Zirņu iela (Rīga)

Šis raksts ir par Rīgas ielu. Par citām jēdziena Zirņu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zirņu iela
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime	Skanste, Brasa
Garums	787 m
Joslu skaits	4
Segums	asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss	49.
Zirņu iela Vikikrātuvē

Zirņu iela ir Rīgas iela Vidzemes priekšpilsētā, Skanstes un Brasas apkaimēs. Zirņu iela sākas pie Skanstes ielas krustojuma un beidzas krustojumā ar Miera ielu; tās pagarinājums ir Senču iela. Ielas kopējais garums ir 787 metri, tā visā garumā klāta ar asfaltbetona segumu. Ielas malā izbūvēts veloceļš Centrs—Berģi.

Ielu savienojumi

Zirņu iela ir savienota ar šādām ielām:

• Skanstes iela;
• Vesetas iela;
• Krišjāņa Valdemāra iela;
• Hospitāļu iela;
• Miera iela;
• Senču iela.

Vēsture

Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gadsimta 60. gadiem ar nosaukumu Zirņu iela (Erbsen Strasse). Sākotnēji tā bija īsa šķērsiela no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai, 20. gadsimta sākumā pagarināta līdz toreizējai Šarlotes ielai (mūsdienās Krišjāņa Valdemāra ielas posms). Vācu okupācijas laikā Otrā pasaules kara gados nosaukums Erbsenstrasse (Zirņu iela). 60. gadu beigās un 70. gados iela paplašināta, to iekļaujot t. s. Loka maģistrālē, un izbūvēts ielas turpinājums līdz Skanstes ielai.

No ielas pirmskara apbūves ir saglabājies nams nr. 7, kurā valsts neatkarības laikā bija apmetušies vairāki augsti valsts ierēdņi, to vidū Nodokļu departamenta direktors Francis Ķempelis, Mežu departamenta vicedirektors Aleksandrs Pētersons, Finanšu ministrijas nodaļas vadītājs, rakstnieks Voldemārs Ambainis u. c.