Zigmunds Skujiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zigmunds Skujiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1926. gada 25. decembrī (91 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Valda Skujiņa (dz. Drīzule) (1929–2001)
Bērni Inga Skujiņa
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstnieks
Valoda latviešu valoda

Zigmunds Skujiņš (dzimis 1926. gada 25. decembrī Rīgā) ir latviešu rakstnieks. Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1985). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1999). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2008).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā strādnieku Jāņa un Karlīnas Skujiņu ģimenē. Mācījās 7. Rīgas pilsētas pamatskolā, ko 1937. gadā pārdēvēja par Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu (1933-1940). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš kā pionieris Latvijas jaunatnes grupas sastāvā piedalījās Starptautiskajās jaunatnes dienas svinībās Maskavā. No 1941. gadā mācījās Rīgas Valsts tehnikuma Ēku celtniecības nodaļā. 1944. gada augustā Skujiņu mobilizēja vācu armijā, 1945. gada janvārī viņš nonāca slimnīcā Lejassaksijā, pēc tam internēto latviešu leģionāru nometnē. Izbēdzis no nometnes un atgriezies Rīgā, kur mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā (1945-1946).

Strādāja laikraksta "Padomju Jaunatne" redakcijā (1946-1957), iestājās komjaunatnē, strādāja žurnāla "Dadzis" redakcijā (1957 — 1960). 1954. gadā iznāca viņa pirmā grāmata "Ceļi un krustceļi". Bija prozas konsultants Rakstnieku savienībā (1960-1962, 1968-1973). 1975. gadā kopā ar tēlnieku Andreju Jansonu Umurgas kapos bez atļaujas uzstādīja piemiņas akmeni Dziesmu svētku tradīcijas iedibinātājam mācītājam Jurim Neikenam.

1980. gados Skujiņš bija viens no Latvijas Kultūras fonda dibinātājiem, oponēja nodomiem apvienot latviešu un krievu skolas. 1989. gadā iestājās Tautas frontē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija pirmais Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs (1992-1995).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Literatūras gada balva par stāstu krājumu "Buršana un tinte" (2003),
  • Ministru Kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2007),
  • Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2007).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem (darbi izdoti angļu, vācu, franču, krievu, lietuviešu, igauņu, čehu, slovāku, poļu, gruzīnu, bulgāru u. c. valodās).

Stāsti un noveles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ceļi un krustceļi [garstāsts] Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1954.
  • Varavīksne. [bērniem]. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955.
  • Esmu dzimis bagāts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956.
  • Ciemiņš no viņpasaules. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1963.
  • Spēka zars: mazā sarkandaugavieša Uģa Krūmiņa piedzīvojumi. [stāsts bērniem]. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.
  • Zebras āda. Rīga: Liesma, 1968.
  • Balzāms. Rīga: Liesma, 1972.
  • Uzbrukums vējdzirnavām [izlase]. Rīga: Liesma, 1976.
  • Sermuliņš uz asfalta un citi stāsti. Rīga: Liesma, 1980.
  • Lielā zivs. Rīga: Liesma, 1985.
  • Izlase: divos sējumos: stāsti, noveles, romāni [izlase]. Rīga: Liesma, 1986.
  • Abpus durvīm. Rīga: Liesma, 1988.
  • Stāstītāja svētdiena [izlase] Rīga: Daugava, 1994.
  • Buršana un tinte. Rīga: Atēna, 2003.
  • Dziļurbums laikā. [izlase] Rīga: Mansards, 2016.

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kolumba mazdēli. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961..
  • Fornarina. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.
  • Sudrabotie mākoņi. Rīga: Liesma, 1967.
  • Kailums. Rīga: Liesma, 1970.
  • Vīrietis labākajos gados. Rīga: Liesma, 1974.
  • Jauna cilvēka memuāri. Rīga: Liesma, 1981.
  • Gulta ar zelta kāju. Rīga: Liesma, 1984.
  • Miesas krāsas domino. Rīga: Preses nams, 1999.
  • Siržu zagļa uznāciens. Rīga: Daugava, 2001.
  • Ēnu aleja. Rīga: Neputns, 2016.

Esejas, memuāristika un citi darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brunču medības: komēdija trīs cēlienos no senās Rīgas dzīves [luga]. Rīga: Liesma, 1974.
  • Zibens locīšana. Rīga: Liesma, 1978.
  • Sarunas ar jāņtārpiņiem. Rīga: Preses nams, 1992.
  • Jātnieks uz lodes. Rīga: Preses nams, 1996.
  • Secinājumi par piedzīvoto un 33 Aspazijas dēkas stāstā "Sātana eņģelis". Rīga: Likteņstāsti, 1997.

Kinoscenāriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopotie raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. sējums: Paralēlās biogrāfijas. Par rakstniekiem. Rīga: Mansards, 2005.
  • 2. sējums: Trīs naktis un piecas dienas. Izšķirošie mirkļi. Rīga: Mansards, 2005.
  • 3. sējums: Jūtu ceļojumi. Dažādu dimensiju apsēstības. Rīga: Mansards, 2005.
  • 4. sējums: Vērsis teātrī. Par skatuvi, lugām un aktieriem. Rīga: Mansards, 2006.
  • 5. sējums: Laika upei pāri. Mana romantiskā un proziskā Rīga. Rīga: Mansards, 2007.
  • 6. sējums: Spēcīgie un grēcīgie. Pagātne ar rītdienas seju. Rīga: Mansards, 2008.
  • 7. sējums: Rotaļas tumsā. Desmit variācijas par vienu tēmu. Rīga: Mansards, 2008.
  • 8. sējums: Garu izsaukšana. Miesas krāsas domino. Rīga: Mansards, 2009.
  • 9. sējums: Patiesību karnevāls. Siržu zagļa uznāciens. Rīga: Mansards, 2010.
  • 10. sējums: Pasaule ar kājām gaisā. Pa ceļam uz okeānu. Rīga: Mansards, 2011.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]