Ziemeļaltajiešu valoda
| Ziemeļaltajiešu valoda тÿндÿк алтай тил | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Altaja Republika, Krievija | |
| Pratēju skaits: | aptuveni vairāki tūkstoši | |
| Valodu saime: | Tjurku Sibīrijas tjurku Ziemeļaltajiešu valoda | |
| Rakstība: | Kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | — | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | atv | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Ziemeļaltajiešu valoda ir tjurku valoda, ko lieto galvenokārt Altaja Republikas ziemeļu daļā Krievijā. Tā ir cieši saistīta ar dienvidaltajiešu valodu, taču abas valodas būtiski atšķiras fonoloģijā, vārdu krājumā un vēsturiskajā attīstībā.
Ziemeļaltajiešu valodu tradicionāli lieto vairākas Altaja ziemeļu etnogrāfiskās grupas, galvenokārt kumandīni, čelkanieši un tubalari.
Klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Ziemeļaltajiešu valoda pieder tjurku valodu saimei. Tās precīza vieta tjurku valodu klasifikācijā dažādos pētījumos atšķiras.
Vēsturiski ziemeļaltajiešu un dienvidaltajiešu varietātes bieži tika uzskatītas par vienas altajiešu valodas dialektiem. Mūsdienu lingvistiskajā klasifikācijā tās nereti tiek aplūkotas kā atsevišķas, lai gan cieši radniecīgas valodas.
Dialekti
[labot | labot pirmkodu]Ziemeļaltajiešu valoda ietver vairākas vietējās varietātes. Galvenās no tām ir:
Starp šīm varietātēm pastāv fonētiskas un leksiskas atšķirības, kas saistītas ar to ilgstošo patstāvīgo attīstību dažādās Altaja ziemeļu teritorijās.
Valodas īpatnības
[labot | labot pirmkodu]Ziemeļaltajiešu valodai raksturīga tjurku valodām tipiskā aglutinācija un patskaņu harmonija. Gramatiskās nozīmes galvenokārt tiek izteiktas, vārda saknei pievienojot virkni sufiksu.
Valodas attīstību ietekmējuši kontakti ar citām Sibīrijas valodām, kā arī krievu valoda, kuras ietekme īpaši pieaugusi kopš 19. un 20. gadsimta.
Rakstība
[labot | labot pirmkodu]Ziemeļaltajiešu valodas rakstībā tiek izmantota kirilica. Tomēr rakstiskās tradīcijas ir salīdzinoši ierobežotas, un ikdienas saziņā valoda galvenokārt pastāv mutiskā formā.
20. gadsimtā literārās altajiešu valodas pamats tika veidots galvenokārt uz dienvidaltajiešu dialektu bāzes, tādēļ ziemeļaltajiešu varietātes standartvalodā bija pārstāvētas mazāk.
Mūsdienās
[labot | labot pirmkodu]Ziemeļaltajiešu valodas lietotāju skaits samazinās, un daudzās kopienās par dominējošo saziņas valodu kļuvusi krievu valoda. Valodas nodošana jaunākajām paaudzēm dažādās kopienās ir ierobežota.
Ziemeļaltajiešu valodas un tās dialektu dokumentēšana un saglabāšana ir nozīmīga Altaja ziemeļu tautu lingvistiskā un kultūras mantojuma saglabāšanai.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļaltajiešu valoda.
