Ziemeļfrīzu valoda
| Ziemeļfrīzu valoda Friisk | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Vācijas ziemeļi, Šlēsviga-Holšteina, Ziemeļfrīzu salas | |
| Pratēju skaits: | aptuveni 10 000 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Frīzu valodas Ziemeļfrīzu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | — | |
| ISO 639-2: | frr | |
| ISO 639-3: | frr | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Ziemeļfrīzu valoda ir frīzu valoda, ko lieto Vācijas ziemeļu piekrastē, galvenokārt Šlēsviga-Holšteinas federālajā zemē un Ziemeļfrīzu salās. Tā pieder pie rietumģermāņu valodām un ir viena no trim galvenajām frīzu valodu grupām līdzās rietumfrīzu un austrumfrīzu valodai.
Ziemeļfrīzu valoda ir cieši radniecīga angļu valodai un citām frīzu valodām. Tā sastāv no vairākiem dialektiem, kuri dažkārt ievērojami atšķiras cits no cita. Dialektu sadrumstalotība radusies ģeogrāfiskās izolācijas dēļ starp salām un piekrastes apgabaliem.
Valodas lietotāju skaits ir neliels, un tā tiek uzskatīta par apdraudētu valodu. Lielākā daļa ziemeļfrīzu valodas runātāju ir bilingvāli un ikdienā lieto arī vācu valodu. Neskatoties uz to, Vācijā tiek veikti pasākumi ziemeļfrīzu valodas saglabāšanai un popularizēšanai izglītībā, kultūrā un vietējā administrācijā.
Ziemeļfrīzu valodai ir vairākas rakstu valodas formas, jo vienota standartizācija vēsturiski nav pilnībā izveidojusies. Literatūra, prese un vietējie mediji dažos reģionos joprojām izmanto ziemeļfrīzu valodu.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļfrīzu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|