Žoress Alfjorovs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zhores Alferov)
Žoress Alfjorovs
Жорес Иванович Алфёров
Žoress Alfjorovs
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 15. martā
Vitebska, Baltkrievijas PSR, PSRS
(Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 2019. gada 2. martā (88 gadi)
Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Zinātniskā darbība
Zinātne pusvadītāju fizika
Darba vietas Jofes Fizikāli-tehniskais institūts
Alma mater Ļeņingradas Elektrotehniskais institūts
Sasniegumi, atklājumi heterotranzistori
Apbalvojumi 2000. gada Nobela prēmija fizikā

Žoress Alfjorovs (krievu: Жоре́с Ива́нович Алфёров, baltkrievu: Жарэс Iванавiч Алфёраў; dzimis 1930. gada 15. martā, miris 2019. gada 2. martā) bija Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis. 2000. gadā ieguvis Nobela prēmiju fizikā par pētījumiem heterogēno pusvadītāju tehnoloģijās.[1] Krievijas Valsts domes deputāts no 1995. g. (sākotnēji frakcijā "Mūsu mājas — Krievija", vēlāk KFKP).

Alfjorovs dzimis Vitebskā, Baltkrievijā. Tēvs baltkrievs Ivans Karpovičs Alfjorovs, māte ebrejiete Anna Vladimirovna Rozenblūma. Savu dēlu viņi nosauca par godu franču sociālistam Žanam Žoresam. Vecākais brālis Markss bija nosaukts par godu Kārlim Marksam.[2]

1952. gadā Alfjorovs pabeidza studijas Ļeņingradas Elektrotehniskajā institūtā. 1953. gadā sāka strādāt Jofes Fizikāli-tehniskajā institūtā Ļeņingradā. 1961. gadā aizstāvēja tehnoloģiju zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1970. gadā kļuva par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru. 1979. gadā Alfjorovs kļuva par PSRS Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, bet 1991. gadā par Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. No 1987. gada līdz 2003. gadam bija Jofes Fizikāli-tehniskā institūta direktors.

Alfjorova pētījumi devuši ieguldījumu heterogēno pusvadītāju tehnoloģiju attīstībā, īpaši lāzeru, Saules bateriju, mirdzdiožu izstrādāšanā. Alfjorovs sarakstījis vairāk kā 500 zinātniskos darbus un 3 monogrāfijas. Viņš ir 50 izgudrojumu autors.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Gerardus Hofts
Martinuss Veltmans
Nobela prēmija fizikā
2000
kopā ar Herbertu Kroemeru,
Džeku Kilbiju
Pēctecis:
Ēriks Kornels
Volfgangs Keterle
Karls Vīmans