Zunu valoda

Vikipēdijas lapa
Zunu valoda
Ģeogrāfiskā
izplatība
Ņūmeksikas rietumi, ASV
Ģenētiskā
klasifikācija
izolēta valoda
Atzari
ISO 639-2 zun
Zunu valoda
Zunu valodas izplatība pirmskolonizācijas laikmetā.

Zunu valoda ir izolēta Ziemeļamerikas indiāņu valoda, kurā runā viena no pueblu tautām zuni. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 9600 ASV pamatiedzīvotājiem, kas dzīvo galvenokārt Zunu pueblā Ņūmeksikā.

Atšķirībā no lielākās daļas ASV indiāņu valodu, zunu valodā runā arī daudzi bērni, un tā ir salīdzinoši maz apdraudēta. Zunu pueblā tā joprojām ir galvenā saziņas valoda un sarunvaloda arī ģimenes lokā.

Zunu valodas pašnosaukums ir Shiwi’ma (shiwi ("zuni") + ’ma ("vietējs"), kas tulkojas kā "zunu ceļš"), bet valodas lietotāji sevi kopīgi dēvē par A:shiwi (’a:(w) — "daudzsk." + shiwi — "zuni").

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būdama izolēta, zunu valoda nav radniecīga ne ar vienu citu zināmo valodu. Taču tajā ir vairāki ar reliģiskām cermonijām un rituāliem saistīti aizguvumi no kaimiņu tautu keresanu, hopi un pimu valodām.

Mēģinājumi pamatot zunu valodas radniecību ar hipotētiskajām penutu un hokanu virssaimēm vai kaiovu-tanoanu valodu un keresanu valodu saimēm nav bijuši pārliecinoši.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurts Vilhelms Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1985.
  • Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]