Pāriet uz saturu

Ziemeļvirdžīnijas armija

Vikipēdijas lapa
Ziemeļvirdžīnijas armija
Army of Northern Virginia
Ziemeļvirdžīnijas armija Army of Northern Virginia
Ģenerāļa Roberta Lī štāba karogs (1862-1863)[1]
Valsts Amerikas Valstu Konfederācija
Pastāvēšanas laiks 1861 – 1865
Pakļautība Amerikas Valstu Konfederācijas armija
Karaspēka veids Lauka armija
Militārās operācijas
Komandieri
Komandieri

Ziemeļvirdžīnijas armija (angļu: Army of Northern Virginia) bija Konfederācijas štatu armijas lauka armija Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī. Tā bija arī Ziemeļvirdžīnijas departamenta galvenā komandstruktūra. Visbiežāk tai nācās pretdarboties Savienības Potomakas armijai.

Nosaukums "Ziemeļvirdžīnijas armija" attiecās uz tās galveno darbības zonu, kas bija raksturīgi lielākajai daļai Konfederācijas štatu armiju nosaukumu. Armija sākotnēji bija izveidota kā Potomakas armija, kas tika organizēta 1861. gada 20. jūnijā, apvienojot visus operatīvos spēkus Ziemeļvirdžīnijā. 20. un 21. jūlijā tika pievienota Šenandoa armija un spēki no Hārpersferijas apgabala. Ziemeļrietumu armijas vienības tika apvienotas Potomakas armijā laikā no 1862. gada 14. marta līdz 17. maijam. Potomakas armija 14. martā tika pārdēvēta par Ziemeļvirdžīnijas armiju. Un vēlāk Pussalas armija tika apvienota ar to 1862. gada 12. aprīlī.

Roberta E. Lī biogrāfs Duglass S. Frīmens apgalvo, ka armija savu galīgo nosaukumu ieguva no Lī, kad viņš 1862. gada 1. jūnijā izdeva pavēli par komandēšanas pārņemšanu. Tomēr Frīmens atzīst, ka Lī pirms šī datuma sarakstījās ar savu priekšteci armijas vadībā Džozefu E. Džonstonu un Džonstona komandvadību dēvēja par Ziemeļvirdžīnijas armiju. Prezidents Džefersons Deiviss un Džonstons šo nosaukumu nepieņēma, taču ir skaidrs, ka vienību organizācija 14. martā bija tāda pati vienība, kādu ģenerālis Lī saņēma 1. jūnijā, un tāpēc mūsdienās to parasti dēvē par Ziemeļvirdžīnijas armiju, pat ja tas ir pareizi tikai atskatoties pagātnē.

Papildus virdžīniešiem tajā bija iekļauti pulki no visas Konfederācijas, daži no tālākam vietām kā Džordžija, Teksasa un Ārkanzasa. Viena no pazīstamākajām bija Teksasas brigāde, ko veidoja 1., 4. un 5. Teksasas pulki, kā arī 3. Arkanzasas pulks, kas izcēlās daudzās kaujās, piemēram, cīņā par Velna alu, kā arī Getisburgas kaujā. Lai gan Rietumvirdžīnija 1863. gadā kļuva par Savienības štatu, Virdžīnijas rietumu apgabali bija devuši armijai no 20 000 līdz 22 000 vīru. Getisburgas kaujā viņi skaitliski ievērojami pārspēja savus Savienības līdziniekus, lai gan pēdējie saņēma četrus pieminekļus no Rietumvirdžīnijas. Misūri štatu pārstāvēja arī kavalērijas rota, kas pazīstama kā 1. Misūri kavalērijas, A. rota. Viņi cieta smagus zaudējumus Ņūmārketas kaujā 1864. gadā.[2]

Kampaņas un kaujas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armija piedalījās vairākās kampaņās un kaujās, tostarp:

Kampaņa Gads Armijas lielums kampaņas sākumā Galvenās kaujas
Pussalas kampaņa 1862 55 633 Seven Peina (Fair Oaks)
Septiņu dienu kauja 1862 apmēram. 92 000 Geins-Milla, Malvern-Hila
Ziemeļvirdžīnijas kampaņa 1862 apmēram. 54 000 Otrā Bul Ranas (Otrā Manasasas)
Mērilendas kampaņa 1862 apmēram. 60 000 Entitema (Šarpsburga)
Frederiksburgas kampaņa 1862 apmēram. 75 000 Frederiksburga
Čanselorvilas kampaņa 1863 apmēram. 75 000 Čanselorvila
Getisburgas kampaņa 1863 75 054 Getisburga
Bristo kampaņa 1863 55 221  
Mainrunas kampaņa 1863 apmēram. 50 000  
Overlendas kampaņa 1864 62 230 Vaildernesa, Spotsilvānija, Koldhārbora
Ričmondas–Pītersburgas kampaņa 1864—1865 82 633 Pītersburgas aplenkums, ieskaitot arī Krātera kauja
Apotomaksas kampaņa 1865 apmēram 50 000 Faivforksa, Apotomaksas kauja

1865. gada 9. aprīlī Ziemeļvirdžīnijas armija padevās Potomakas armijai pie Apomatoksas tiesas nama, faktiski izbeidzot Pilsoņu karu, ģenerālim Lī parakstot kapitulācijas dokumentus Savienības ģenerālim Ulisam S. Grāntam. Dienu pēc kapitulācijas Lī Ziemeļvirdžīnijas armijai adresēja savu Atvadu uzrunu.

Armijas komandieri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «General Robert E. Lee's Headquarters Flag». Encyclopedia Virginia (angļu). Virginia Humanities. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-07. Skatīts: 2023-06-22.
  2. Knight, Charles R., Valley Thunder, The Battle of New Market and the Opening of the Shenandoah Valley Campaign, May 1864, Savas Beatie, 2010, pgs. 291-295
  • Eicher, John H., and Eicher, David J., Civil War High Commands, Stanford University Press, 2001, ISBN 0-8047-3641-3.
  • Douglas S. Freeman|Freeman, Douglas S., R. E. Lee, A Biography (4 volumes), Scribners, 1934.
  • Freeman, Douglas S. R. E. Lee. A Biography. 4. Bde., Charles Scribner's Sons, New York und London 1934f. online here
  • Freeman, Douglas S. Lee's Lieutenants. A Study in Command. 3 Bde., Scribners, New York 1942—1944.
  • Katcher, Philip R. N. & Youens, Michael: The Army of Northern Virginia — Osprey Verlag 1975 Men at Arms Series Book Nr. 37 — ISBN 0-85045-210-4
  • Katcher, Philip R. N. & Volstad Ron: American Civil War Armies 1 — Confederate Troops — Osprey Verlag 1986 Men at Arms Series Book Nr. 170 — ISBN 0-85045-679-7
  • Katcher, Philip R. N. & Volstad Ron: American Civil War Armies 3 — Specialist Troops — Osprey Verlag 1987 Men at Arms Series Book Nr. 179 — ISBN 0-85045-722-X

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]