Ziemeļreina-Vestfālene

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ziemeļreina-Vesfālene)
Jump to navigation Jump to search
Ziemeļreina-Vestfālene
Nordrhein-Westfalen
—  Federālā zeme  —
Bonn Drachenfels4.JPG
Flag of Ziemeļreina-Vestfālene
Karogs		 Coat of arms of Ziemeļreina-Vestfālene
Ģerbonis
Ziemeļreina-Vestfālene atrašanās VācijāZiemeļreina-Vestfālene atrašanās Vācijā
Administratīvais centrs Diseldorfa
Lielākā pilsēta Ķelne
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Platība 
 - Kopējā 34 084,13 km²
Iedzīvotāji (2011)
 - Kopā 17 841 956
 - Blīvums 523,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
ISO 3166 DE-NW
Mājaslapa: [1]
Ziemeļreina-Vestfālene Vikikrātuvē

Ziemeļreina - Vestfālene (vācu: Nordrhein-Westfalen) ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos. Tās administratīvais centrs ir Diseldorfa, bet lielākā pilsēta Ķelne.

Ziemeļreina - Vestfālene platība ir 34 080 km2, pēc platības tā ir ceturtā lielākā Vācijas federālā zeme. Tajā dzīvo aptuveni 18 miljoni iedzīvotāju un tā ir iedzīvotājiem bagātākā Vācijas federālā zeme. Reinas - Rūras reģions, tajā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku un tas ir viens no 30 lielākajiem metropolreģioniem.

Ziemeļreina - Vestfālene ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Lejassaksiju, dienvidaustrumos - ar Heseni, dienvidos - ar Reinzemi - Pfalcu, bet rietumos - ar Nīderlandi un Beļģiju.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļreina - Vestfālene sevī ietver Lejasreinas līdzenumu un daļu no Centrālās augstienes. Federālās zemes platība ir 34 080 kvadrātkilometri un robežojas ar Beļģiju dienvidrietumos un Nīderlandi rietumos un ziemeļrietumos. Lielākoties viss reģions atrodas relatīvi zemā reljefā Vestfālenes zemienē un Reinzemē.

Galvenokārt kalnains reljefs atrodas reģiona dienvidos un austrumos. Uz dienvidiem atrodas Zīgerlandes kalni (Siegerland), uz austrumiem Teitoburgas Mežs (Teutoburger Wald) un Zauerlandes kalni (Sauerland), uz dienvidaustrumiem Eifelas kalni (Eifel). Pierobežā pie Hesenes augstums palielinās līdz 800 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais kalns ir Lengenbergs, kura augstums sasniedz 843.2 metri virs jūras līmeņa, Kahler Asten kalns 840.7 metri v.j.l., un Klemensbergs 839.2 metri v.j.l.

Svarīgākās upes, kas plūst cauri Ziemeļreina - Vestfālenei ir Reina, Rūra, Lipe, Emsa un Vēzere. Reģiona svarīgākā upe ir Reina, kas ietver svarīgu vīna reģionu. Reina gandrīz pie ieiešanas Nīderlandē sadalās daudzos atzaros.

Ziemeļreina - Vestfālenes reģions ir svarīgs rūpniecības centrs Vācijā. Lai gan lielāko daļu zemes aizņem lauksaimniecība un meži, attiecīgi 52% lauksaimniecība un 25% meži.

Lielākās Ziemeļreina - Vestfālenes pilsētas ir Ķelne, Esene, Dortmunde, Diseldorfa un Dīsburga.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļreina - Vestfālene tika izveidota 1946. gada 23. augustā apvienojot no britu armijas pakļautībā esošo ziemeļu daļu bijušās Prūsijas Reinas provinces ar Vestfāleni. 1947. gadā tā tika paplašināta līdz Lipes zemei. Kristīgie demokrāti kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto partiju.

Kopš 1949. gada Ziemeļreina - Vestfālene ir Vācijas federatīvās republikas sastāvdaļa. 1950. gada 18. jūnijā tika izstrādāta Ziemeļreinas - Vestfālenes konstitūcija.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūras apgabala kalnrūpniecība pēc kara kļuva par svarīgu reģiona industrijas sastāvdaļu un izraisīja "ekonomikas brīnumu" ne tikai Ziemeļreinā - Vestfālenē, bet arī visā Vācijā un Eiropā. Ap 1960iem gadiem kalnrūpniecība parādīja savas negatīvās puses, ar vien biežāk radušās nozares krīzes veicināja kalnrūpniecības industrijas samazināšanos. Turpretī mašīnbūves, metāla un dzelzs apstrādes industrijas piedzīvoja kāpumu. Strukturālās pārmaiņas no industrijas uz zinātnes zemi katrā apgabalā izpaudās savādāk.

2007. gadā Ziemeļreina - Vestfālene bija ekonomiski spēcīgākā Vācijas federālā zeme un viena no pasaules ekonomikas centriem. Iekšzemes kopprodukts 2007. gadā bija 529, 4 miljardi eiro. 2010. gadā bezdarba līmenis sasniedza 8.1%, kurš ir otrais augstākais starp Vācijas reģioniem.

Gandrīz ceturto daļu ārzemju kompāniju ražotnes un uzņēmumi, kurus atver Vācijā, atrodas Ziemeļreinas - Vestfālenes reģionā. Reģions ietver daudzus starptautiskus uzņēmumus kā, piemēram, 3M, BP, Ericsson, Ford, LG, Sony,Renault, Toyota un Vodofone. Šie uzņēmumi nodarbina vairāk kā 582 000 cilvēku. To darbība svārstās no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem līdz vieglajai rūpniecībai.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļreina - Vestfālene iedalās 5 reģionos (Regierungsbezirk), 31 rajonā (Kreise) un 22 neatkarīgās pilsētās (kreisfreien Städte).

Ziemeļreinas - Vestfālenes rajoni

  1. Āhene (Pilsētas rajons) (AC)
  2. Borkene (BOR)
  3. Dīrene (DN)
  4. Ennepes - Rūras rajons (EN)
  5. Fīrzene (VIE)
  6. Gītersloha (GT)
  7. Heinsberga (HS)
  8. Hekstere (HX)
  9. Herforda (HF)
  10. Hohzauerlandes rajons (HSK)
  11. Klēve (KLE)
  12. Koesfelde (COE)
  13. Lipe (LIP)
  14. Merkiešu rajons (MK)
  15. Metmana (ME)
  16. Mindene - Lībeke (MI)
  17. Oberbergiešu rajons (GM)
  18. Oiskirhene (EU)
  19. Olpe (OE)
  20. Paderborna (PB)
  21. Reinas - Erftas rajons (BM)
  22. Reinas - Neisas rajons (NE)
  23. Reinas - Zīgas rajons (SU)
  24. Reiniešu - Bergiešu rajons (GL)
  25. Rēklinghauzene (RE)
  26. Štainfurte (ST)
  27. Unna (UN)
  28. Vārendorfa (WAF)
  29. Vēzele (WES)
  30. Zēste (SO)
  31. Zīgene - Vitgenštaina (SI)

Ziemeļreinas - Vestfālenes neatkarīgās pilsētas

  1. Bīlefelde (BI)
  2. Bohuma (BO)
  3. Bonna (BN)
  4. Botropa (BOT)
  5. Diseldorfa (D)
  6. Dīsburga (DU)
  7. Dortmunde (DO)
  8. Esene (E)
  9. Gelzenkirhene (GE)
  10. Hamma (HAM)
  11. Hāgene (HA)
  12. Herne (HER)
  13. Ķelne (K)
  14. Krēfelde (KR)
  15. Leverkūzene (LEV)
  16. Minhengladbaha (MG)
  17. Minstere (MS)
  18. Mīlhaima pie Rūras (MH)
  19. Oberhauzene (OB)
  20. Remšaida (RS)
  21. Vuppertāle (W)
  22. Zolingene (SG)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļreina-Vestfālene
Rūras apgabala ainava
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ziemeļreina-Vestfālene&oldid=2512139"