Ziemas ainava ar putnu slazdu

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziemas ainava ar putnu slazdu
Winterlandschap met schaatsers en vogelknip
Pieter Bruegel the Elder - Winter Landscape with Skaters and Bird Trap - WGA03333.jpg
Mākslinieks Pīters Brēgels Vecākais Labot šo Vikidatos
Gads 1565
Medijs eļļas krāsa, koksne Labot šo Vikidatos
Temats ziemas ainava Labot šo Vikidatos
Izmēri 37 cm (15 in) × 55.5 cm (21.9 in)
Atrašanās vieta Beļģijas Karaliskais mākslas muzejs
Inventāra nr. 8724 Labot šo Vikidatos[1]
Identifikatori RKDimages ID: 56605
Bildindex der Kunst und Architektur ID: 20040794

"Ziemas ainava ar putnu slazdu"[a] ir XVI gadsimta flāmu gleznotāja Pītera Brēgela Vecākā 1565. gadā radīta glezna. Gleznā attēlots aizsalis kanāls, uz kura zemnieki spēlē kaut ko līdzīgu kērlingam.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maiga, sniega mīkstināta gaisma apspīd kāda Ziemeļbrabantes ciema aizsalušo kanālu, uz kura zemnieki ļaujas ziemas priekiem.[2] Uz ledus tiek spēlēta kāda spēle, kas atgādina kērlingu, ziemas sporta veidu, kas tagad iekļauts ziemas olimpiskajās spēlēs. Tālumā redzama miglas daļēji apslēpta pilsēta.[3]

Iespējams, glezna norāda uz 1564./65. gada ziemu, kas bijusi īpaši skarba. Gleznai piemīt simbolisms, kas saistīts ar 16. gadsimtā izplatīto cilvēka eksistences alegorisku interpretāciju. Slidošanas ainas mākslā bieži ataino eksistences nenoteikto (slideno) dabu, savukārt putni tradicionāli simbolizē dvēseli, bet putnu slazds, kas redzams labajā pusē priekšplānā, var simbolizēt kārdinājumus, ko velns paredzējis zaudētajām dvēselēm. Gan slidotāji, gan putni ir neaizsargāti pret draudošām briesmām.[4]

Glezna veidota ziloņkaula toņu krāsās, tā ir gandrīz monohroma.

Pītera Brēgela dēls Pīters ir veidojis daudzu sava tēva darbu kopijas un pielāgojumus, dažkārt pat vairāk nekā pēc 60 gadiem kopš oriģinālo darbu rašanās. Visbiežāk kopētie darbi ne vienmēr bijuši tie, kas ir slavenākie mūsdienās, taču gleznai "Ziemas ainava ar putnu slazdu" ir veidotas 127 kopijas, līdz ar to šis darbs ierindojas pirmajā vietā pēc kopiju skaita.[5] Šīs gleznas kopijās krāsas ir paspilgtinātas.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pīters Brēgels nav devis nosaukumus savām gleznām. Tos vēlāk izdomājuši muzeju darbinieki un mākslas vēsturnieki, tādēļ dažādās valodās (un dažkārt arī vienas valodas ietvaros) šie nosaukumi var atšķirties.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]