Ziemeļvirdžīnijas armija

Ziemeļvirdžīnijas armija
Army of Northern Virginia

Ģenerāļa Roberta Lī štāba karogs (1862-1863)
Valsts	Amerikas Valstu Konfederācija
Pastāvēšanas laiks	1861 – 1865
Pakļautība	Amerikas Valstu Konfederācijas armija
Karaspēka veids	Lauka armija
Militārās operācijas	Amerikas pilsoņu karš Austrumu teātris
Komandieri
Komandieri	P. G. T. Boregārds Džozefs Džonstons Gustavus Smits Roberts Lī

Ziemeļvirdžīnijas armija (angļu: Army of Northern Virginia) bija Konfederācijas štatu armijas lauka armija Amerikas pilsoņu kara austrumu teātrī. Tā bija arī Ziemeļvirdžīnijas departamenta galvenā komandstruktūra. Visbiežāk tai nācās pretdarboties Savienības Potomakas armijai.

Vēsture

Izveidošana

Nosaukums "Ziemeļvirdžīnijas armija" attiecās uz tās galveno darbības zonu, kas bija raksturīgi lielākajai daļai Konfederācijas štatu armiju nosaukumu. Armija sākotnēji bija izveidota kā Potomakas armija, kas tika organizēta 1861. gada 20. jūnijā, apvienojot visus operatīvos spēkus Ziemeļvirdžīnijā. 20. un 21. jūlijā tika pievienota Šenandoa armija un spēki no Hārpersferijas apgabala. Ziemeļrietumu armijas vienības tika apvienotas Potomakas armijā laikā no 1862. gada 14. marta līdz 17. maijam. Potomakas armija 14. martā tika pārdēvēta par Ziemeļvirdžīnijas armiju. Un vēlāk Pussalas armija tika apvienota ar to 1862. gada 12. aprīlī.

Roberta E. Lī biogrāfs Duglass S. Frīmens apgalvo, ka armija savu galīgo nosaukumu ieguva no Lī, kad viņš 1862. gada 1. jūnijā izdeva pavēli par komandēšanas pārņemšanu. Tomēr Frīmens atzīst, ka Lī pirms šī datuma sarakstījās ar savu priekšteci armijas vadībā Džozefu E. Džonstonu un Džonstona komandvadību dēvēja par Ziemeļvirdžīnijas armiju. Prezidents Džefersons Deiviss un Džonstons šo nosaukumu nepieņēma, taču ir skaidrs, ka vienību organizācija 14. martā bija tāda pati vienība, kādu ģenerālis Lī saņēma 1. jūnijā, un tāpēc mūsdienās to parasti dēvē par Ziemeļvirdžīnijas armiju, pat ja tas ir pareizi tikai atskatoties pagātnē.

Papildus virdžīniešiem tajā bija iekļauti pulki no visas Konfederācijas, daži no tālākam vietām kā Džordžija, Teksasa un Ārkanzasa. Viena no pazīstamākajām bija Teksasas brigāde, ko veidoja 1., 4. un 5. Teksasas pulki, kā arī 3. Arkanzasas pulks, kas izcēlās daudzās kaujās, piemēram, cīņā par Velna alu, kā arī Getisburgas kaujā. Lai gan Rietumvirdžīnija 1863. gadā kļuva par Savienības štatu, Virdžīnijas rietumu apgabali bija devuši armijai no 20 000 līdz 22 000 vīru. Getisburgas kaujā viņi skaitliski ievērojami pārspēja savus Savienības līdziniekus, lai gan pēdējie saņēma četrus pieminekļus no Rietumvirdžīnijas. Misūri štatu pārstāvēja arī kavalērijas rota, kas pazīstama kā 1. Misūri kavalērijas, A. rota. Viņi cieta smagus zaudējumus Ņūmārketas kaujā 1864. gadā.

Kampaņas un kaujas

Armija piedalījās vairākās kampaņās un kaujās, tostarp:

Kampaņa	Gads	Armijas lielums kampaņas sākumā	Galvenās kaujas
Pussalas kampaņa	1862	55 633	Seven Peina (Fair Oaks)
Septiņu dienu kauja	1862	apmēram. 92 000	Geins-Milla, Malvern-Hila
Ziemeļvirdžīnijas kampaņa	1862	apmēram. 54 000	Otrā Bul Ranas (Otrā Manasasas)
Mērilendas kampaņa	1862	apmēram. 60 000	Entitema (Šarpsburga)
Frederiksburgas kampaņa	1862	apmēram. 75 000	Frederiksburga
Čanselorvilas kampaņa	1863	apmēram. 75 000	Čanselorvila
Getisburgas kampaņa	1863	75 054	Getisburga
Bristo kampaņa	1863	55 221
Mainrunas kampaņa	1863	apmēram. 50 000
Overlendas kampaņa	1864	62 230	Vaildernesa, Spotsilvānija, Koldhārbora
Ričmondas–Pītersburgas kampaņa	1864—1865	82 633	Pītersburgas aplenkums, ieskaitot arī Krātera kauja
Apotomaksas kampaņa	1865	apmēram 50 000	Faivforksa, Apotomaksas kauja

1865. gada 9. aprīlī Ziemeļvirdžīnijas armija padevās Potomakas armijai pie Apomatoksas tiesas nama, faktiski izbeidzot Pilsoņu karu, ģenerālim Lī parakstot kapitulācijas dokumentus Savienības ģenerālim Ulisam S. Grāntam. Dienu pēc kapitulācijas Lī Ziemeļvirdžīnijas armijai adresēja savu Atvadu uzrunu.

Armijas komandieri

• 
  Ģenerālis
  P. G. T. Boregārds
  (1861. gada 20. jūnijs - 1861. gada 20. jūlijs)
• 
  Ģenerālis
  Džozefs Džonstons
  (1861. gada 22. oktobris - 1862. gada 31. maijs)
• 
  Ģenerālmajors
  Gustavus Smits
  (1862. gada 31. maijs - 1862. gada 1. jūnijs)
• 
  Ģenerālis
  Roberts Lī
  (1862. gada 1. jūnijs - 1865. gada 9. aprīlis)

Literatūra

• Eicher, John H., and Eicher, David J., Civil War High Commands, Stanford University Press, 2001, ISBN 0-8047-3641-3.
• Douglas S. Freeman|Freeman, Douglas S., R. E. Lee, A Biography (4 volumes), Scribners, 1934.
• Freeman, Douglas S. R. E. Lee. A Biography. 4. Bde., Charles Scribner's Sons, New York und London 1934f. online here
• Freeman, Douglas S. Lee's Lieutenants. A Study in Command. 3 Bde., Scribners, New York 1942—1944.
• Katcher, Philip R. N. & Youens, Michael: The Army of Northern Virginia — Osprey Verlag 1975 Men at Arms Series Book Nr. 37 — ISBN 0-85045-210-4
• Katcher, Philip R. N. & Volstad Ron: American Civil War Armies 1 — Confederate Troops — Osprey Verlag 1986 Men at Arms Series Book Nr. 170 — ISBN 0-85045-679-7
• Katcher, Philip R. N. & Volstad Ron: American Civil War Armies 3 — Specialist Troops — Osprey Verlag 1987 Men at Arms Series Book Nr. 179 — ISBN 0-85045-722-X

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļvirdžīnijas armija.
• Army of Northern Virginia (angliski)
• The Reorganization That Explains Gettysburg (angliski)