Ziedoņdārzs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziedoņdārza strūklaka

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku un bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem Rīgā, ko ietver Aleksandra Čaka, Matīsa un Artilērijas iela, savukārt no DA puses parkā noslēdzas Sparģeļu iela. Parks un tā paviljons iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[1]

Parka struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza centrālo asi veido cilindrveidīgi cirptu Holandes liepu aleja, kuras perspektīvu noslēdz strūklaka (strūklakas kopejā platība ir 140 kvadrātmetri, tēlnieks M. Lange, arhitekts V. Zaķis), kas nopostīta 1990. gadu sākumā, bet atjaunota 2008. gadā. Laukums ar strūklaku un rozāriju veido dārza centru. Ir arī plašs "bradājamais baseins" bērniem, kurš ilgstoši nefunkcionēja, bet tagad pēc atjaunināšans ir pieejams vasarā. Vienīgā sabiedriski nozīmīgā celtne parkā ir paviljons (arhitekts A. Kalniņš) — nopostīts 1990. gadu sākumā, tagad ir atjaunots un tajā mājo kafejnīca.[2]

No citiem parkiem Ziedoņdārzs atšķiras ar to, ka plānojumā nožogots ar dzīvžogu no aktīvās atpūtas zonas un pašas atpūtas zonas. Te saglabājies gandrīz vai vienīgais publiskais bērnu rotaļu laukums Rīgā (otrs pirms dažiem gadiem uzbūvēts Vērmanes dārzā. Brīvā stilā veidotas ziemciešu dobes, kas nosēdinātas zālienu malās. Ceļu stūri noformēti ar brīvām vai cirptām krūmu un ziemciešu grupām. Parka šķietamais plašums ir panākts ar kokaugu izvietojumu. Ziedoņdārza lielākā atšķirība no citiem parkiem ir lielākās vienas sugas koku un krūmu grupas. Sākotnēji parkā augušas deviņas vietējo kokaugu sugas un aptuveni 50 svešzemju sugas, to vidū arī mazāk izplatītas: lielziedu divirbuļu pildītā vilkābele, Veimuta priede, konusveida rietumu tūja u.c. 20. gadsimta 50. gadu sākumā te augušas lielākas grupas parasto egļu, kas gan pilsētas gaisu nav izturējušas.

Parka tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārzs ierīkots laikposmā starp 1936. un 1939. gadu praktiski pilsētas nomalē, nabadzīgo strādnieku kvartālu vidū, kad parka atrašanās rajonā 1935. gadā tika nojaukta vecā koka apbūve. Parka nosaukumu devis tā projekta autors un toreizējais uzņēmuma "Rīgas dārzi" vadītājs Andrejs Zeidaks (1874—1964). Dārza ierīkošana 1939. gadā izmaksājusi 115 555 latus.

Sākotnēji parkā bijusi arī estrāde — gliemežnīca, kas nodegusi 1949. gadā un vairs nav atjaunota. 1981. gadā parkā atklāts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam (tēlniece Lūcija Žurgina, arhitekts Oļģerts Ostenbergs).

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lase A. Ziedoņdārzā atjaunota strūklaka (par strūklakas vēsturi kopš 1939. g.) // Latvijas Architektūra. Nr.5 (2008), 159. lpp.
  • Rutmanis J. Ziedoņa dārzs Rīgā. // Latvijas Arhitektūra. Nr.2 (1938), 67.—71.lpp.
  • Skurjate Elīna. Iespējams, jau drīz Ziedoņdārzs atgūs sākotnējo izskatu. // Diena. Nr.126 (2007, 1.jūn.), 7.lpp.
  • Zālīte Ingvilda. Ziedoņdārza skatu bojā ēku postaža. // Diena. Nr.188 (2005, 13.aug.), 6.lpp.
  • Ziedoņdārza atjaunošana (par Rīgas centra parka vēsturiskā paviljona rekonstrukciju) // Māja. Dzīvoklis. Nr.4 (2008, apr.), 4. lpp.
  • Рылеева Елена. Вторая молодость павильона. // Бизнес & Балтия. N 52 (14 марта 2008), с.5.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «7781. Ziedoņa parks un paviljons | Mantojums». is.mantojums.lv. Skatīts: 2021-11-03.
  2. «FOTO: Ziedoņdārzā izveidota kafejnīca». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2021-11-03.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]