zālāji: Īpaši aizsargājami Latvijā
- Degradēti kūdras lauki ar dabisku atjaunošanos: Dabas daudzveidības potenciāls
Šie biotopi veido mozaīkveida struktūru, kurā saglabājas gan dabiskas, gan pusdabiski atjaunotas ekosistēmas ar ievērojamu floras un faunas daudzveidību.
Galveno sugu indekss
[labot | labot pirmkodu]Zemāk norādītas svarīgākās un aizsargājamākās sugas, kas sastopamas Zeltiņu purvā:[3]
Augi
[labot | labot pirmkodu]- Vālīšu staipeknis (Lycopodiella inundata): Iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā
- Gada staipeknis (Lycopodium annotinum): Aizsargājams
- Parastā apdzira (Parnassia palustris): Retumsugas statuss
- Sibīrijas skalbe (Sesleria heufleriana): Īpaši aizsargājama
- Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia): Aizsargājama orhideja
- Pļavas ķekarpaparde (Botrychium lunaria): Reta un lokāli apdraudēta
Sēnes
[labot | labot pirmkodu]Hygrocybe splendidissima: Eiropas mēroga retums
Gļotsēnes
[labot | labot pirmkodu]Purva gļotsēne (Didymium melanospermum): Ekoloģiski nozīmīga
Bezmugurkaulnieki un kukaiņi
[labot | labot pirmkodu]- Tumšais kailgliemezis (Arion ater): Indikatorsuga
- Parastais vīngliemezis (Helix pomatia): Aizsargājams
- Eiropas purva tauriņš (Boloria aquilonaris): Apdraudēts
Putni
[labot | labot pirmkodu]- Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus): ES putnu direktīva
- Grieze (Crex crex): Iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā
- Dziedātājstrazds (Turdus philomelos): Biotopu indikators
Rāpuļi
[labot | labot pirmkodu]Sila ķirzaka (Zootoca vivipara): Plaši sastopama, bet jūtīga.
Aizsardzības pārvaldība un plānošana
[labot | labot pirmkodu]2021. gadā Salaspils novada dome pieņēma lēmumu izveidot Zeltiņu purva dabas parka statusu, izstrādājot saistošos noteikumus, robežas un zonējumu.[4] Dabas lieguma zonējumu 2023. gadā izstrādātajā plānojumā ieteica noteikt Zeltiņu purva ziemeļrietumu malai, kura, pateicoties grūtākai pieejamībai, ir mazāk pārveidota cilvēka darbības rezultātā un kurā sastopamas īpaši aizsargājamās dzīvotnes.[1] Dabas lieguma zonējumu plānoja arī atklātajai izstrādāto purvu teritorijai — kūdras frēzlaukiem, kura būtu piemērota dzīvotne virknei īpaši aizsargājamo putnu sugu. Pārējā teritorijā ierosināja noteikt dabas parka zonu, kas piemērota vienlaikus vērtību aizsardzībai un sabiedrības atpūta un izglītošanai.[1]
2024. gada decembrī izstrādāja lokālplānojuma projektu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai.[5]
Dabiskās ainavas un rekreācija
[labot | labot pirmkodu]- Purva ainava ir ļoti daudzveidīga: no gludi līdzenā kūdras klajuma līdz mežonīgām purvainām daļām ar ezeriņiem, senām dzelzceļa izbūvēm un dažādiem šķēršļiem. Šāda ainava bieži salīdzināma ar "purva akačiem" vai lāmu veidojumiem. Mežos dominē bērzu mežaudzes, kuru kopējā platība sastāda 52,07 ha jeb 53,4% no visām mežaudzēm, kam seko priežu mežaudzes ar 33,8 ha jeb 34,7% no visām mežaudzēm. Citas kādā parka daļā dominējošās sugas ir apses ar 4,04 ha jeb 4,1%, baltalkšņi ar 3,04 ha jeb 3,1% un ozoli ar 1,89 ha jeb 1,9% no visām mežaudzēm.[1]
- Meža platībā iekļauta arī neliela veca parka platība parka ziemeļos, bijušās Zeltiņu muižas rietumu pusē. Attīstības plāns ieteica to atjaunot, attīrot no aizauguma.[1]
- Salaspils Tūrisma informācijas centrs regulāri organizē pārgājienus ar gidiem 7 km garā maršrutā.[2][6]
Attēli
[labot | labot pirmkodu].jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 https://salaspils.lv/sites/default/files/P%C4%93t%C4%ABjumi/Zin%C4%81tniskais%20pamatojums%20_Zelti%C5%86u%20purvs_gala%20nodevums.pdf Zinātniskais pamatojums vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas “Zeltiņu purva dabas parks” izveidei. 2023. gada augusts
- 1 2 3 «Aizvadīts izzinoši bagātīgs rudens purva pārgājiens Salaspils Zeltiņu purvā». salaspils.lv (angļu). Skatīts: 2025-08-06.
- 1 2 3 LETA. «Salaspils novada Zeltiņu purvā veidos dabas parku». www.aprinkis.lv (lv-lv), 2021-05-29. Skatīts: 2025-08-06.
- 1 2 «Salaspils novada Zeltiņu purvā veidos dabas parku». https://jauns.lv (latviešu). 2021-05-29. Skatīts: 2025-08-06.
- ↑ «Būs lokālplānojuma “Zeltiņu purva dabas parks” publiskā apspriešana». www.salaspils.lv (angļu). Skatīts: 2025-08-06.
- ↑ Baiba Zača. «Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs». Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs (latviešu), 2021-07-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-09-23. Skatīts: 2025-08-06.