Zinātņu akadēmijas augstceltne

Zinātņu akadēmijas augstceltne; Kolhoznieku nams
	Zinātņu akadēmijas augstceltne
Koordinātas: 56°56′35″N 24°07′19″E / 56.94306°N 24.12194°EKoordinātas: 56°56′35″N 24°07′19″E / 56.94306°N 24.12194°E
Pamatinformācija
Valsts	Latvija, Rīga
Adrese	Akadēmijas laukums 1, LV-1050
Apkaime	Latgales apkaime
Statuss	Pabeigta
Celtniecība	1951—1961
Pamatakmens	1951. gadā
Pabeigts	1958. gadā
Atvērts	1959. gada 31. decembrī
Ekspluatācijā no:	1960. gada
Pielietojums	Latvijas Zinātņu akadēmija
Tehniskais raksturojums
Antena, smaile	107,60 m
Stāvu skaits	21
Celtniecība
Arhitekts (i)	Osvalds Tīlmanis; Vaidelotis Apsītis; Kārlis Plūksne
Ārējā saite	lza.lv

Zinātņu akadēmijas augstceltne ir 21 stāvu augsta biroju ēka Rīgā, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Augstceltnes projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā, tomēr pilnībā ēku par pabeigtu uzskatīja tikai 1961. gadā. Tās arhitekti ir Osvalds Tīlmanis, Vaidelotis Apsītis un Kārlis Plūksne.

Sākotnēji ēku projektēja kā Kolhoznieku namu, bet pēc celtniecības pabeigšanas to nodeva LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Augstceltņu būvniecības praksē Zinātņu akadēmijas ēkā pirmo reizi PSRS izmantoja saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Kompozicionālā uzbūve ar kāpņveida formu salikumu bija tuva daudzajām tālaika augstceltnēm, tomēr arhitekti mēģināja pielāgot ēku Vecrīgas torņu smailēm. Ēkā bez daudzajām darba telpām ir konferenču zāle ar 1 000 vietām. Ārējā apdarē izmantotas dabiskā un mākslīgā akmens plātnes, kas sūtītas no Krievijas — katra atsevišķi iepakota polietilēna plēvē.

Ēkai tika piedēvēti dažādi nosaukumi: "padomju zvaigznes virs Baltijas" - tā to savā laikā nodēvēja Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Jānis Kalnbērziņš. Latvijas sabiedrībā apzīmējumi gan bija nievājošāki: "Staļina dzimšanas dienas torte", "Staļina baroks", "Staļina zobs", "Kremlis" un līdzīgi.^[1]

Vēsture

Zinātņu akadēmijas augstceltne ir celta vietā, kur līdz 1812. gadam bija maza luterāņu kapsētiņa (Jēzus baznīcas kapsēta) un baznīca. Lai uzbūvētu Kolhoznieku namu, nojaukts arī izcils krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis — tirgotavu rindas. Lai arī tobrīd koka ansamblim bija arhitektūras pieminekļa statuss, nekādi iebildumi pret tā nojaukšanu neradās.

Sākotnējā iecere bija būvēt Kolhoznieku namu. Tajā būtu lauksaimniecības izglītības centrs, divas konferenču zāles un mācību laboratorijas. Bija iecerēta arī izstāžu zāle, bibliotēka un viesnīca ar 320 vietām augstajā torņa galā. Lielāko konferenču zāli rotātu krievu un padomju zinātnes korifeju portreti un grandiozs griestu gleznojums par laimīgo padomju dzīvi.

Realitātē tā arī neviena diena netika izmantota šai idejai. Kad celtniecība tuvojās beigām, jau pēc Staļina nāves, kļuva skaidrs, ka kolhoznieki nevar atļauties apsaimniekot namu. Turklāt ap šo laiku jaunais padomju valsts līderis Ņikita Hruščovs bija izlēmis, ka lauksaimniecības zinātnei jāattīstās laukos, nevis galvaspilsētā.

Īsti precīzi ēkas pabeigšanas laiku nav iespējams pateikt, gan tāpēc, ka to nodeva pakāpeniski pa stāviem, gan arī tāpēc, ka padomju dokumentiem nevar pārāk uzticēties, jo nodošanas termiņu bieži kavēja. Lēmumu par projekta sākšanu pieņēma 1951. gada 17. februārī. Augstceltnes būvniecību uzsāka 1951. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes pieņemšanas un nodošanas oficiālais akts parakstīts 1959. gada 31. decembrī, lai gan daļu ēkas sāka apdzīvot jau divus gadus agrāk. Galīgais punkts būvniecībai pielikts tikai 1961. gadā. Ēku atklāja Vilis Lācis vienlaikus ar PSRS šaha čempionātu.