Zilā Nīla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zilā Nīla
Tisisata ūdenskritums Zilās Nīlas augštecē
Tisisata ūdenskritums Zilās Nīlas augštecē
White and Blue Nile-en.svg
Izteka Čokes kalni
11°37′14″N 37°24′30″E / 11.62056°N 37.40833°E / 11.62056; 37.40833
Nosaukums augštecē Abaja
Ieteka Nīla
15°37′25″N 32°30′7″E / 15.62361°N 32.50194°E / 15.62361; 32.50194Koordinātas: 15°37′25″N 32°30′7″E / 15.62361°N 32.50194°E / 15.62361; 32.50194
Baseina valstis Etiopija, Sudāna
Caurteces valstis Etiopija, Sudāna
Garums 1783 km
Iztekas augstums 2730 m
Ietekas augstums 380 m
Kritums 2350 m  
Vidējā caurtece 2349 m³/s 
Baseina platība 325 000 km² 
Galvenās pietekas Didesa, Dindera, Rahada
Zilā Nīla Vikikrātuvē

Zilā Nīla (angļu: Blue Nile, arābu: النيل الأزرق‎An Nīl al Azraq), augštecē — Abaja (amharu: ዓባይ), ir Nīlas lielākā pieteka Etiopijā un Sudānā. Dažkārt tiek uzskatīta par vienu no Nīlas satekupēm, kas to veido saplūstot ar Balto Nīlu.[1] Tās garums pēc dažādiem avotiem ir 1450—1783 km, no kuriem 800 km ir Etiopijas teritorijā.[2][3] Kristīgie etiopieši Abaju uzskata par vienu no četrām svētajām upēm, kas iztek no Ēdenes dārza.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākas Etiopijas kalnienē kā Mazā Abaja, tek cauri Tanas ezeram. 30 km lejpus Tanas ezera upe pārvar 45 m augsto Tisisata ūdenskritumu un tālāk ap 400 km tek dienvidu virzienā pa šauru un 900—1200 m dziļu kanjonu. Pie Dedženas upe pagriežas uz rietumiem un vēl pēc dažiem simtiem kilometru — uz ziemeļrietumiem un ietek Sudānas teritorijā, kur to sauc par Bahrelazraku — ‘Zilo upi’. Sudānas teritorijā Zilā Nīla uzņem savas lielākās pietekas Dunderu un Rahadu. Sudānas galvaspilsētā Hartūmā saplūst ar Balto Nīlu. Kuģojama 580 km garumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 788. lpp.
  2. "Climate, 2008 National Statistics (Abstract)", Table A.1. Central Statistical Agency website (accessed 26 December 2009)
  3. Brücken über den Nil in Khartoum/SudanDipl.-Ing. Gregor Gebert und Dr.-Ing. Andreas Reichelt, 2010, Seite 6, Auf: vsvi-mv.de (pdf; 14,2 MB)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]