Zinātniskais izdevums

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zinātniskie izdevumi)
Jump to navigation Jump to search

Zinātniskais izdevums ir izdevums, kas satur teorētiskus vai eksperimentālu pētījuma rezultātus, kas var tik publicēti vai arī pieejami šauram zinātnieku lokam. Zinātniskie pētījumi, ir viens liels radošais darbs, kas tiek veikti balstoties uz zinātnieku grupu vai viena zinātnieka darbu, kas pamatā balstās uz agrāk apkopotās informācijas. Kā arī paši rada no jauna kaut ko, ko savukārt plaši apraksta savos pierakstos un pēc tam apkopo vienā zinātniskā literatūrā (zinātniskā žurnālā) ko publicē. Vai arī tiek sniegta plašākai sabiedrības daļai vai arī tiek atreferēts kādā kongresā nelielam zinātnieku lokam un tālāk netiek publicēts. Kas, tālāk savukārt palīdz attīstīt jauno paaudzi, kā arī palīdz veikt sīkākus izpētes darbus, balstoties uz jau atklātās un izpētītās informācijas.

Pie zinātniskiem rezultātiem pieder apkopotais zinātniskais izdevums, kas ietver faktus, kas ir panākti ar teorijas palīdzību vai eksperimentālajiem mēģinājumiem un to pierādījumiem. Zinātniskais izdevums satur katrai zinātnei sev raksturīgās iezīmes uz ko balstoties tiek izvirzītas hipotēzes[1] un idejas, izvēlētā pieeja un metodika, raksturīgie un precīzākie izejas dati (arhīvu materiāli, eksperimentu rezultāti), uz ko balstoties arī rodas patiesa informācija par atklājumiem.

Zinātniskā izdevumā specifiskā terminoloģija, kas tiek pielietota zinātniskā darba apraksta tapšanā, tiek izskaidrots aprakstā vai arī tiek izdoti atsevišķi sējumi, kas vairāk ir pazīstami kā svešvārdu vārdnīcas, skaidrojošās vārdnīcas, priekš katras specialitātes.

Zinātniskie izdevumi pēc informācijas rakstura[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā zināms zinātniskie izdevumi ir paredzēti uz nelielu speciālistu loku, un to izdevumi ir nelielos apjomos. Zinātniskie izdevumi no citiem izdevuma veidiem atšķiras materiāla stilistisko sarežģītību, un plašu zinātnisko – specifisko terminoloģijas pielietojumiem. Zinātniskiem izdevumiem, kā liels pluss ir tas, ka tiek dots zinātnisko terminu skaidrojumi, kas var būt iekļauti izdevumā vai arī, kā atsevišķs izdevums – skaidrojošās, terminu vārdnīcas, kas ir paredzēts savai specialitātei.

Zinātnisko izdevumu sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Monogrāfijas — Izcelsme — skatīt mono + sengrieķu graphein "rakstīt". Zinātnisks vai populārzinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkota kāda atsevišķa problēma vai temats, kas ir viena vai vairāku autoru darbs.
  • Disertācijas autoreferāts [2] — zinātnisks izdevums brošūras veidā. Īss zinātniskā darba, par kādu pētījumu (parasti disertācijas) satura izklāsts, ko sarakstījis darba autors.
  • Preprints — Zinātniskā darba materiāla daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas.
  • Zinātniskās konferences referātu tēzes (kongresa, simpozija) — zinātnisks neperiodisks krājums, kā informatīvā materiāla izklāstu parasti publicē tikai pirms konferenču sākuma ( anotācijas[3], referāta, ziņojuma) veidā.
  • Konferences materiāli (kongresa, simpozija, akadēmiskā konference) — neperiodisks krājums, kas satur konferences kopsavilkumu (ziņojumus, rekomendācijas, risinājumus). Atkarībā no konferences rakstura izšķir zinātniskās konferences materiāls, zinātniski – praktiskās konferences materiāli, zinātniski – pētnieciskās konferences materiāli, u.t.t.
  • Zinātnisko darbu krājums — krājums, kās satur zinātnisko organizāciju, skolu vai sabiedrības pētījuma materiālus.Darbu žanri var būt atšķirīgi. Tie var būt raksti, ziņojumi, esejas.Galvenais, kas vieno viņus - zinātnisko raksturu saturs.

Zinātniskā raksta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskajam rakstam jābūt rakstītam zinātniskajā valodas stilā, tas ir noformēts atbilstoši prasībām (atsauces, literatūras saraksts, u.t.t.), kā arī tas tiek publicēts zinātniskā izdevumā. Zinātnisko rakstu veidi:

  • Oriģinālraksts (autora pētījumi)
  • Īsraksts (kāds viens būtisks fakts, nevis vispārīgi)
  • Gadījuma apraksts (piemēram, medicīnā)
  • Zinātnisks pārskats par konferenci vai kongresu
  • Analītiska recenzija par grāmatu vai rakstu krājumu
  • Ievadraksts

Rakstot rakstu, īpaša nozīme jāpiešķir pētījuma izvirzītajiem noteikumiem, it īpaši formas ziņā. No tā ir atkarīga turpmāko pētījuma rezultāti.

Raksturīgākās zinātnēs oriģinālpētījuma struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievads (pamato aktualitāti, tas ieinteresē auditoriju (lasītāju)) materiāli un metodes (sīki aprakstīta pētījuma norise, šai daļai jābūt ļoti precīzai), rezultāti (rezultātiem jāatbilst darba mērķim, dominē fakti), diskusija (vispārina rezultātus un salīdzina ar citu autoru darbiem, izvērtē dažādu apstākļu ietekmi uz rezultātiem, visam jābūt faktu līmenī). Ja norāžu sarakstu veido pēc kāda noteikta izdevuma principiem, tad tas nevar būt vispārīgi identificējams. Ja, to veido pēc starptautiskiem standartiem, tad tas pēc tam ir izmantojams tālākos pētījumos. Bibliogrāfiskā norāde norāda uz izmantoto informācijas avotu, sniedz pamatatziņas par to, konkretizē izmantotās informācijas precīzu atrašanās vietu avotā. Bibliogrāfiskajās norādēs ietilpst: galvenais elements, norādes elementi (obligātie un fakultatīvie elementi), bibliogrāfiskās dalītājzīmes, saīsinājumi, kārtojums, numerācija Bibliogrāfiskā atsauce ir īsa, kvadrātiekavās iekļauta norāde, kas dota tekstā, lapas lejasdaļā, nodaļas vai teksta beigās, lai noteiktu informācijas avotu un konkretizētu tā atrašanās vietu Bibliogrāfiskais apraksts ir iespējami pilnīgs ziņu kopums aprakstvienības raksturošanai un nepārprotamai tā identificēšanai.

Zinātniskā izdevuma stili[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirības starp zinātniskajiem stiliem nosaka: valoda, tās struktūra un iespējas, tautas mentalitāte, konvencijas, tradīcijas. Zinātniskais stils aizsācies renesansē, apgaismībā. Cīnījās par to, lai par zinātni varētu runāt arī citās valodās, ne tikai latīņu. Mūsdienās zinātniskā informācija pārsvarā ir angļu stilā, jo dominē angļu valoda. Angļu stils ir lineārs. Jāšķir mutiskais un rakstiskais zinātnes valodas stils. Kas ir kopīgs visiem zinātnes stiliem un atšķir tos no pārējiem funkcionālajiem stiliem?

Jēdzienos sniegtā informācija, nominālisms, objektivitāte, neitrāla, formāla, nedramatiski "sausa" leksika, formalizēta izklāsta veids, daudz terminu, parasti internacionālismu, sarežģīti svešvārdi. Latvijā zinātniskais valodas stils veidojies sākot ar starpkaru periodu, Angļu valodas ietekmē mainās latviešu valodas terminoloģija, notiek terminoloģijas pārceļošana no jomas jomā. Termina izvēle ir atkarīga no tā, vai cilvēks zina, par ko ir runa un spēj saprast attiecīgo jēdzienu. Svešvārds ļauj katram to interpretēt pa savam, taču latviskais vārds šādu brīvību "iegrožo".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • M. Baltiņš "Zinātniskā raksta struktūrelementi", Konferences materiālu konspekts.
  • B. Mūze, Daina pakalna, Iveta Kalniņa "Bibliogrāfiskās norādes un atsauces", metodiskais līdzeklis, LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2005.g.
  • H. Zankevičs "Ieskats zinātnisko izdevumu un publikāciju kvalitātē", Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts, 2004. gada 22. novembris: 19 (290),ISSN 1407-6748
  • A. Veisbergs "Zinātniskais stils dažādās kultūrās, to ietekme uz latviešu stilu".
  • V. Skujiņa "Termins zinātnes valoda", Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. - Rīga: Zinātne, 1993.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]