Zemītes luterāņu baznīca

Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca
Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca
	Zemītes luterāņu baznīca
	Zemītes luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Zemīte, Zemītes pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas	56°55′36″N 22°48′18″E / 56.926572°N 22.805023°EKoordinātas: 56°55′36″N 22°48′18″E / 56.926572°N 22.805023°E
Piederība konfesijai	Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas	16. gadsimts
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Zemītes luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs	6855
Vērtības grupa	Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 16. gadsimta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Tukuma novada Zemītes pagasta Zemītē.

Vēsture

Baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1567. gadā, un toreiz minēta kā Plāņu baznīca, tādēļ, ka gan Zemītes, gan Plāņu muižas piederēja vienam īpašniekam, kurš arī pasūtīja baznīcas celtni. Mācītāji, kas Zemītē kalpjuši, no vēstures avotiem zināmi kopš 1644. gada, kad Zemītes baznīca atdalījusies no Kandavas. Vienam no vecajiem baznīcas zvaniem ir bijis uzraksts: "Kad rakstīja 1585. gadu, tad Bartels Butlers lika mani izliet, tā ir patiesība".

Zemītes luterāņu baznīca ir viena no retajām baznīcām, kas celta no akmens. Hercoga Ketlera laikā dievnama torni vainagoja krusts un gailis.^[1] 18. gadsimtā šeit par mācītāju kalpoja Bernhards Vilhelms Bīnemanis. 1848. gadā baznīcā tika iebūvētas ērģeles.

Ap 1909. gadu Zemītes draudzē bija apmēram 2200 draudzes locekļu, no kuriem 50 bija vācieši un pārējie latvieši. Sprediķi tika turēti latviešu valodā un sešas reizes gadā vāciski. Baznīcas altāri līdz 1933. gadam rotāja kokgriezumi, kuri pašlaik atrodas Rundāles pils muzeja glabātavā. 1933. gadā kokgriezumus nomainīja pret altārgleznu, kas šobrīd atrodas Tukuma muzejā.

Gan zem baznīcas, gan ap baznīcu atrodas ļoti daudz apbedījumu. 2. pasaules kara laikā baznīcā zem altāra tika atvērta velve, kurā atradušies astoņi zārki, kā arī pie baznīcas izdarīti apbedījumi. Kara gados Zemītes ambulancē miruši ap 60-80 latviešu karavīru, kas apbedīti pie baznīcas pa kreisi no ceļa. ^[2]

1963. gadā baznīca tika slēgta, un drīz sākās baznīcas postīšana. Tika izārdītas ērģeles, izlauzti logi un durvis, bet jumts ar laiku iebruka. Imantam Lancmanim ar komandu izdevās saglabāt baznīcas iekārtas, kuras pārveda uz Rundāles muzeju. Zemītes, kā arī Pūres baznīcā tika uzņemtas kinofilmas "Kad lietus un vēji sitas logā" ainas.

20. gadsimta 80. gadu beigās sākās kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanas procesi, kura laikā baznīcas cauro jumtu aizklāja ar papi. 1989. gadā baznīcas saglabāšanu pārņēma Kultūras fonds, finansējot jumta būvi un torņa restaurāciju, ko veica celtnieku kooperatīvs Ulda Ratnieka vadībā. 1990. gadā baznīca tika pie jauna jumta, un Imanta Ziedoņa, Ramonas Umblijas un Prāvesta Augusta Ālera klātbūtnē iesvētīja jauno krustu un gaili. 1993. gadā, Ziemassvētku Dievkalpojumā, baznīca darbību atsāka.

Imants Ziedonis baznīcas atklāšanā ir teicis: