Zvārtes muiža

Vikipēdijas lapa
Zvārtes muiža
zelta zāle Zvārtes muižā
Zvārtes muižas Zelta zāles interjers

Zvārtes muiža (vācu: Swahrten[1]) ir viena no piecpadsmit Burtnieku pilsnovada un Burtnieku draudzes pusmuižām.[2] Zvārtes muiža atrodas Valmieras novada Burtnieku pagastā, 3 km uz dienvidaustrumiem no Burtnieku ezera.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvārte dibināta 17. gadsimtā seno Zvārtes māju vietā. 1698. gada protokolos minēta kā ķēniņa muižiņa. 1694. gadā arendators Ansis Fosbeks.

1725. gadā Zvārti iznomāja ģenerālim baronam Hallertam. 1738. gadā muižā valdīja ģenerāļa atraitne, apakšnomā izdeva sekretāram Koppenam. 1750. gadā Zvārte piederēja kronim, iznomāja kambarkungam baronam Kārlim fon Siversam.

1765. gadā Zvārte iznomāta apriņķa komisāram H. Rikmanim. Pēc gada muižu viņam atņēma un atdeva grāfam Rumjancevam. Rumjanceva mantinieki Zvārti 1816. gadā pārdeva baronam Teodoram fon Šrēderam par pusmiljonu rubļu. Šrēderi Burtniekos valdīja 3 paaudzēs 104 gadus līdz agrārajai reformai.

Burtnieku baznīcas 1774. gada vizitācijas grāmatā Zvārtē minēts krodzinieks Bērtulis. Viņa 4. dēls Libis vēlāk, jau citā mājā ieguva uzvārdu Kazaks. Pēc Bērtuļa krodzinieks Jānis. 1840. gadā Zvārtē uzraugs Jēkabs Fišmeistars, arendators Kārlis Meirens. Pēc viņa Jēkabs Asvers, kurš aizgāja uz Rūjienu.

Ap 1900. gadu Zvārti no barona Šrēdera rentēja Burtnieku muižas bijušais galdnieks Eduards Birzgalis. Viņš daļu zemes salīga četriem pusgraudniekiem. Eduards Birzgalis ap 1900. gadu uzbūvēja jaunu mūra dzīvojamo māju, kūti un klēti.

Pēc E. Birzgaļa nāves 1912. gadā Zvārti turpināja rentēt atraitne Marija dz. Goldberga. Agrārajā reformā 1920. gadā Marija saņēma Zvārtes 20 ha kā ilggadīgā rentniece ar izpirkšanas tiesībām. 1926. gadā par saimnieku Zvārtē kļuva dēls Juris Birzgalis, kurš īsā laikā Zvārti izpirka. 1944. gadā Birzgaļi devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1945. gadā atgriezās Rencēnos. Juri apcietināja, ģimeni izsūtīja.

1953. gadā Burtnieku sovhozs (padomju saimniecība) uzcēla fermu, Zvārtē izbūvēja dzīvokļus otrajā stāvā un pārbūvēja 1. stāvu, kopā 10 dzīvokļus. Padomju laikā blakus Zvārtei izraka karjeru, no kura grants izbūvēja pusi rajona ceļu[nepieciešama atsauce], mūsdienās daļu karjera teritorijas aizņem Zvārtes dīķis.

1991. gadā Zvārti atguva Jura dēls Andrejs Birzgalis. No 2017. gada Zvārtes īpašnieces ir Andreja meitas Agita Bērziņa un Baiba Birzgale. 2022. gadā Zvārtei uzlikts jauns metāla dakstiņprofila jumts.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • H. Enzeliņš. Skati Burtnieku novada pagātnē. 1932. gada izdevums.
  • Guleke. 1773.-86. Burtnieku draudzes Vizitācijas grāmata.
  • W. F. Parrots. 1840.-60. Burtnieku draudzes Vizitācijas grāmata.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1839 Specialcharte von Livland
  2. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 239–240. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2022. gada 13. decembrī.