Ziemeļu derbijs
|
Derbija spēle 2015. gadā | |
| Pilsēta vai reģions |
|
|---|---|
| Iesaistītās komandas |
RC Lens Lille OSC |
| Pirmo reizi noticis | Lille 4–0 Lens (1945. gada 11. martā) |
| Spēļu skaits |
Oficiālās: Kopā: 121 |
| Visvairāk uzvaru |
Oficiālajās: Kopā: Lille (48) neizšķirti (36) Lens (37) |
| Labākais vārtu guvējs | Žans Barats (9) |
| Pēdējā spēle | Lille 1–0 Lens (Ligue 1; 2025. gada 30. marts) |
| Lielākā uzvara | Lille 5–0 Lens (1950, 1952) |
Ziemeļu derbijs (franču: Derby du Nord) ir futbola sacensība starp diviem Francijas ziemeļu klubiem RC Lens, kas dibināts 1906. gadā, un Lille OSC, kas dibināts 1944. gadā, apvienojoties Olympique Lillois un SC Fives. Abi klubi ir starp veiksmīgākajiem reģiona klubiem, taču tie atrodas dažādos departamentos: Lansa atrodas Padekalē, bet Lille — Noras departamentā.
20. gadsimta sākumā šis derbijs attiecās uz spēlēm starp Olympique Lillois un US Tourquennoise, kā arī spēlēm starp RC Roubaix un Excelsior AC.[1]
Pašlaik šis nosaukums var attiekties arī uz spēlēm, kurās piedalās Lille un Valenciennes FC, jo abi klubi atrodas Noras departamentā; tomēr vēsturiski šis nosaukums galvenokārt attiecas uz spēlēm, kurās piedalās Lille un Lens. Tāpēc Lilles un Valansjēnas klubu spēle dažkārt tiek dēvēta par mazo ziemeļu derbiju (Petit Derby du Nord).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abas pilsētas pirmo reizi tikās 1937. gadā, kad Lille spēlēja ar Olympique Lillois nosaukumu. Tā kā attālums starp pilsētām ir tikai 40 kilometri, un klubu atbalstītāju starpā pastāvēja socioloģiskās atšķirības, to starpā izveidojās sīva sāncensība.
Vēsturiski Derby du Nord pamatā bija sociālās un ekonomiskās atšķirības, jo Lansas pilsēta ir pazīstama kā sena, strādnieku šķiras, industriāla pilsēta, bet Lille — kā vidusšķiras, moderna un starptautiski orientēta pilsēta.[2] Pēdējā laikā šī sociālās šķiras opozīcija vairs nav tik aktuāla, jo abas fanu bāzes tagad nāk gan no zemākās, gan vidējās klases.[3]
Statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atjaunots 2025. gada 30. martā
| Sacensības | Spēles | Lille | Neizšķirts | Lens |
|---|---|---|---|---|
| Division 1/Ligue 1 | 102 | 40 | 33 | 29 |
| Division 2/Ligue 2 | 6 | 2 | 1 | 3 |
| Coupe de France | 10 | 6 | 1 | 3 |
| Coupe de la Ligue | 1 | 0 | 0 | 1 |
| Championnat de France Amateur (1935–1971) | 2 | 0 | 1 | 1 |
| Kopā | 121 | 48 | 36 | 37 |
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Sacensības | Izcīnītie tituli | |
|---|---|---|
| Lille | Lens | |
| Division 1/Ligue 1 | 4 | 1 |
| Coupe de France | 6 | 0 |
| Coupe de la Ligue | 0 | 1 |
| Trophée des Champions | 1 | 0 |
| Nacionālie tituli | 11 | 2 |
| UEFA Intertoto kauss | 1 | 1 |
| Starptautiskie tituli | 1 | 1 |
| Kopā | 12 | 3 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Lille-Lens rivaux. Mais pourquoi?». Lille OSC. Skatīts: 2025. gada 25. jūlijs.
- ↑ Florian Brassart, Nicolas Demollien. «Derby du nord. D'où vient vraiment cette rivalité historique entre Lille et Lens ?». Actu.fr (franču), 2022. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 10. oktobris.
- ↑ Williams Nuytens. La popularité du football : sociologie des supporters à Lens et à Lille [The Populairty of Football: Sociology of Lens and Lille supporters] (franču). Arras : Artois Presses Université, 2020. ISBN 978-2848324067.
- ↑ «France - Lille OSC Trophies». Soccerway. Skatīts: 2022. gada 11. oktobris.
- ↑ «France - Racing Club de Lens Trophies». Soccerway. Skatīts: 2022. gada 11. oktobris.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- William Nuytens, La popularité du football : sociologie des supporters à Lens et à Lille, Arras, Artois Presses Université, 2004, 391 p. (ISBN 2-84832-007-9) Document utilisé pour la rédaction de l’article
- Gilbert Hocq et Jacques Verhaeghe, Le football en Nord-Pas-de-Calais, 1892-2007, Alan Sutton, 2007, 316 p. (ISBN 978-2-84910-681-5 et 2-84910-681-X)
- Jean-Baptiste Allouard et Olivier Brochart, Histoire des derbys, Les Lumières de Lille, 2012, 208 p. (ISBN 978-2-919111-01-5 et 2-919111-01-9) Document utilisé pour la rédaction de l’article
- Paul Dietschy, Histoire du football, Perrin, 2010, 619 p. (ISBN 978-2-262-02710-0 et 2-262-02710-2) Document utilisé pour la rédaction de l’article