Zināšanu ekonomika
Zināšanu ekonomika ir ekonomikas attīstības modelis, kurā galvenais ražošanas faktors un vērtības radīšanas avots ir zināšanas, informācija, jauninājumi un cilvēkkapitāls, nevis tradicionālie resursi, piemēram, zeme, darbs vai fiziskais kapitāls. Šādā ekonomikā izaugsme balstās uz pētniecību, izglītību, tehnoloģiju attīstību un spēju radīt un izmantot jaunas idejas.
Zināšanu ekonomikā būtiska nozīme ir cilvēkkapitālam, augstas pievienotās vērtības nozarēm un efektīvai zināšanu pārnesei starp akadēmisko vidi, uzņēmējdarbību un valsts sektoru. Informācijas un sakaru tehnoloģijas veicina zināšanu uzkrāšanu, izplatīšanu un praktisku lietojumu, samazinot transakciju izmaksas un paātrinot jauninājumu ciklus.
No institucionālā skatupunkta zināšanu ekonomika prasa attīstītu izglītības sistēmu, spēcīgu intelektuālā īpašuma aizsardzību, atbalstu pētniecībai un attīstībai, kā arī elastīgu darba tirgu. Valsts politika šajā kontekstā bieži koncentrējas uz jauninājumu ekosistēmu veidošanu, jaunuzņēmumu atbalstu un sadarbību starp zinātniskajām iestādēm un privāto sektoru.
Sociāli ekonomiskā dimensijā zināšanu ekonomika var veicināt ražīguma pieaugumu un ilgtspējīgu attīstību, taču vienlaikus rada arī jaunas nevienlīdzības formas, kas saistītas ar piekļuvi izglītībai, digitālajām prasmēm un tehnoloģijām. Tādējādi zināšanu ekonomika tiek aplūkota ne tikai kā ekonomiska, bet arī kā politiska un sabiedriska parādība.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zināšanu ekonomika.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
|