Zilacu melnais lemurs
| Zilacu melnais lemurs Eulemur flavifrons (Gray, 1867) | |
|---|---|
 Zilacu melno lemuru pāris | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) |
| Infrakārta | Lemurveidīgie (Lemuriformes) |
| Virsdzimta | Lemuri (Lemuroidea) |
| Dzimta | Lemuru dzimta (Lemuridae) |
| Ģints | Īstie Lemuri (Eulemur) |
| Suga | Zilacu melnais lemurs (Eulemur flavifrons) |
| Izplatība | |
 | |
 Zilacu melnais lemurs Vikikrātuvē | |
Zilacu melnais lemurs (Eulemur flavifrons), ir viena no īsto lemuru (Eulemur) ģints sugām. Būdamam primātam, tam ir spēcīgas rokas ar plaukstām kā cilvēkam, kurām ir ādas tekstūra, kas nodrošina stingru saķeri ar koku zariem, pa kuriem dzīvnieks pārvietojas. Tam ir aste, kas garāka par paša dzīvnieka ķermeni.
Zilacu melnais lemurs apdzīvo primāros un sekundāros subtropu mitros un sausos mežus Madagaskaras ziemeļrietumu daļā. Dzīvnieks atrodas arī dažādu pasaules zoodārzu kolekcijās.[1]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zilacu melnais lemurs ir viena no vismazāk pētītajām lemuru sugām.[2] Dzīvnieka atšķirīgā iezīme ir izteikti zilā acu krāsa. Līdz 2008. gadam tā tika uzskatīta par melnā lemura (Eulemur makako) pasugu, pēc tam tika izdalīta kā atsevišķa suga.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lemura ķermenis ir 39 līdz 45 cm garš, astes garums ir 51 līdz 65 cm, svars ir 1,8 līdz 2 kg.[3] Dzīvniekiem raksturīgs dzimumdomorfisms, un tēviņi un mātītes ir atšķirīgi krāsoti. Tēviņu apmatojums ir pilnīgi melns, savukārt mātīšu apmatojums var būt no sarkanbrūna līdz pelēkam. Tas atšķiras no melnā lemura sugas ar zilu acu krāsu, kas var variēt no pelēkzilas līdz koši zilai.
Barošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zilacu melnais lemurs barojas galvenokārt ar augļiem, bet tas pārtiek arī no ziediem, lapām, sēnēm un kukaiņiem.[4] Ēdienkarte atšķiras atkarībā no sezonas.
Zilacu melnais lemurs palīdz arī pavairot daudzus lietus meža augus un kokus. Tā kā tas sagremo apēsto augļu mīkstumu, bet ne sēklas, tas izplata vairāk nekā 50 dažādu augu sugu sēklas (nogulsnētas svaigā mēslojuma kaudzē), un daži augi, iespējams, ir īpaši attīstījušies, lai tos izkliedētu tieši šis lemurs. Zilacu melnais lemūrs palīdz arī apputeksnēt daudzus augus, kamēr tas ēd nektāru un ziedputekšņus no augu ziediem.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lemuri dzīvo grupās pa 6 līdz 10 indivīdiem, un lielāko daļu grupas veido pieaugušie dzīvnieki. Grupu vada dominējoša lemuru mātīte. Grupas komunikācijā liela nozīme ir smaržām. Primāti iezīmē koku zarus un priekšmetus, berzējot pret tiem savus anoģenitālos dziedzerus un no tiem izdalot smaržīgos izdalījumus. Tēviņi izmanto arī dziedzerus, kas atrodas uz ķepām un plaukstas locītavām, un viņi var arī berzēt galvu pret priekšmetiem, kas viņus ieinteresējuši.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairošanās sezonas laikā primāti piedzīvo fizioloģiskas izmaiņas. Mātītēm sākas estrālais cikls, un tēviņiem veidojas palielināti sēklinieki, ko pavada agresīva uzvedība pret citiem tēviņiem. Pārošanās notiek parasti aprīlī vai maijā. Grūsnība ilgst apmēram 4 mēnešus, pēc tam sausās sezonas beigās, aptuveni no augusta līdz oktobrim mātīte dzemdē mazuļus. Neatkarīgi no dzimuma mazulis piedzimst ar brūnu kažokādu, un tikai pēc viena vai diviem mēnešiem jauno tēviņu kažoks sāk kļūt tumšāks, līdz kļūst pilnīgi melns. Mazuļi barojas ar mātes pienu līdz 5-6 mēnešiem un kļūst patstāvīgi tikai 11 mēnešu vecumā.
Sugas saglabāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu lemuru dzīves telpu, izcērtot mežus, lai attīrītu lauksaimniecības zemi. Rezultātā zilacu melnais lemurs savvaļā ir gandrīz izmiris. Tā rezultātā zilacu melnais lemurs ir iekļauts CITES konvencijas I pielikumā un skaitās kritiski apdraudēta suga. Tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 īpatņu pašlaik dzīvo savvaļā, galvenokārt, samazinoties tā biotopam.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Zoodārzā Francijā piedzimis ļoti retas sugas lemurs». apollo.lv. 2025-02-03. Skatīts: 2017-07-10.
- ↑ https://web.archive.org/web/20110723172932/http://www.primate-sg.org/PDF/Primates.in.Peril.2008-2010.pdf
- ↑ Mittermeier, RA. Lemurs of Madagascar. Conservation International, 2006. 291. lpp. ISBN 1-881173-88-7.
- ↑ «Blue-Eyed Black Lemur - Duke Lemur Center». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-08. Skatīts: 2017-08-08.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |